Likmes ir augstas un ļoti pretrunīgas: vai pirms miera sarunām ir nepieciešams atzīt Palestīnas valstiskumu vai otrādi? Vai Izraēla un Palestīna ir gatavas abiem scenārijiem? EPTV pēta.

Palestīnas valstiskums: miera pamats vai kulminācija?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11922173/m003-0306-lv.srt

„Par” 498 balsis,  „pret” 88 un 111 atturas.

Ar šo balsojumu ES Parlaments parāda  savu atbalstu Palestīnas valstiskumam

Pieņemtā rezolūcija  ir panākta ilgu un sarežģītu sarunu

starp EP politiskajām grupām rezultātā.

Pieņemtais teksts neuzliek pienākumu  dalībvalstīm atzīt Palestīnas valsti.

Taču daži EP deputāti tā vēlējās.

EuroparlTV tikās ar vairākām  šajā jautājumā iesaistītajām pusēm:

EP deputātiem,  Palestīnas pašpārvaldes pārstāvjiem,

Izraēlas vēstnieku, vēsturnieku...  visi pauda savu redzējumu šajā jautājumā.

Marija Arena ir Beļģijas EP deputāte.

Tieši viņas politiskā grupa  piespieda Parlamentu

rīkot balsojumu par  Palestīnas valstiskuma atzīšanu.

Viņasprāt, tas bija  akūti nepieciešami.

Šobrīd notikumi  Palestīnas teritorijā

rāda, ka mēs virzāmies  pretī strupceļam,

divu valstu risinājums  vairs nav dzīvotspējīgs.

Tāpēc mums ir jāpieliek  punkts šābrīža norisēm

un tad pie sarunu galda  jāsapulcina dažādi spēlētāji.

Lai tas notiktu,  ir nepieciešama šī atzīšana.

Manuprāt, nav citas alternatīvas,  kā atzīt valstiskumu

un pēc tam virzīties tālāk ar sarunām.

Šai nostājai piekrīt  Palestīnas pašpārvaldes vēstniece ES.

Leila Šahida uzskata,  ka Palestīnas valsts atzīšana

ir nozīmīgs pavērsiens  Izraēlas apmetņu jautājumā.

Izraēla apgalvo, ka tā risina sarunas,  taču turpina būvēt apmetnes.

Šobrīd Palestīnas teritorijā  ir vairāk nekā pusmiljons apmetņu,

700 km gara siena, Jeruzalemes austrumu  daļas pilnīgs aplenkums un aneksija.

Ja mēs noraidīsim  šo divu valstu risinājumu,

ja ļausim, ka šī valdība  veido apmetnes, kā tā dara tagad,

vienā vienīgā valstī, kur līdz 2020. gadam  palestīnieši un izraēlieši būs vienādā skaitā.

ES Sociāldemokrāti pieprasa  Palestīnas valsts beznosacījumu atzīšanu.

Neiedomājams mērķis, lai saņemtu  pietiekama vairākuma atbalstu plenārsēdē.

Pēc sarunām pieņemtais teksts  paredz, ka Parlaments

principā aizstāv Palestīnas valsti,  kā arī divu valstu risinājumu,

un nosaka, ka tam ir jānotiek vienlaikus  ar atjaunotām miera sarunām.

Patiesa Palestīnas valsts atzīšana sākas  mirklī, kad beidzas miera sarunu process

starp divām pusēm, jo jau  tagad tās abas patiešām pastāv –

Galvenais nosacījums  ir demokratizēt puses,

Tagad mums ir  demokrātiska valsts – Izraēla,

taču Izraēlai pretējā pusē ir valsts,  kurā nav demokrātijas.

Tāpēc pirmais solis,  lai notiktu virzība,

ir atbalstīt reālu pāreju  uz demokrātiju Palestīnā.

Tas, protams, nozīmē izolēt visas frakcijas,  kas noliedz demokrātijas principus.

EP deputātiem, kas ar pārliecinošu  balsojumu atbalstīja dokumentu,

smags uzdevums ir iedrošināt atsākt  dialogu starp Izraēlu un Palestīnu.

Taču ko ebreju valsts  domā par šo vēsti?

Izraēlas vēstnieks ES  ir ļoti noteikts šajā jautājumā.

Jūs nevarat uzspiest  palestīniešiem un izraēliešiem

savu viedokli no ārpuses. Atvainojiet,  bet tās ir divas neatkarīgas puses,

Cik saprotu vai arī tas ir tas,  ko man stāsta parlamentārieši,

jūs vēlaties piespiest izraēliešus  un palestīniešus risināt sarunas.

Diemžēl rezultātā jūs  viņus attālināt vienu no otra.

Palestīnas atzīšana sekmē  atšķirīgus viedokļus Izraēlā.

Elī Barnavi, vēsturnieks un  bijušais Izraēlas vēstnieks Francijā,

ir to 800 Izraēlas inteliģentu vidū,  kas ir parakstījis lūgumrakstu

par atbalstu Palestīnas valsts atzīšanai.

Vai nu būs starptautisks, uzspiests  risinājums, vai nebūs nekāda risinājuma.

Tas ir dažādu iemeslu dēļ, sevišķi  oponentu milzīgā politiskā vājuma dēļ.

Mēs varam karot.  Nav jābūt politiski spēcīgam, lai karotu.

Karš vieno cilvēkus.  Miera radīšana ir cits jautājums.

Kad premjerministrs Rabīns  to mēģināja, viņš tika nogalināts.

Izraēliešiem un palestīniešiem  tiek lūgts izpildīt lietas,

kas ir ārkārtīgi sāpīgas  un ļoti pretrunīgas.

Lai arī tam nav likuma spēka, EP balsojums  ir svarīgs un ārkārtīgi simbolisks.

Tikai tādā veidā visas  28 dalībvalstis var paust viedokli,

kas nav mazsvarīgi.  Tas pārstāv pusmiljardu ES iedzīvotāju.

Būtu pilnīgi neatbilstoši, ja EP  neatzītu savu sadarbības partneri.

Es esmu vēstniece ES;  ko tad es pārstāvu?

jo vairāk mēs redzam,  kā pasliktinās šābrīža stāvoklis:

sabiedrība, kas ir spiesta dzīvot  kopā, divām pusēm ir jādzīvo kopā,

taču sabiedrība būtībā ir nevienlīdzīga –  ir okupētāja un okupētā valsts.

Ja nepastāvēs Palestīnas valsts,  nebūs nodalījuma

kas starptautisko tiesību  kontekstā nav normāli –

šāda situācija turpināsies,  un tās būs beigas cionistu projektam.

Pēc EP balsojuma ir kārta ANO  Drošības padomei rīkoties saistībā ar

diplomātisko cīņu starp  Palestīnas pašpārvaldi un Izraēlu.

Palestīna jau ir iesniegusi  ilgstoša miera ceļvedi.

Ja tas tiks pieņemts, tad tā mērķis  būs izveidot mieru līdz 2015. gadam

un Izraēlas karaspēka izvešanu no  okupētās teritorijas līdz 2017. gada beigām.