Vai ES savos centienos iegūt savienību ar Ukrainu ir pilnībā zaudējusi Krievijai? Elmārs Broks pauž savu viedokli.

Kijeva ir nonākusi krustcelēs: Kuru ceļu Ukraina izvēlēsies?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16456358/n003-0273-lv.srt

Elmār Brok, jūs svētdien  atgriezāties no Ukrainas, no Kijevas.

Kāda ir situācija?  -Tā ir ļoti nedroša un bīstama.

Ir skaidrs, ka prezidents Janukovičs  ir pagriezies Krievijas virzienā,

nostājoties pret  iedzīvotāju vairākuma gribu.

Es nezinu, kā šīs divas puses  varēs atkal samierināt.

Es ceru, ka Janukovičs  visus sapulcinās pie sarunu galda,

lai apspriestu miermīlīgus risinājumus,

cienot iedzīvotāju gribu  virzīties uz ES.

Simtiem tūkstoši cilvēku  visu nedēļu ir rīkojuši demonstrācijas.

ka Briselei bija nepieciešams  tik ilgs laiks, lai sniegtu īstu atbildi.

Mēs visu laiku  esam viņus atbalstījuši.

Tāpēc vairāki EPP-ED deputāti  devās turp.

Ir pēdējais laiks arī  Eštonei doties turp,

lai censtos panākt,  ka abas strīdīgās puses tiekas,

lai demokrātisks un miermīlīgs  process kļūtu iespējams.

Daži jūsu kolēģi saka,  ka Krievija spēlē ir uzvarējusi

Uzvara ir gūta vienā mačā,  nevis visā sezonā.

to, ka brīvība, ekonomikas modernizēšana  un labāki dzīves apstākļi

kas pieņemti nelielas ukraiņu grupas  vienpusējās ekonomiskās interesēs.

ka vajadzētu ļaut pašiem  ukraiņiem lemt, neiejaucoties tajā.

Viņi ir pietiekami patstāvīgi,  lai paši lemtu. Ko jūs domājat?

Lēmums ir jāpieņem Kijevā  nevis Briselē vai Maskavā.

Es ceru, ka Ukrainas iedzīvotāji  pieņems pareizo lēmumu.

Mēs varam vienīgi  izteikt piedāvājumu.

Nevienam nav tiesību ietekmēt  iedzīvotāju suverēnos lēmumus

tā, kā to ir izdarījusi Krievija ar tirdzniecības  pasākumiem, boikotu, enerģijas cenām utt.

Tāpat kā Armēnijā tā cenšas nepieļaut,  ka Ukraina pieņem neatkarīgu lēmumu.

Runā, ka Janukovičs  vēlējās muitas nolīgumu.

Vai, jūsuprāt,  runa bija tikai par to?

Nē. No mums viņš būtu ieguvis daudz  labāku brīvās tirdzniecības nolīgumu,

taču viņš baidās no Krievijas spiediena,  un tas jau šobrīd ir radījis lielu kaitējumu.

Putina pašreizējās politikas mērķis  ir atjaunot Krievijas impēriju.

Tieši par to ir runa, nevis par tirdzniecības  jautājumiem vai tirdzniecības zonām.

Krievija vēlas atjaunot  carisko impēriju.

Tāpēc Maskava cenšas atgūt kontroli  pār tās bijušajām republikām.

Ukrainā, un it sevišķi Kijevā, cilvēki baidījās,  ka situācija varētu saasināties.

Cik tālu jūs esat gatavi iet,  ja tā tiešām notiks?

Par to ir jālemj cilvēkiem,  kas tur atrodas, nevis man.

Viņi baidās, ka rezultātā atkal būs kaut kas  līdzīgs Padomju Krievijas spiedienam.

Ukrainas iedzīvotāji  baidās zaudēt savu brīvību.

Mūsu pienākums  ir uztvert to nopietni.

Bieži tiek teikts, ka ES  aizgāja pārāk tālu, aizstāvot viņu,

ka tas bija  Ukrainas tiesu sistēmas pienākums.

Visi tiesu eksperti  un Eiropas Cilvēktiesību tiesa saka,

ka tiesu sistēma  šajā valstī nav brīva.

Tāpēc neatkarīgi no Timošenko  ir nepieciešama jauna tiesu sistēma,

kurā virsprokuroram  ir mazākas pilnvaras nekā tiesnešiem.

Tiesiskums ir  valsts attīstības priekšnoteikums.

Ja mēs iztiekam  bez demokrātijas un tiesiskuma,

tad mēs vairs nevaram runāt  par savām vērtībām.

ka dalība ES ir īsta perspektīva,  ja viņi turpinās virzīties uz mūsu pusi?

Tas ir savstarpējs attīstības process.

Ukrainai ir grūtības nodrošināt  asociācijas nolīguma nosacījumu izpildi.

Kad izpilde tiks nodrošināta,  varēsim runāt par nākamo soli.

Tā joprojām ir tālu no tā,  lai kļūtu par kandidātvalsti.

Tās attīstības spēja ir nepietiekama, runājot  par politiskiem un citiem jautājumiem.

Mēs skatāmies  no Eiropas skatupunkta.

Starpposma izvēle, kā tas ir  ar Norvēģiju, varētu būt risinājums,

Norvēģijai ir piekļuve vienotajam tirgum  un tā atrodas Šengenas zonā.

Ceļš pretī ES ir jāveic pakāpeniski.

Tas ir atkarīgs no katras valsts spējām  un stimula, kā arī no ES spējām.