Pēc Īslandes vulkāna izvirduma radītā piecu dienu ilgā sastinguma Eiropā otrdien tika atvērtas dažas lidostas un atsākta daļa lidojumu. Eirodeputāti apsprieda to, kā izvairīties no krīzes, un mēs runājam ar holandiešu deputātu Pīteru van Dalenu par ceļoju

Ziņas: ES gaisa telpas atvēršana — EP plenārsēdē atcelta balsošana — EP deputātu Pīters van Dalens par ceļojumu haosu

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14924265/N001-100420-LV.srt

Ceļošanas problēmas liedz 300   eirodeputātiem piedalīties sesijā.

Darbs turpinās ar diskusijām par   reakciju uz gaisa satiksmes krīzi

un Komisijas likumdošanas un   darba programmu 2010.gadam.

Balsošana nenotiks, jo dažas valstis šī   problēma skāra vairāk nekā citas.

Esiet sveicināti šajā   EuroparlTV ziņu izdevumā!

Dienā, kad eirodeputāti bija tikpat   neapmierināti kā miljoni eiropiešu,

daudzi no viņiem nevarēja ierasties darbā.

Mēs sāksim ar Arno Demoldera un   Džoannas Gillas reportāžu

Eiropas debesīs lidojumus aizstāj pelni,

bet skaitļi rāda negatīvu ainu:   cieta 6,8 miljoni pasažieru.

313 lidostas tika slēgtas, aviosabiedrību   zaudējumi sasniedza 150 miljonus dienā.

Komisārs Sīms Kallas   iepazīstināja deputātus

ar rezultātiem no transporta   ministru sanāksmes.

Tas sākās šorīt 8 caur Eirokontroli,

šajā lēmumā ir iekļauti 3 zonu veidi,

Eirokontroles vadībā (Eiropas   Aeronavigācijas drošības organizācija)

lidostas sāka apkalpot   pirmos lidojumus 5 dienās.

Daži jautāja, vai lidojumu aizliegums bija   pārāk piesardzīgs.

Šī eirodeputāte izvirza drošību   pirmajā vietā.

Mēs kritizējam piesardzību,   kad cilvēku dzīvības ir apdraudētas.

Žēl, ka ES nav pilnvaru šajā jautājumā.

Plenārsēdes diskusijās eirodeputāti   ieskatījās nākotnē caur pagātni.

Desmitiem gadu vecais projekts   "Eiropas vienotā gaisa telpa"

cenšas saskaņot Eiropas gaisa telpas   regulējumu un pārvaldību.

20 gadus esam runājuši par   Eiropas vienoto gaisa telpu.

bet tas dotu iespēju labāk sagatavoties.

Aviosabiedrības, kuras jau skārusi krīze,   lūdz ES palīdzību.

Eirodeputātiem pasažieri ir pirmajā vietā,

viņi ierosina labāku   komunikāciju un koordinēšanu.

Vairāk atbalsta, vairāk iespēju, nevis   bloķēšana, tas ir nepieciešams,

un tad varam skatīties, kāds atbalsts ir   nepieciešams ceļojumu kompānijām.

Bet tagad jāpanāk tas,   ka cilvēki tiek pārvietoti.

Otrdienas lēmums atvērt gaisa telpu   mazinās patērētāju un kompāniju stresu,

bet vienošanās par ilgtermiņa   risinājumiem joprojām nav pieņemta.

Šodienas viesis ir ECR deputāts Pīters   Van Dalens no Transporta komitejas.

Es viņam jautāju, vai viņš uzskata, ka   ES gaisa satiksmes drošības iestādes

ir pareizi rīkojušās attiecībā   uz vulkānu pelnu radīto problēmu.

Ne pietiekami, jūs redzat, ka starp   dalībvalstīm bija koordinācijas trūkums

par gaisa satiksmes slēgšanu,   un pasažieri netika labi informēti,

viņiem bija ilgi jāgaida,   lai iegūtu informāciju.

Dažas valstis aplūkoja vienus un tos   pašus datus ar dažādiem secinājumiem?

Tā tas nav, ir viena padomdevēja   struktūra Eiropā:

Eirokontrole iesaka dalībvalstīm, ko darīt.

Viņi ieteica slēgt visu   gaisa telpu virs Eiropas.

Tas bija pārāk stingri un   nebija nepieciešami.

Daudzus uzņēmējus satrauc tas, ka   Eiropa varētu būt slēgta tuvākajā nākotnē.

Tāpēc ir izveidotan darba grupa,   kuru vada Sīms Kallas.

lai salīdzinātu satelīta attēlus un   testa lidojumu rezultātus.

varēsim slēgt konkrētu daļu un   citu daļu atstāt atvērtu

konkrētiem koridoriem un saskaņā ar   nosacījumiem, piemēram, dienas gaisma.

Kas ir rezonanses efekts attiecībā   uz EP likumdošanas programmu?

EP šonedēļ bija paredzēta balsošana,

Tā ir vislielākā problēma,   ar ko saskaramies, ka balsošana ir atlikta.

300 eirodeputāti nav šeit,   ir pārsteidzoši, ka tas neko neietekmē.

Es ceru, ka tas ietekmēs to,   ka mēs vairs nebrauksim uz Strasbūru

Kad kaislības būs norimušas, kādas   kompensācijas mums pienāksies?

Pastāvīgie ceļotāji, iespējams,   pamanījuši plakātus lidostās,

kuri informē par pasažieru tiesībām.

Bet traucējumi tādā mērogā noteikti   vēl nav pieredzēti.

Margerita Sforca stāsta   par straujo notikumu attīstību.

Pamazām Šarla de Golla lidostā   atsākās ierobežota aktivitāte,

agri no rīta, pēc tam, kad debesis   bija tukšas 5 dienas.

Šis ASV tūrists brauca no   Gēteborgas Zviedrijā uz Parīzi.

Diemžēl lidmašīna tika slēgta, tiklīdz es   šeit ierados, tad man bija jāgaida.

Man vakarnakt bija jābrauc uz   Tulūzu ar autobusu.

Tad viņi atcēla arī to lidojumu. Visbeidzot   es dabūju biļeti uz Losandželosu.

Dažas Eiropas lidostas palika slēgtas,   piemēram, šeit Londonā.

"British Airways" atcēla visus lidojumus,

jo radās jaunas bažas par   pelnu mākoņa intensitāti no Īslandes.

Pasažieri var izmantot savas tiesības uz   informāciju un uzkodām un dzērieniem,

Pirmkārt, visi pasažieri vēlas   nokļūt mājās pēc iespējas ātrāk.

Nepieciešams vairāk transporta veidu,   tas ir, iekšzemes ūdensceļi, jūras ceļi.

Un ja tas nav iespējams,   viņiem jāizmaksā kompensācija.

Aviokompānijas ir juridiski atbildīgas   piedāvāt ceļojuma risinājumu.

Šīs krīzes sodītas, tās jau lūgušas   finansiālu kompensāciju.

Tomēr daži eiroedeputāti vēlas,   lai valsts līdzekļu piešķiršana

balstās uz to, cik labi aviosabiedrības   kompensē pasažierus.

Tagad pārējie jaunumi, sākot ar   Komisijas programmu 2010.gadam.

Prioritāšu noteikšana:   Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barrozu

aizstāvēja savu darbības plānu   eirodeputātu priekšā.