Eirodeputāts Džeimss Nikolsons atbild uz jautājumiem par Eiropas piena izstrādājumu ražotāju nākotni, kas, iespējams, nozīmē neierobežotu piena piedāvājumu.

Beigas piena kvotām: satraukums piena nozarē

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11926997/n004-0023-lv.srt

Piena kvotas beigsies  2015. gada 31. martā.

Pēc 30 gadu ierobežojumiem ir laiks  piedāvājuma, pieprasījuma tiesību aktiem.

Piena produktu ražotājiem  ir ļoti daudz jautājumu.

Kā ir ar cenu nestabilitāti,  finansiālās palīdzības pārtraukšanu

Mēs tikāmies ar britu  EP deputātu Džeimsu Nikolsonu,

cilvēku, kuru Eiropas Parlaments  ir iecēlis par atbildīgo šī jautājuma virzīšanā

un spēkā esošo pasākumu izvērtēšanā.

ES piena nozares tiesību aktus ievieš  atšķirīgi, un ieviešanas ātrums atšķiras.

Mēs – piena nozare, piensaimnieki  un pārstrādes rūpniecība –

pielāgosimies jaunajai situācijai,  un mums tas izdosies,

taču mums ir nepieciešama  stabilitāte jau tagad. Paldies.

Patiesībā neviens  nevar garantēt stabilitāti.

Pirms trim gadiem, 2012. gadā, izstrādājot  piena nozares tiesību aktu kopumu,

es skaidri pateicu:  ja nebūs maksimālas sadarbības

starp ražotājiem, no vienas puses,  un pārstrādātājiem, no otras puses,

Jāatzīst, ka starp ražotājiem  un pārstrādātājiem

un viņi nav atvēlējuši laiku,  lai to izveidotu.

Manuprāt, piena nozares nākotne  ilgtermiņā ir daudzsološa,

Es uzskatu, ka Komisijai nav taisnība,  sakot, ka problēmu nav.

Problēma pastāv, un mums  ir jādara vairāk, lai to atrisinātu.

Esam saņēmuši jautājumu no kunga,  kuru jūs droši vien labi pazīstat.

Lūk, jautājums.  -Jā, es patiešām viņu labi pazīstu.

Kādus ES pasākumus jūs ieteiktu,  lai labāk kontrolētu pieaugošo nestabilitāti

Vai, jūsuprāt, neto cenas palielināšana,

kas atspoguļotu  augstākas ražošanas izmaksas,

atvieglotu Eiropas  piensaimnieku problēmas?

Es patiešām uzskatu,  ka Komisija ir kļūdījusies,

pārāk lēni ieviešot pareizu  intervences cenu tirgū.

Tirgum patiešām  ir nepieciešama drošības sistēma,

turklāt sēdē ļoti skaidri tika pausts,  ka, pat ja drošības sistēma

vai intervences cena tiktu palielināta  no tagadējiem 18 penijiem vai 18 centiem

uz 22–23 centiem, kas vairāk  atbilstu ražošanas izmaksām,

ka tad piens tiks  steigšus pakļauts intervencei,

taču tas radītu uzticību un sniegtu  pārliecību, ka mēs atbalstām tirgu.

Šobrīd mazāk kā 1400 ražotāju  piegādā pienu Kantalas PDO sieram.

ir reāla iespēja pienam radīt  lielāku vērtību. Diemžēl tas nedarbojas.

Šobrīd 80% piena tiek pārstrādāts  „Sodiaal” vai „Lactalis”.

ES apgalvo, ka tas ļaus  regulēt piena ražošanas daudzumu.

Kā mēs, mazie ražotāji, piespiedīsim  šīs struktūras regulēt daudzumu,

nevis ražot industriālos apmēros  un dempingot siera cenas?

Es esmu bijis šajos reģionos un  esmu redzējis, ar ko cilvēkiem jāsaskaras.

Piena nozares tiesību aktu kopumu mēs  pasargājām PDO un PGI teritoriju labā,

un tas, šķiet, darbojās labi  Itālijas un Francijas reģionos.

Tā mērķis bija īpaši aizsargāt tās  teritorijas, kas ražo īpašas siera šķirnes,

un neviens man nav teicis,  ka tas nedarbotos.

Nesen es rīkoju konferenci  EP deputātiem no Tiroles Austrijā,

kur kalnainajos reģionos  produkciju ražo daudzi lauksaimnieki,

un nav šaubu, ka viņi izjutīs  lielāko spiedienu, lai izdzīvotu.

Manuprāt, valstu valdībām  ir jābūt elastīgām,

izmantojot II pīlāra fondus,  un dažas tādas ir.

Vai varat izskaidrot,  ko nozīmē otrais pīlārs?

Ar otrā pīlāra palīdzību  tās var piešķirt līdzekļus;

valsts valdība  var pāriet no pirmā pīlāra

uz otro pīlāru,  lai sniegtu tiešu atbalstu.

Tā ir arī sociāla problēma.  Lūk, vēl viena:

vai mēs vēlamies,  lai šie cilvēki pazustu?

Es uzskatu, ka mēs to nevēlamies,  jo viņi sniedz apbrīnojamu ieguldījumu

mūsu vidē, kalnos,  reģionos, kuros viņi dzīvo.

Atgriežamies pie izmaksām.  Nākamo jautājumu saņēmām no Vācijas.

Eiropas piensaimnieki saskaras  ar virkni jauniem nosacījumiem...

No otras puses,  vairs nebūs piena kvotu,

līdz ar to apmēram  viens miljards eiro no milzīgā nodokļa

nonāks ES lauksaimniecības budžetā –

nauda, kas piensaimniekiem  ir nepieciešama ieguldījumiem.

Kā jūs vai ES Parlaments  nodrošinās to,

ka miljards eiro no šī nodokļa  atgriezīsies pie piensaimniekiem?

Ļoti labs jautājums.  Šajā jautājumā nav vienprātības.

Papildus iekasētā nodokļa nauda  ir jāizmanto, lai tieši attīstītu piena nozari.

jo es ļoti labi zinu, ka Komisija  guva lielāko daļu peļņas,

kad pēdējo reizi intervencē pirka pienu par  18 centiem, bet pārdeva par 28 centiem.

No šīs naudas nekas neatgriezās  lauksaimniecībā un piena nozarē.

Džeims Nikolson, liels paldies, un tiekamies  nākamgad, lai redzētu, kā tas darbojas.