Tu klausies jaunākās Eiropas Parlamenta ziņas. Katru dienu no pirmdienas līdz piektdienai mazāk nekā trīs minūtēs uzzini, kas notiek Eiropas Parlamentā.
Vairāk raidierakstu vari klausīties Eiropas Parlamenta tīmekļa radio “Europarl Radio”.

At a glance: MEPs are in favour of a more ambitious European Defence Industry Programme; the EU's gas storage scheme will be extended until the end of 2027; and Vice-President of the European Central Bank Luis de Guindos presents the Bank’s 2024 Annual Report to the Committee on Economic and Monetary Affairs.

Ziņas īsumā – 28/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: The Committee on Budgets set out Parliament’s priorities for the next long-term EU budget; the Committee on Civil Liberties endorsed plans to gradually roll out the Entry/Exit System at the EU’s external borders; and the Commission’s assessment of EU countries’ measures under the marine strategy framework.

Ziņas īsumā – 25/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: Trade MEPs endorsed simplified carbon border rules to strengthen EU climate efforts; Parliament experts sound the alarm on Russia’s escalating hybrid threats across Europe; European Parliament President Metsola will attend Pope Francis’ funeral in Vatican City.

Ziņas īsumā – 24/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: European Parliament President pays tribute to Pope Francis; the first European Defence Industry Programme; and a proposal to extend the 2022 Gas Storage Regulation.

Ziņas īsumā – 23/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: MEPs wrap up their visit to Hungary, which focused on EU values and fundamental rights; in Paris, MEPs from the Committee on Economic and Monetary Affairs push for stronger economic and financial governance in the EU; meanwhile, in Austria, a delegation from the Committee on Petitions assessed the impact of the EU deforestation law.

Ziņas īsumā – 16/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: a delegation from the Committee on International Trade is in Indonesia to assess the economic partnership agreement; Meanwhile, MEPs from Parliament’s Committees on Economic and Monetary Affairs and on Budgets are in Greece to review the implementation of the national recovery plan; The fight against drug smuggling is the focus of a visit to Antwerp and Rotterdam by MEPs from the Committee on Civil Liberties.

Ziņas īsumā – 15/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: new measures to enhance toy safety in the EU; a delegation from the Committee on Civil Liberties is in Hungary to assess the state of the rule of law and fundamental rights there; MEPs from the Committee on Budgets are visiting Latvia.

Ziņas īsumā – 14/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: a new EU law to have healthy European soils by 2050; a first debate on a new EU approach to migrant returns; and Kosovo and Serbia’s path to join the EU.

Ziņas īsumā – 11/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: MEPs and Ukrainian parliamentarians discuss shaping a common European future; new screening rules for foreign investments in the EU; and the cost of living, climate change and job opportunities are the main concerns for young people across the EU.

Ziņas īsumā – 10/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: MEPs travel to Washington DC to discuss transatlantic relations with US counterparts; a draft report on the future of agriculture in the EU; the recommendations for the upcoming European Water Resilience Strategy.

Ziņas īsumā – 09/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: MEPs call for human rights to be at the heart of Ukraine peace talks; Parliament’s Subcommittee on Human Rights will meet with journalists tomorrow to reaffirm the EU’s commitment to protecting media freedom; MEPs explore competition rules to tackle the housing crisis.

Ziņas īsumā – 08/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: the European Parliament adopted its roadmap for supporting energy-intensive industries; a public hearing will take place on the implementation of the EU-UK Trade and Cooperation Agreement; an exchange of views will be held on the state of press freedom in the world.

Ziņas īsumā – 07/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: the European Union reacts to the tariffs imposed by the United States on all products imported from the European Union; during the plenary session, Parliament set its priorities for the EU’s 2026 budget; and MEPs called for stronger EU action in response to global security threats.

Ziņas īsumā – 04/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: today is the last day of this plenary session. In Strasbourg, MEPs discuss the new action plan for a competitive and decarbonised steel and metals industry in the EU; Parliament debates the fundamental rights’ situation in Hungary; and MEPs approve a new financial aid package for Egypt and Jordan.

Ziņas īsumā – 03/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: the plenary session is under way in Strasbourg. MEPs discussed the outcomes of the European Council meeting; MEPs also debated the EU’s common foreign, defence, and security policy objectives; and the European Parliament reaffirmed its unwavering support for Ukraine at the Bucha Summit.

Ziņas īsumā – 02/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: a new plenary session is under way in Strasbourg: MEPs are debating support for the steel industry, military mobility between Member States, and threats to fundamental rights in Hungary.

Ziņas īsumā – 01/04/2025 - latviešu valoda

At a glance: a new plenary session of the European Parliament is in progress. MEPs will assess the outcome of the EU summit held on 20 March; investment in the EU defence sector and the situation in Türkiye are also on the agenda.

Ziņas īsumā – 31/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: a new plenary session will start on Monday. In Strasbourg, MEPs will assess the outcome of the last European Council meeting and debate the EU’s foreign, security and defence policy; other items on the agenda include a discussion on how to support energy-intensive industries. Yesterday, the Special committee on the European Democracy Shield discussed the fight against online disinformation.

Ziņas īsumā – 28/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: new rules to trigger EU-wide driving disqualifications for reckless drivers; Parliament’s Committee on Economic and Monetary Affairs holds a hearing with the Chair of the Supervisory Board of the European Central Bank; MEPs from the Economic and Monetary Affairs Committee will ask Commissioner Valdis Dombrovskis for details about the activation of the national escape clause.

