Debatēm par Pasažieru datu reģistru kļūstot intensīvākām, eirodeputāts Kērkhoups atbild uz NVO un lidsabiedrību jautājumiem par līdzsvaru starp brīvību un drošību.

Timotijs Kērkhoups: PDR ir galvenais instruments cīņā pret nopietniem noziegumiem

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11962549/n004-0017-lv.srt

Pēc nesenajiem teroristu uzbrukumiem  Parīzē darba kārtībā ir atgriezusies drošība.

vienotu informācijas apmaiņas sistēmu par  aviopasažieriem, kas ceļo uz vai šķērso ES.

Pasažieru datu reģistrs jeb PDR varētu  sniegt informāciju par vārdiem, adresēm,

banku datiem, maršrutiem un citu  informāciju. Taču ideja ir pretrunīga,

un 2013. gadā  Pilsoņu brīvību komiteja to noraidīja.

Mēs runājām ar EP deputātu Timotiju  Kērkhoupu, kas atbild par PDR ziņojumu.

Timotij Kērkhoup, jūs esat referents  Pasažieru datu reģistra projektam,

kuru sākotnēji 2013. gadā  Pilsoņu brīvību komiteja noraidīja.

Mēs esam saņēmuši  ES Tiesas spriedumus.

Tagad jauno apstākļu dēļ  jautājums atkal ir kļuvis aktuāls,

un mēs esam saņēmuši virkni jautājumu  no pilsoniskās sabiedrības, tā teikt,

uz kuriem es vēlētos  saņemt jūsu atbildes.

Pirmais ir no Eiropas  Cilvēktiesību aizsardzības asociācijas.

Vai PDR būs saskaņā ar pamattiesībām  uz personas datu aizsardzību –

līdzsvaru starp brīvību un drošību?

Precīzāk, kāda būs normatīvā  un procesuālā aizsardzība,

lai aizsargātu sniegtos datus attiecībā uz  saturu, saņēmējiem, saglabāšanas periodu?

„PDR ir atgriezies apstākļu dēļ.”

Patiesībā tā nav; par to tiek spriests  jau trīs gadus kā par ļoti noderīgu projektu,

lai censtos ieviest  atsevišķus Eiropas standartus

informācijai, kas tiek  saņemta no pasažieriem,

informācijai, ko saņemam,  kad viņi ceļo ar lidmašīnu.

Tas neapšaubāmi ir ļoti svarīgi, runājot  ne tikai par nesenajiem notikumiem –

bet arī, protams,  saskaroties ar smagu noziedzību:

personām, kas ir iesaistītas  cilvēku vai bērnu tirdzniecībā.

Citiem vārdiem, tā ir informācija,  kas noteiktos apstākļos

ir pieejama iestādēm  un kuras izmantošana un ieguves veids

Patiesībā tas ir ļoti svarīgi  tiesībaizsardzības jomā visā Eiropā.

Tas nebūtu novērsis, piemēram,  7. jūlija uzbrukumu Londonā

vai uzbrukumu „Charlie Hebdo”,  jo šie cilvēki bija pilsoņi,

šie teroristi ir uzauguši tepat,  viņi nav šeit atlidojuši,

tāpēc zināmā mērā tas nenodrošina  nepieciešamo aizsardzību.

tas varētu būt vai nebūt bijis  noderīgs kādā konkrētā gadījumā.

Es neapgalvoju, ka tas ir vienīgais  līdzeklis mūsu aizsardzībai.

Iegūtā informācija  par aviopasažieriem

ir informācija, kas patiesībā nodrošina  iestādes ar konkrētiem darbības modeļiem,

kam tā arī ir paredzēta.  Tas nav profilēšanas uzdevums,

tas ir uzdevums,  kurā ir jāapskata sistēma.

Sistēma sniedz  nepieciešamās ziņas vai informāciju,

lai kaut ko apskatītu ciešāk,  lai ciešāk apskatītu cilvēku darbības.

Labi, pievērsīsimies otrajam jautājumam.  Tas ir no lidsabiedrības „Lufthansa”,

kura vēlas jums uzdot jautājumu.  Aplūkosim to.

Eiropas lidsabiedrības  atrodas ļoti sarežģītā situācijā.

Trešo valstu valdības  mums pieprasa nosūtīt PDR datus.

Ja mēs to nedarīsim,  mums tiks piemērotas sankcijas.

No otras puses, ja sniedzam datus, mēs  pārkāpjam ES valstu nacionālos likumus.

Ko jūs varat ieteikt  Eiropas lidsabiedrībām?

Šobrīd ES valstīs ir spēkā  viens vai divi PDR pasākumi,

tādi kā, piemēram, Lielbritānijā,  Beļģijā, Francijā un citur.

Tomēr lielākajai daļai  ES valstu tādu nav.

Taču tagad tādi būs,  un tās pašas tos vēlas.

Manuprāt, problēma ir tāda, ka, iespējams,  tiks ieviestas 28 dažādas PDR sistēmas,

viena PDR sistēma,  ar kuru strādās valstis.

Trešais jautājums ir no NVO,  šoreiz par Eiropas digitālajām tiesībām.

Es vēlētos zināt,  kāda ir jaunā papildu informācija,

kas tiks vākta šīs sistēmas ietvaros,  kura, jūsuprāt, ir birokrātijas,

izmaksu un traucējumu vērta,  ko izraisīs šī sistēma?

Noteikti informācija,  kas būs nepieciešama PDR,

būs plašāka nekā API, pamatinformācija,  kas šobrīd ir lidsabiedrību rīcībā.

Es vienmēr uzsveru,  kad cilvēki saka:

„Jūs no mums saņemsiet visu informāciju;  novērošana utt. ir uzmācīga.”

Es atbildu: „Kad es atveru  savu lielveikala kluba kartes kontu,

man ir jāsniedz vairāk informācijas bez  jebkādas aizsardzības par tās izmantošanu,

nekā tiks prasīta PDR vajadzībām,  lai iedzīvotājiem nodrošinātu aizsardzību.”

Mēs vēlamies ierobežotu informācijas  glabāšanas laiku, tie ir pieci gadi.

Protams, informācijai var piekļūt  tikai cilvēki ar atbilstošu amata pakāpi;

mēs esam skaidri noteikuši,  kādam ir jābūt viņu statusam utt.

kas pašlaik diemžēl nepiekrīt manam  entuziasmam un vēlmei to ieviest.

Viņiem ir jāatbild uz drošības jautājumu

un to, ko varētu nozīmēt alternatīva.

Timotij Kērkhoup, liels paldies.  -Paldies.