Stokholma ir nopelnījusi Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2010.gadā, izgudrojot sistēmu, kas pārstrādā cilvēka ķermeņa siltumu centrālajā dzelzceļa stacijā, lai ražotu elektroenerģiju, ko izmanto kaimiņu ēkās. Gan šī iniciatīva, gan arī daudzi citi zaļ

Pārskats: Atjaunojamās enerģijas cilvēkiem

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14545518/m003-0029-lv.srt

Stokholma ir Eiropas Zaļā galvaspilsēta   2010.gadā.

Tā ir pirmā pilsēta, kas ir paraugs   ilgtspējīgai attīstībai.

Nākamgad Zviedrijas galvaspilsēta vēlas   tikai tīras automašīnas savās ielās.

un Stokholmas centrālo dzelzceļa staciju   apsilda ar cilvēku siltumu.

Stokholmas centrāla dzelzceļa stacija ir   lielākā un noslogotākā Ziemeļeiropā.

Vairāk nekā 250 000 cilvēki ceļo šeit cauri   katru dienu.

Katrs ceļotājs izdala ķermeņa siltumu,   steidzoties uz vilcienu.

Šo siltumu pārstrādās, lai ražotu enerģiju   jaunai biroju ēkai, kas atrodas blakus.

Visi cilvēki šeit, veikali,   viss ražo daudz enerģijas.

Šī enerģija palielina siltumu   šajā gaisa tilpumā.

Šeit ir apmēram 25 grādi, kamēr augšā   pie griestiem ir aptuveni 33 grādi.

Tas ir par daudz, tāpēc šo ēku atdzesē.   Visos veikalos ir dzesēšanas sistēmas.

Mēs pārvietosim šo enerģiju uz jauno   ēku, kas būs biroju ēka.

Tā ir jauna ideja, kas pielieto gadsimtiem   vecu siltuma apmaiņas tehnoloģiju.

Karstais gaiss uzsilda ūdeni, kas tiek   pumpēts pa caurulēm uz jauno biroju ēku,

kur tas tiks uzsildīts,   lietojot konvencionālas metodes.

un jālieto tikai lietas, par kurām esat   pārliecināti, ka tās darbosies nākotnē.

Mēs arī centāmies rast risinājumus,   kurus varam pielietot vecākās ēkās.

Mums ir dzelzceļa stacijas,   kas ir vairāk nekā 150 gadus vecas.

Stokholmas stacija tika uzcelta   19. gadsimtā,

un tā ir ideāla zemo tehnoloģiju   pieejas kandidāte.

Tās īpašnieki vēlas, lai visa apkaime būtu   enerģijas taupības ideju laboratorija.

Patiesībā elektrības rēķins samazināsies   par trešdaļu,

bet tas nav vienīgais iemesls,   kāpēc ES izvēlējās Stokholmu

Kopš 1990.gada pilsēta ir samazinājusi   oglekļa emisijas par 25%.

Šis samazinājums ir daudz   ambiciozāka mērķa daļa -

būt pilnīgi neatkarīgiem no fosilā   kurināmā līdz 2050.gadam.

Stokholma kļuva par pirmo   Eiropas Zaļo galvaspilsētu,

un mēs no tā esam guvuši   patiesu labumu.

Daudz apmeklētāju, daudz iespēju   uzņēmumiem Stokholmā

pierādīt viņu kompetenci zaļajos   risinājumos.

darīt to, ko mēs esam darījuši,   lai būtu ilgtspējīga pilsēta.

Lai maksimāli samazinātu fosilā kurināmā   lietošanu,

2007.gadā tika ieviesta pilsētas   nodevu sistēma,

rezultātā ir mazāk mašīnu un   vairāk publiskā transporta.

Gandrīz ikvienam ir pieeja tam mazāk   nekā 300 metru attālumā no mājām.

Vēl viens populārs transporta līdzeklis ir   velosipēds, ko var redzēt visur Stokholmā.

Dažu gadu laikā velosipēdistu skaits   pilsētas ielās ir dubultojies.

Stokholma ir ideāli piemērota,   lai kļūtu un paliktu 100% zaļa.

Cieņa pret vidi ir visos pilsētas projektos.

Šajā pilsētā, kuru dēvē par   Ziemeļu Venēciju,

95% iedzīvotāju dzīvo mazāk nekā   300 metrus no zaļās zonas.