Ziņas īsumā – 27/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: the new Eurobarometer survey finds that Europeans want greater EU protection and unity; Parliament and the Council reached a provisional agreement on digital driving licences and stricter rules for new drivers; members of the Committee on Development will attend the Nutrition for Growth summit in Paris.

Ziņas īsumā – 26/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: the political groups of the European Parliament are preparing for the next plenary session; next week in Strasbourg, MEPs will debate EU security, foreign policy and economic competitiveness; World Water Day: how the EU is tackling water scarcity and protecting access to clean water.

Ziņas īsumā – 25/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: the Special committee on the Housing Crisis hosts a conference on affordable housing in the EU; Parliament’s Committee on International Trade approves two proposals to offer financial assistance to Egypt and Jordan; lawmakers and industry experts will meet in Brussels to discuss strategies for expanding Europe’s electric vehicle charging infrastructure.

Ziņas īsumā – 24/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: third monetary dialogue with European Central Bank President Christine Lagarde; a new EU digital platform to facilitate international recruitment; strengthening the EU’s role at the UN.

Ziņas īsumā – 21/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: MEPs debate stronger protections for Europe’s forests; Parliament’s Environment and Internal Market Committees push for stricter vehicle recycling rules; the European Parliament and national parliaments discuss how to strengthen the EU’s human rights role at the UN.

Ziņas īsumā – 20/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: the Committee on Economic and Monetary Affairs will hold its third monetary dialogue with European Central Bank President Christine Lagarde; the Committee on International Trade will discuss the implications of the EU trade countermeasures taken in reaction to the US tariffs on EU products; the Committee on International Trade will also vote on two proposals to provide macro-financial assistance in loans to Egypt and Jordan.

Ziņas īsumā – 19/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: Magnus Brunner, the Commissioner for Internal Affairs and Migration, talks to the Committee on Civil Liberties, Justice and Home Affairs; Judge Tomoko Akane, the President of the ICC, addresses the Human Rights Subcommittee and the Legal Affairs Committee; a delegation from Parliament’s Women’s Rights and Gender Equality Committee attends the 69th session of the UN Commission on the Status of Women in New York.

Ziņas īsumā – 18/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: the Committee on Industry Research and Energy will focus on recent developments in energy policy; Parliament’s Committee on Employment and Social Affairs will discuss a Commission proposal on new rules for trainees; and the Committee on Transport and Tourism will address passenger rights in the context of multimodal journeys.

Ziņas īsumā – 17/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: the plenary session closed yesterday. In Strasbourg, Parliament reiterated that the EU must contribute to security guarantees for Ukraine; MEPs stressed that the EU must support Syria’s political transition; and Parliament approved an agreement on transferring air passenger name data from the EU to Canada.

Ziņas īsumā – 14/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: the plenary session is in full swing. In Strasbourg, MEPs vote on a proposal for strengthening European defence; Parliament adopts two resolutions on economic, social and employment priorities; and in the debating chamber, the Commission unveils the new Critical Medicines Act.

Ziņas īsumā – 13/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: a new plenary session is ongoing. In Strasbourg, MEPs outlined their priorities for the next European Council summit; Parliament marked International Women’s Day; and President Metsola spoke about the 35th anniversary of the assertion of state continuity by Estonia, Latvia and Lithuania.

Ziņas īsumā – 12/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: a new plenary session is in progress; in Strasbourg, Parliament will reiterate its unwavering support for Ukraine; MEPs are set to call for the EU to use frozen Russian assets to support Ukraine and accelerate the phase out of Russian gas; Parliament will also outline the EU’s economic, social and employment strategy for 2025.

Ziņas īsumā – 11/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: a new plenary session is in progress. In Strasbourg, MEPs will debate EU security and defence following the Special European Council meeting; Parliament will discuss the worsening humanitarian crisis in Gaza; the European Commission is expected to present a new legal framework on the return of people who have no legal right to stay in the EU.

Ziņas īsumā – 10/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: Parliament’s Committee on Women’s Rights and Gender Equality marked International Women’s Day by calling for a stronger role for women in peacebuilding and security; on Monday in Strasbourg, Parliament is set to vote on a 1.9 billion euro support plan for Moldova; MEPs will also discuss EU competitiveness and how to close the skills gap.

Ziņas īsumā – 07/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: MEPs are preparing for the next plenary session in Strasbourg where they will focus on women’s rights and European defence; Parliament will also tackle the phase out of Russian gas and confirm EU support for Ukraine; also on the agenda is how to bolster critical medicine supply chains in the EU.

Ziņas īsumā – 06/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: the European Council will convene in Brussels for a special summit on Ukraine and defence; in preparation for the summit, President Metsola met with NATO Secretary General Rutte and stressed the EU’s commitment to security and lasting peace in Ukraine; ahead of International Women’s Day, the Committee on Women’s Rights and Gender Equality will hold a special meeting on security and peacebuilding.

Ziņas īsumā – 05/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: MEPs strengthen protective measures against child sexual abuse; Latvian film ‘Flow’ – one of the nominees for the LUX Audience Award – wins the 2025 Oscar for Best Animated Feature; the European Parliament launches a public consultation on rare diseases.

Ziņas īsumā – 04/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: the Committee on Foreign Affairs and the Committee on Budgets will vote to confirm a EUR 1.9 billion Reform and Growth Facility for Moldova; in Washington DC, Parliament President Metsola spoke about the importance of transatlantic ties; Teresa Anjinho takes office as the new European Ombudsman.

