Ir pienācis laiks Eiropai pārņemt vadību un nostumt malā lielos spēlētājus klimata jomā, taču, vai tai pietiks spēks to izdarīt? Savas prognozes mums sniedz EP deputāts Džovanni La Via.

Klimata konference Limā: vai Eiropa var noteikt globālo virzību?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11903887/n003-0323-lv.srt

Jūs tūlīt dosieties uz svarīgu  klimata konferenci Limā;

tā būs kā mēģinājums lielajai  konferencei, kas notiks nākamgad Parīzē.

Kādu vēsti un kādus mērķus  Eiropas Parlaments vedīs uz Limu?

ES vienmēr ir cīnījusies  pret klimata pārmaiņām,

Līdz šim esam virzījušies  uz priekšu vieni paši,

taču tagad redzam,  ka citi lielie globālie spēlētāji,

lielās valstis, kurām ir svarīga loma  piesārņojuma jomā, vēlas pievienoties.

Mēs varam kopā virzīties  pretī globālam līgumam.

Jūs runājat par līgumu,  kuru pagājušonedēļ noslēdza Ķīna un ASV

Kādai vajadzētu būt  ES stratēģijai sarunās

ar šiem lielajiem  globālajiem spēlētājiem?

un ieskicēsim ceļu, kas ved  pretī Parīzes līguma parakstīšanai.

Limā mēs apskatīsim  energotaupības robežas,

robežas siltumnīcefekta  gāzu samazināšanai,

mērķus, kurus vēlamies noteikt  atjaunojamiem energoresursiem

un, paturot to visu prātā,  mums kopā būs jālemj,

kurām valstīm būs  jāpieņem saistošie mērķi

energoefektivitātei,  emisiju samazināšanai un

atjaunojamo energoresursu palielināšanai.

Mēs apspriedīsim  šos jautājumus kopā,

un tad jau redzēsim, vai ir  pareizie apstākļi, lai virzītos tālāk.

Mērķis, kurš nebūs saistošs,  taču tik un tā ietekmēs mūs kā kopienu,

ir energoefektivitāte,  enerģijas patēriņa samazināšana.

Tā rezultātā ir attīstījušies  ļoti daudzi mazie uzņēmumi.

Vai, jūsuprāt, padarot  šo aspektu nesaistošu,

tas nepiespiedīs valstis samazināt  valsts finansējumu šiem uzņēmumiem,

ietekmējot videi nekaitīgas  ekonomikas attīstību?

ir reāls saistošs mērķis,  tas ir ambiciozs mērķis.

Ja mums izdosies ar energoefektivitātes  palīdzību samazināt patēriņu,

mēs patiesībā  rezultātā varētu panākt

turpmāku siltumnīcefekta  gāzu emisiju samazināšanu,

turpmāku kopējā  enerģijas patēriņa samazināšanu,

un tas atstātu  pozitīvu ietekmi uz vidi.

Kopenhāgenā redzējām, ka tādas  jaunattīstības valstis kā Brazīlija un Indija

Kādai jābūt Eiropas stratēģijai  attiecībā uz šīm valstīm?

Šīs valstis vēlas ar mums  saglabāt konkurences faktoru.

Mēs varam piekrist saglabāt  iepriekš noteikto faktoru un teikt:

taču jūs nedrīkstat apstāties,  jums jāiet vienā solī ar mums.

Ja darīsim par 10-20 procentiem vairāk,  jums ir jāīsteno pirmie 15, 20 procenti.”

Tā kā sākumposmā ir vieglāk  sasniegt labus rezultātus,

viņi to var paveikt bez lielas piepūles, un  mēs varam noteikt ambiciozākus mērķus.

Parlamentam tā vēl ir jāizvērtē,  taču šis darbs ir procesā.

Vai, jūsuprāt,  šajā paketē iekļautie mērķi

liks ES izskatīties  ticamai pasaules acīs?

un būtībā mēs esam  sasnieguši noteiktos mērķus,

mēs jau esam parādījuši,  ka varam gūt panākumus šajā ceļā.

Kāpēc mēs atturam tos,  kuri prasa vairāk?

Diskusijās ar pārējām  ES iestādēm esam teikuši,

ka, ja citas valstis pieņems  mērķus atbilstoši mūsu mērķiem,

mēs varētu šos mērķus padarīt  saistošus katrai valstij atsevišķi.

Taču, ja Parīzē visas valstis  nepaudīs stingru apņemšanos,

tad nelabvēlīgāki mērķi  mūsu dalībvalstīm

nozīmēs mūsu ekonomikas sistēmas  konkurētspējas samazināšanu

un to, ka netiks risināti  jautājumi par ekonomikas

un nodarbinātības izaugsmes atjaunošanu.

Neviena valsts nevar sasniegt  šos mērķus viena,

jo ietekme uz valstu  sistēmu konkurētspēju

var draudēt ar ekonomikas  sistēmas izjaukšanu.

Ja Parīzē izdosies  panākt globālu vienošanos,

varētu notikt iekšēja  klimata paketes pārskatīšana.

Jūs sakāt, ka neiebilstu pret atkārtotu  nacionālo ierobežojumu piemērošanu?

Protams, mēs diskutēsim par šo  paketi turpmāko mēnešu un gadu laikā.

Atkarībā no tā, kā veiksies Limā  un kādas būs sarunas Parīzē,

mēs spēsim pielāgot mērķus  ar likumdošanas palīdzību,

padarot tos saistošākus un stingrākus  nekā tie ir Komisijas priekšlikumā.