Ziņas īsumā – 03/03/2025 - latviešu valoda

At a glance: MEPs will explore strategies to boost sustainable housing across the EU; the Committee on Industry, Research and Energy will discuss upcoming EU policies on defence and space with Commissioner Kubilius; and Monday is World Wildlife Day.

Ziņas īsumā – 28/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: the European Parliament’s Committee on Women’s Rights will vote on stronger measures to combat child sexual abuse; MEPs will discuss medicine shortages and healthcare strategy; the head of the EU’s bank crisis authority will face MEPs’ questions.

Ziņas īsumā – 27/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: on the third anniversary of Russia’s invasion, EU leaders reaffirmed their commitment to Ukraine with ongoing financial, humanitarian and military assistance; next week, EU leaders will meet in Brussels to discuss sanctions and strengthening Europe’s defence in response to Russia’s aggression; and MEPs visit Ireland to assess cohesion fund projects and regional development.

Ziņas īsumā – 26/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: MEPs from the Committee on Internal Market and Consumer Protection are in Washington DC to strengthen EU-US cooperation on digital and consumer policies;  a delegation from the Committee on Economic and Monetary Affairs is in London to discuss financial services, sanctions on Russia, and Ukraine’s reconstruction; MEPs from the Committee on Foreign Affairs will visit Moldova to discuss EU accession and financial support.

Ziņas īsumā – 25/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: on the third anniversary of Russia’s war of aggression, the European Parliament stands in solidarity with Ukraine; a delegation from the Subcommittee on Tax Matters will visit Finland and Estonia for talks on tax policy and competitiveness; and the Committee on Public Health is launching public consultations on rare diseases and women’s health.

Ziņas īsumā – 24/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: MEPs and EU Member States have agreed on a major support plan to accelerate Moldova’s reforms, strengthen its resilience and advance its path toward EU integration; MEPs from the Committee on Development to visit Tanzania to evaluate Global Gateway initiatives; celebrating International Mother Language Day.

Ziņas īsumā – 21/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: during European Parliamentary Week, former European Central Bank President Mario Draghi calls for urgent action to strengthen Europe’s competitiveness; the EU strikes a deal to cut food and textile waste by 2030; and the Committee on Foreign Affairs kicks off its new term with global policy talks.

Ziņas īsumā – 20/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: MEPs and MPs gathered to tackle Europe’s economic, budgetary and social challenges; MEPs discuss EU-US trade tensions in light of new US tariffs on European steel and AI export restrictions; and Polish Health Minister to outline public health priorities under Poland’s EU Council Presidency.

Ziņas īsumā – 19/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: this week, Poland will continue to present its Presidency priorities to Parliament’s committees; the Committee on Economic and Monetary Affairs will hold the first economic dialogue with the President of the Eurogroup; according to the latest Eurobarometer survey, young Europeans’ biggest concerns are the cost of living and the climate, and they rely on social media for news.

Ziņas īsumā – 18/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: European Parliament President Metsola visited Israel, Gaza, and the West Bank to reaffirm Europe’s commitment to regional peace; Council of Europe Human Rights Commissioner Michael O’Flaherty will debate key issues, including Ukraine and migration, with MEPs; EIB Vice-President Robert De Groot will discuss the bank’s role in strengthening European defence with the Committee on Security and Defence.

Ziņas īsumā – 17/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: Parliament approved VAT reform to ensure fair taxation and combat fraud; MEPs and the Commission reviewed EU-Mercosur trade deal amid agriculture concerns; and the Committee on Budgetary Control will assess revamped EU long-term budget.

Ziņas īsumā – 14/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: the Commission’s 2025 work programme and new EU competitiveness strategy; the Chair of the Verkhovna Rada, or Ukrainian Parliament, addresses MEPs in Strasbourg; Parliament urges the European Central Bank to address geopolitical risks to price stability.

Ziņas īsumā – 13/02/2025 - latviešu valoda

At a glance: EU vows firm response to new US tariffs on steel and aluminium; MEPs reaffirmed strong EU support for Ukraine amid ongoing war; and the European Parliament observed a minute of silence for Örebro shooting victims.

Ziņas īsumā – 12/02/2025 - latviešu valoda

Ziņas īsumā

Jaunas iniciatīvas labākai Eiropas Savienībai
Šajā aplādē ir sniegta informācija par dažādām iniciatīvām, kas izstrādātas, lai attaisnotu iedzīvotāju cerības uz labākiem ES tiesību aktiem.
Tās pamatā ir Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumi, un tajā tiek apspriesti Eiropas aktuālākie jautājumi, piemēram, sociālā politika, klimata pārmaiņas, jaunas tehnoloģijas, patērētāju tiesības, starptautiskās attiecības un ekonomika.
Vairāk raidierakstu vari klausīties Eiropas Parlamenta tīmekļa radio “Europarl Radio”.

Parīzes nolīgums ir juridiski saistoša starptautiska vienošanās, kas 2015. gadā pieņemta ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.
Galvenais nolīguma mērķis ir iegrožot globālo sasilšanu, lai temperatūras kāpums nepārsniegtu 2 °C, bet ideālā gadījumā — 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
Nolīgums vieno gandrīz visas pasaules valstis, kas kopīgi apņēmušās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Savienība Parīzes nolīgumu ratificēja 2016. gadā, un tas ir kļuvis par Savienības klimata politikas stūrakmeni.

Parīzes nolīgums: cenšamies nosargāt savu planētu

2025. gada janvārī Komisija nāca klajā ar Konkurētspējas kompasu. Tā ir Urzulas fon der Leienas vadītās otrās Komisijas pirmā nozīmīgā iniciatīva. Kompass piedāvā stratēģisku un skaidru sistēmu, kā organizēt Komisijas darbu. Ar to tiek likti pamati tādai Eiropai, kurā izgudro, ražo un pārdod nākotnes tehnoloģijas, pakalpojumus un tīrus produktus, vienlaikus panākot klimatneitralitāti.

Eiropas Savienības konkurētspējas kompass

Sports stiprina mūsu veselību un vieno cilvēkus ar dažādiem dzīves gājumiem. Uzzini, kā Savienība popularizē sportu un padara to pieejamu ikvienam.

Sports — aktīvākais attīstības un miera veicinātājs Eiropā

Eiropas Savienībā ir maz pirmatnējo un seno mežu, turklāt tie ir nelieli un izkliedēti. Šo mežu īpatsvars ir mazāks par 3 % no Eiropas kopējās mežu platības. Tās ir neskartas dabiskās ekosistēmas. Cilvēku darbība tos praktiski nav ietekmējusi. Dzīvā daba šajos mežos zeļ un plaukst jau gadsimtiem ilgi. Pirmatnējie un senie meži ir svarīgi — tie saglabā bioloģisko daudzveidību, absorbē un uzglabā oglekļa dioksīdu, nodrošina saldūdeni, regulē vietējos klimatiskos apstākļus un uztur cilvēku veselību. Tajos arī mājo daudz apdraudēto sugu. 
Eiropas mežu aizsardzība nav tikai katras dalībvalsts individuāls pienākums. Tā ir kopīga apņemšanās Eiropas Savienības līmenī. Šo apņemšanos cītīgi pilda arī Eiropas Parlaments, kas stingri iestājas par pirmatnējo un seno mežu saglabāšanu.

Eiropas seno mežu aizsardzība — ieguldījums nākamajās paaudzēs

2024. gada pirmajā pusē Eiropas Savienība saņēma 513 000 patvēruma pieprasījumu. Trešdaļa no patvēruma meklētājiem ir sievietes un meitenes. Savienības patvēruma sistēma ir veidota, ņemot vērā sensitīvus dzimuma faktorus, un Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka ar dzimumu saistīta vardarbība ir pamatots iemesls patvēruma pieprasīšanai. Šie fakti vērtējami pozitīvi, taču ir jādara vēl vairāk, lai patvēruma procedūrās risinātu problemātiskus cilvēktiesību jautājumus, kas aktuāli sievietēm un meitenēm.

Cik Savienības patvēruma pieprasījumu kontekstā nozīmīgs ir dzimuma faktors

Katru gadu februārī visā pasaulē tiek atzīmēta Drošāka interneta diena. Iedibināta 2004. gadā kā daļa no Eiropas Savienības pirmā rīcības plāna drošāka interneta jomā, tā ir kļuvusi par globālu iniciatīvu, ar kuras palīdzību vairot izpratni par drošību tiešsaistē. Drošāka interneta dienas temats ir “Kopā par labāku internetu”, un tā iedvesmo cilvēkus kopīgiem spēkiem panākt, lai internets kļūtu par visiem drošāku un labāku vidi.

Drošāka interneta diena: cilvēku digitālās identitātes aizsardzība

Katru dienu visā pasaulē sadzīves atkritumos nonāk ēdami pārtikas produkti, ko varētu izmantot vismaz miljards maltītēm. Ar šo daudzumu pietiktu, lai reizi dienā būtu paēdis ikviens, kas pasaulē cieš badu. Izmetot atkritumos pārtiku, izšķiežam arī enerģiju un resursus, kas tērēti tās ražošanai. Neizpaliek arī ietekme uz vidi, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijas, taču uzturu nevienam šī pārtika nav devusi. Tāpēc ar atkritumu apsaimniekošanas politiku ES ir iecerējusi samazināt atkritumu ietekmi uz vidi un veselību.

Pārtikas šķērdēšana Eiropas Savienībā: problēmas un iecerētie risinājumi

Divas trešdaļas jauno eiropiešu ar savu darbu vēlas veicināt zaļās pārkārtošanās procesu. Taču 45 % Eiropas jauniešu trūkst vajadzīgo prasmju. Lai risinātu vides un klimata pārmaiņu problēmas, jauniešiem ir jāiegūst attiecīgas prasmes un zināšanas. Ar “Erasmus zaļo pilsētu” projektu ir iecerēts piedāvāt jauniešiem gan brīvprātīgo darba, gan apmaksātas stažēšanās iespējas vietējos videi draudzīgos projektos.

Jauniešu klimatrīcības korpusa veidošanās Eiropā

20. gadsimta 80. gados HIV bija letāla diagnoze. Taču mūsdienās, pateicoties progresam ārstēšanas un profilakses jomā, šo infekciju ir iespējams noturēt grožos. Līdz šim visā pasaulē ar HIV ir inficējušies vairāk nekā 88 miljoni cilvēku. 42 miljoni cilvēku infekcijas dēļ ir miruši. Šobrīd ar HIV slimo aptuveni 40 miljoni cilvēku. No tiem aptuveni 810 000 cilvēku dzīvo Eiropas Savienībā. Katra dalībvalsts pati ir atbildīga par savu veselības aprūpes sistēmu, bet Savienība atbalsta pārrobežu programmas, finansē pētniecību ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un atbalsta sabiedrības veselības kampaņas. Eiropas Savienība ir arī apņēmusies sasniegt ANO Kopējās HIV/AIDS apkarošanas programmas mērķus: līdz 2025. gadam 95 % cilvēku, kuriem ir HIV, vajadzētu būt informētiem par savas slimības statusu, 95 % cilvēku, kuri ir informēti par savas slimības statusu, vajadzētu saņemt ārstēšanu, un 95 % cilvēku, kuri saņem ārstēšanu, jāsasniedz virālā supresija. Šajā epizodē “Vērienīgs mērķis: labāki tiesību akti” aplūkosim, cik svarīga ir Eiropas Savienības loma HIV profilaksē, stigmas mazināšanā un iedzīvotāju dzīves uzlabošanā. Mērķis — līdz 2030. gadam nodrošināt nākotni bez HIV.

2030. gads — HIV epidēmijas beigas

Daudzgadu finanšu shēma būtībā ir Eiropas Savienības ilgtermiņa budžeta plāns. Tajā vairākiem gadiem ir noteiktas Savienības izdevumu prioritātes un ierobežojumi. Šādi ir nodrošināti Savienības finanšu resursi tās politiskajiem un ekonomiskajiem mērķiem atbilstošā apmērā. Daudzgadu finanšu shēmā ir izklāstīta gada budžetu struktūra, un tā palīdz līdzsvarot Savienības dalībvalstu atšķirīgās intereses.
Saskaņā ar shēmu finanšu līdzekļi ir sadalīti pa dažādām jomām. Tas cita starpā ir finansējums, kas atvēlēts mazāk attīstītiem reģioniem, subsīdijām un lauku attīstībai, humānajai palīdzībai un investīcijām zaļās un digitālās pārkārtošanās procesos, kā arī Savienības ārpolitikai.

Daudzgadu finanšu shēma

Laba psihoemocionālā veselība un labsajūta ir būtiska ikvienam, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, pilnībā izmantotu savu potenciālu, aktīvi piedalītos sabiedrības dzīvē un tiktu galā ar stresu un problēmām. Eiropas Savienība cenšas nodrošināt visās Savienības valstīs cilvēkiem vienlīdz pieejamu psihoemocionālās veselības profilaksi un pakalpojumus. Tomēr jādara vēl daudz vairāk, lai palīdzētu ikvienam sasniegt labāko iespējamo psishoemocionālās veselības un labsajūtas līmeni.

Vispusīga pieeja psihoemocionālajai veselībai

Eiropa piedzīvo vēl nebijušas demogrāfiskās pārmaiņas. Līdz 2050. gadam gandrīz trešdaļa ES iedzīvotāju būs vismaz 65 gadus veci. Eiropas Savienības sabiedrības novecošana fundamentāli ietekmēs daudzas jomas, tostarp veselības aprūpi, sociālo nodrošinājumu, darba tirgu un ekonomiku. Ar savu politiku ES rūpējas par tādiem aspektiem kā aktīvas vecumdienas, vecāka gadagājuma cilvēku iekļaušanās sabiedrībā, veselības un ilgtermiņa aprūpe un finansiālais nodrošinājums. Pienācis laiks, kad Savienībai ir vajadzīga vispusīga stratēģija senioriem.

Kā top Eiropas stratēģija vecāka gadagājuma cilvēkiem

Tūrisms ir viena no dinamiskākajām Eiropas Savienības nozarēm. Tas vieno, palīdz vairot izpratni par kultūrām un veicina ekonomisko izaugsmi. Kā Eiropas Savienība atbalsta un veicina tūrismu? Kā tā nodrošina ilgtspējīgākas un izdevīgākās ceļošanas iespējas mums visiem?

Kā Eiropas Savienība veido Eiropas tūrismu

Ikvienam ir tiesības justies brīvi savā ādā un mīlēt bez ierobežojumiem un bailēm. 
Taču daudzviet pasaulē — arī Eiropā — lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, interseksuāļi un kvīri jeb LGBTIK joprojām saskaras ar diskrimināciju. 
Eiropas Savienība ir cieši apņēmusies cīnīties pret diskrimināciju. Šajā pārraidē uzzināsi vairāk par to, kā Eiropas Savienība cenšas veidot iekļaujošāku sabiedrību, kurā ikviens var justies droši.

Pret LGBTIK vērstas diskriminācijas apkarošana

Apputeksnētāji ir svarīgi mūsu ekosistēmai un labklājībai, taču visā pasaulē tos apdraud klimata pārmaiņas, biotopu izzušana, kaitēkļi un intensīva lauksaimniecība vienas kultūras audzēšanai. Šo apdraudējumu dēļ dramatiski samazinās gan savvaļas, gan cilvēku aprūpēto apputeksnētāju sugu skaits. ES cenšas aizsargāt visus apputeksnētājus.

Apputeksnētāju aizsardzība

Eiropas Parlamenta darba kārtību devītajā sasaukumā pamatīgi ietekmēja globālā Covid-19 pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu. Devītā sasaukuma periods sakrita ar laiku, kad bija iestājusies krīze veselības jomā un nācās risināt ģeopolitiskas problēmas, tāpēc galveno uzmanību Parlaments pievērsa zaļās un digitālās pārkārtošanās procesiem, kas veicinātu ES noturību un vienlaikus stiprinātu demokrātijas vērtības.

Eiropas Parlamenta devītais sasaukums

Eiropas Savienība ir viens no mežiem bagātākajiem reģioniem pasaulē — meži klāj aptuveni 40 % no Savienības zemes platības. Meži ir ārkārtīgi svarīgi ne vien mūsu veselībai un labsajūtai, bet arī planētas veselībai. Mežos ir bagāta bioloģiskā daudzveidība, un tiem ir milzīga nozīme, lai mēs spētu cīnīties ar klimata pārmaiņām. Eiropas Savienība zina, cik meži mums ir svarīgi nākotnei. Tieši tāpēc 2021. gadā ir pieņemta jaunā Meža stratēģija laika periodam līdz 2030. gadam.

Eiropas Savienības Meža stratēģija laika periodam līdz 2030. gadam

Міжнародний жіночий день відзначається щорічно 8 березня, щоб вшанувати досягнення жінок і привернути увагу до прав жінок. Це нагода підвищити рівень обізнаності про такі питання, як гендерна рівність, репродуктивні права, боротьба з насильством та жорстоким поводженням з жінками. Рівність між жінками і чоловіками завжди була однією з основних цінностей і цілей Європейського Союзу, але поставлена мета все ще не досягнута повністю.

Як ЄС бореться за права жінок

Katru gadu 8. martā mēs svinam Starptautisko sieviešu dienu. Šajā dienā izceļam sieviešu sasniegumus un izgaismojam sieviešu tiesības. Šī ir arī iespēja palielināt informētību par tādiem jautājumiem kā dzimumu līdztiesība, sieviešu reproduktīvās tiesības, pret sievietēm vērstas vardarbības novēršana, kā arī cīņa pret sieviešu ļaunprātīgu izmantošanu. Sieviešu un vīriešu līdztiesība vienmēr bijusi viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un mērķiem, taču šis mērķis joprojām nav pilnībā sasniegts.

Eiropas Savienības cīņa par sieviešu tiesībām

Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu izmantošanas kartes mērķis ir novērst šķēršļus, ar kuriem cilvēki ar invaliditāti saskaras, ceļojot uz citām ES valstīm. Šīs kartes apliecina to turētāju invaliditātes statusu, atvieglo piekļuvi pakalpojumiem, vecina brīvu pārvietošanos un atbalsta vienlīdzīgas tiesības Eiropas Savienībā.

Eiropas invaliditātes karte

Європейське посвідчення особи з інвалідністю та Європейська паркувальна картка особи з інвалідністю — це ініціативи, спрямовані на подолання перешкод, з якими стикаються люди з обмеженими можливостями під час подорожей до інших, ніж власна країна, країн ЄС. Ці посвідчення розроблені для того, щоб утримувачі мали при собі визнаний доказ їхнього статусу інвалідності. Вони спрощують доступ до послуг, сприяють вільному пересуванню та підтримці рівних прав всередині ЄС.

Європейське посвідчення особи з інвалідністю

2022. gada februārī Krievija sāka nelikumīgu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienība Ukrainu ir atbalstījusi jau kopš paša kara sākuma, nosodot Krievijas agresiju, piemērojot sankcijas vainīgajiem un sniedzot finansiālu un materiālu atbalstu.

Krievijas karš pret Ukrainu

Відколи Росія розпочала незаконне повномасштабне вторгнення в Україну в лютому 2022 року, ЄС підтримує Київ, засуджуючи російську агресію, запроваджуючи санкції проти винних та надаючи фінансову і матеріальну підтримку.

Війна Росії проти України

Ar sieviešu dzimumorgānu kropļošanu saprot procedūras, kuru laikā ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ tiek veiktas izmaiņas vai nodarīti ievainojumi sieviešu dzimumorgāniem. Dažādas kopienas tās veic kultūras, reliģisku vai sociālu iemeslu dēļ, taču šādai praksei nav nekādas pozitīvas ietekmes uz veselību. Gluži otrādi — tai var būt smaga tūlītēja un paliekoša ietekme uz sievietes veselību un dzīves kvalitāti. Kas tiek darīts, lai šādu praksi izbeigtu?

Sieviešu dzimumorgānu kropļošanai jāpieliek punkts

Eiropas Savienības valstīs vēzis ir otrais biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. Katru gadu šī slimība tiek diagnosticēta gandrīz 3 miljoniem cilvēku, un ik gadu no tās mirst 1,2 miljoni cilvēku. Cīņa pret vēzi ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm.

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns

Eiropas Savienība ir politiska un ekonomiska 27 dalībvalstu savienība, un vairākas valstis ir iesniegušas pieteikumu, lai tai pievienotos. Eiropas Savienībai šobrīd ir deviņas kandidātvalstis. Tomēr ceļš līdz dalībvalsts statusa saņemšanai ir ilgs un nebūt nav viegls.

Kā notiek Eiropas Savienības paplašināšanās

Eiropas Savienība ir apņēmusies pastāvīgi uzlabot mācību iespējas un risināt ar izglītību saistītas problēmas. Lai to panāktu, ar Eiropas izglītības telpas (EIT) iniciatīvu ir plānots izveidot savstarpēji saistītāku izglītības sistēmu. Eiropas izglītības telpas galvenie mērķi ir uzlabot sadarbību un mobilitāti izglītībā un veidot iekļaujošas izglītības sistēmas. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir novērst šķēršļus studentu un pedagogu mācību mobilitātei.

Izglītības veicināšana: ieskats Eiropas Savienības mācību mobilitātes iniciatīvās

Pasaulē patlaban norisinās sacensība par vadošo lomu tehnoloģiju attīstībā, tāpēc Eiropas Savienība 2020. gadā nāca klajā ar stratēģiju savas rūpniecības stiprināšanai. Tika izstrādāts priekšlikums platformai “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai”  (STEP), kuras mērķis ir piesaistīt tik nepieciešamās investīcijas. Platforma STEP ļaus efektīvi izmantot pašreizējos ES līdzekļus un padarīs Savienību inovatīvāku, ilgtspējīgāku un pašpietiekamāku. STEP pilda plānotā, bet vēl nerealizētā Eiropas Suverenitātes fonda lomu. Fonda izveides mērķis ir stiprināt Savienības rūpnieciskās spējas.

Platforma “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” (STEP)

Kopš agresijas sākuma 2014. gadā un jo īpaši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī šis konflikts ir ne tikai prasījis tūkstošiem upuru, izraisījis bēgļu krīzi un satricinājis ekonomiku, bet arī būtiski kaitējis videi.

Kā Krievijas karš pret Ukrainu ietekmē vidi

Draudi mediju brīvībai un finansiālajai dzīvotspējai aizvien pieaug, tāpēc Eiropas Parlaments ir pieņēmis vienotu regulējumu mediju pakalpojumiem — Eiropas Mediju brīvības aktu. Šis akts ir ļoti būtisks, jo tas aizsargā žurnālistus un mediju darbiniekus, veicina mediju īpašumtiesību pārredzamību un starptautisko sadarbību, nodrošinot daudzveidīgu un neatkarīgu mediju vidi.

Eiropas Mediju brīvības akts

In this episode of ‘Raising the game, better legislation’, we will talk about the uses of drones in the medical field and the measures that the European Union is taking to regulate them.

The different uses of drones in the medical field - English

Lielākā daļa pasaules lauksaimnieku nodarbojas tieši ar mazo lauksaimniecību. Vairums mazo lauku saimniecību atrodas jaunattīstības valstīs, taču šādas saimniecības ir arī attīstītās valstīs. Eiropas Savienībā ir 10 miljoni lauku saimniecību, un lielākā daļa no tām ir mazās saimniecības. Eiropas Savienības vispārējais mērķis ir uzlabot mazo pārtikas ražotāju apstākļus.

Mazo lauku saimniecību loma ES pārtikas sistēmā – latviešu valoda

Kopš Krievija sākusi karu pret Ukrainu, ir radies aizvien vairāk pierādījumu par iespējamiem starptautisko krimināltiesību pārkāpumiem šā konflikta laikā. Šobrīd jau tiek izmeklēti iespējamie kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds. Eiropas Savienība aktīvi piedalās šajā izmeklēšanas procesā.

Krievijas karš pret Ukrainu: starptautisko noziegumu izmeklēšana un kriminālvajāšana

Since 2014, the European Union and Ukraine are working to establish a political association and an economic integration. The EU has mobilised funds for Kyiv, asking the country to implement reforms, human rights and the rule of law. Even during the pandemic, the EU was alongside Ukrainians.

How the EU is supporting Ukraine

Vērienīgs mērķis: labāki tiesību akti

Discover the pivotal moments, influential figures and major milestones that laid the foundations of the European Union. This podcast unveils the stories of men and women whose courage and vision paved the way for the EU as we know it today.

Simona Veila ir viena no Eiropas Savienības pamatlicējām un pirmā tieši ievēlētā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja. Viņa veicināja Eiropas vienotību un stiprināja cilvēktiesības. Simona Veila iestājās par sieviešu tiesībām un bija viena no galvenajām personām, kas cīnījās par aborta legalizāciju Francijā, turklāt palīdzēja panākt, lai sievietes varētu strādāt vadošos amatos. Pati uz savas ādas piedzīvojusi holokausta šausmas, viņa zināja, cik svarīgi ir apvienot Eiropu. Simona Veila iestājās par taisnīgumu un cilvēktiesībām. Viņas veikums iemieso Eiropas Savienības devīzi “vienoti daudzveidībā” un turpina iedvesmot vēl šodien.

Simona Veila — Eiropas Savienības pamatlicēja

Starptautiskās sieviešu dienas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad radās strādnieku kustības. Tā bija un joprojām ir diena, kurā tiek godināta cīņa un progress virzībā uz dzimumu līdztiesību. Eiropas Parlaments ir viens no aktīvākajiem dzimumu līdztiesības aizstāvjiem Eiropas Savienībā. Tas ir pieņēmis svarīgas rezolūcijas un tiesību aktus, lai aizsargātu sieviešu tiesības, veicinātu vienlīdzīgas iespējas un apkarotu diskrimināciju.

Starptautiskā sieviešu diena

Māstrihtas līgumu, kura oficiālais nosaukums ir Līgums par Eiropas Savienību, 1992. gada 7. februārī Māstrihtā, Nīderlandē, parakstīja toreizējās divpadsmit Eiropas Kopienu dalībvalstis. Tas stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī pēc tam, kad visas dalībvalstis to bija ratificējušas.
Ar Māstrihtas līgumu oficiāli tika izveidota Eiropas Savienība, tā pārveidojot Eiropas Ekonomikas kopienu par saliedētāku un visaptverošāku savienību. Ar to arī tika ieviesta ES pilsonība.

Māstrihtas līgums un tā attīstība

History and Facts

Explore a diverse range of topics related to the European Parliament. From policy insights to historical milestones, this playlist offers engaging episodes that shed light on the workings and impact of this EU institution.

Ko dara Eiropas ombuds? Kādos gadījumos ombuds ir svarīgs, un kāds ombudam sakars ar Eiropas Parlamentu? Eiropas ombuds ir neatkarīga un objektīva amatpersona, kas palīdz cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām, ja nācies saskarties ar problēmām Eiropas Savienības pārvaldības procesos. Ombuda darbs ir ļoti svarīgs tiesiskai Eiropas Savienības darbībai.

Kas ir Eiropas ombuds?

Likumdošanas vilciena grafika vietnes nosaukumā izmantota metafora ar dzelzceļu, vilcieniem un vagoniem, lai ilustrētu Eiropas Parlamenta likumdošanas gaitu. Šajā vietnē deputāti, Parlamenta deputāti un plašāka sabiedrība var sekot līdzi tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas procesam.

Kas ir likumdošanas vilciens?

Dafnes Karuanas Galicijas balva žurnālistikā šogad ir piešķirta starptautiskam bezpeļņas žurnālistikas projektam “Lost in Europe”. Šī pētnieciskā projekta rezultātā atklājās, ka pēc ierašanās Eiropas valstīs no 2021. līdz 2023. gadam bez vēsts ir pazuduši vairāk nekā 51 000 nepavadītu bērnu migrantu. Šī žurnālistikas balva palīdz veicināt Eiropas Savienības principus un vērtības, kas iedibināti Pamattiesību hartā. Balva ir nosaukta par godu Dafnei Karuanai Galicijai — maltiešu žurnālistei, blogerei un pretkorupcijas aktīvistei, kas 2017. gadā tika nogalināta.

Dafnes Karuanas Galicijas 2024. gada balva žurnālistikā

Eiropas Parlamenta 2024. gada Saharova balvu par domas brīvību saņem Marija Korina Mačado un Edmundo Gonsaless Urrutija. Saharova balva par domas brīvību ir iedibināta 1988. gadā, lai godinātu cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības.

2024. gada Saharova balva par domas brīvību

Cenu kāpums, dzīves dārdzība un ekonomiskā situācija bija galvenie faktori, kas rosināja vairāk nekā 4 no katriem 10 ES pilsoņiem balsot nesen notikušajās Eiropas vēlēšanās. Trešdaļa vēlētāju norādīja, ka viņus pamudinājusi balsot pašreizējā starptautiskā situācija, taču līdzīgai vēlētāju daļai motivējošais faktors bija demokrātijas un tiesiskuma aizstāvība. Tie ir vieni no galvenajiem ES 2024. gada pēcvēlēšanu aptaujas secinājumiem.

Eurobarometer - EU Post-electoral survey 2024

Uz 2025. gada LUX skatītāju balvu pretendē piecas filmas:  “Animal”, “Dahomey”, “Flow”, “Intercepted” un “Julie Keeps Quiet”.
LUX balvai tiek izvirzītas filmas, kurās atspoguļoti sociāli un politiski jautājumi. Balva tiek pasniegta, lai mudinātu sabiedrību uz diskusiju un ar filmu palīdzību stiprinātu Eiropas identitāti.

2025. gada LUX – Eiropas skatītāju kino balva

Pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamenta deputāti var uzņemties dažādus pienākumus. Viņi var tikt ievēlēti Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatā, pievienoties komitejām vai pat kļūt par novērotājiem. Kaut arī par novērotājiem tiek runāts mazāk, šis amats Parlamentā ir vienlīdz svarīgs.
Šajā epizodē tuvāk aplūkosim, ko nozīmē būt novērotājam, kā var kļūt par novērotāju, kādi ir viņa pienākumi un kā novērotājs strādā.

Žargona džungļi. Kas ir novērotāji?

Šajā reizē ienirsim Eiropas vēstures dzīlēs, lai atzīmētu kādu ļoti svarīgumu notikumu — 20. gadadienu kopš Eiropas Savienības vēsturiski lielākās paplašināšanās kārtas. 2004. gada 1. maijā Strasbūrā desmit valstis pievienojās Eiropas Savienībai, oficiālo Savienības darba valodu saimi kuplinot ar deviņām jaunām valodām. Tas bija svētku, vienotības un neizsmeļamu iespēju brīdis.

Eiropas Savienības lielākās paplašināšanās 20. gadadiena

In the European Union, democracy may seem obvious to us today. But this has not always been the case. Not so long ago, millions of Europeans lived through times when they could not vote or even speak up freely. When their very lives could be in danger simply for being different, for holding different beliefs or for wanting a different life. Democracy is a precious gift passed on to us from previous generations. They aspired towards it and fought for it. Now it is up to us to maintain it, to make it stronger and pass it on to the generations to come. The most effective way to do so is by voting - because the more people vote, the stronger democracy becomes. On June 6-9 2024: Use your vote or others will decide for you.

© ANDCO A/S, 2024. All rights reserved. Licensed to the European Parliament under conditions. Use or reproduction is prohibited without prior explicit permission from the respective right holders.

Audios

Jaunākās epizodes