Pēc kompromisa, kas panākts visu nakti ilgušajās sarunās, EPTV jautāja eirodeputātei Holmeijerei, vai budžets injicēs pietiekami daudz līdzekļu, lai veicinātu darbavietu izveidi un inovācijas.

Intervija: Vienojas par grūti panākto 2014. gada budžetu

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16429116/n003-0267-lv.srt

Eiropa ir vienojusies  par 2014. gada budžetu,

lai arī vēl joprojām nav panākta vienošanās  par nākamajiem septiņiem gadiem.

un 2014. gada ES budžeta sarunas  ir sasniegušas kritisku posmu.”

„Neformālās diskusijas koridoros  ir neatņemama sarunu sastāvdaļa.”

Šorīt redzēju, ka esat ievietojusi  fotogrāfiju savā Facebook profilā.

Vai šis jautājums tiešām bija tik sarežģīts,  ka pirmdien, 11. novembrī,

bija vajadzīga visa nakts,  lai panāktu rezultātu,

neskatoties uz to, ka sarunas  bija ilgušas jau gadu?

Tas patiešām bija diezgan sarežģīti,

jo mums bija jāvienojas  arī par papildu budžetu 2013. gadam.

2013. gads bija pašreizējās  daudzgadu finanšu shēmas pēdējais gads,

tāpēc finansējums  bija ārkārtīgi ierobežots.

Dalībvalstu un ES  sarunu vadītāju viedokļi

par prioritārajām jomām atšķīrās.

Turklāt sarežģītie 2014. gada jautājumi,

kā arī pēdējā sagatavošanās DFS  spēlēja savu lomu.

Sarunu process...  Raugieties uz to šādi:

pēc tam, kad EP  tiek sniegta konsultācija,

Padomes prezidentūra  ziņo 28 dalībvalstīm.

Kamēr mēs gaidīsim,  28 dalībvalstis iegrimst pārrunās,

un varbūt pēc divām stundām  sarunas turpināsies.

Tas ir aizraujošs process,  kas šoreiz prasīja 14 vai 15 stundas.

Parunāsim par prioritātēm. Beigās vienojās  par €135,5 miljardiem maksājumos.

Vai varat minēt kādus piemērus tam,  kā tiks izlietots papildu finansējums?

Tas ir palielinājies par €500 miljoniem.  Kādas ir prioritātes?

Galvenās prioritātes  ir zinātnes un pētniecības joma,

kas saistītas ar humāno palīdzību,  situāciju Palestīnā utt.

Eiropas Parlaments koncentrējās  arī uz vairāku ES aģentūru atbalstu,

piemēram, finanšu uzraudzības iestādēm,

Eiropolu un Eiropas patvēruma  atbalsta biroju.

Mums vajadzēja viņiem dot iespēju  īstenot savus uzdevumus.

ko nepārprotami parāda  Lampedūzas un Bulgārijas situācija.

Mēs veiksmīgi virzījām šīs prioritātes.

Pirmo reizi EP izdevās panākt,  ka dalībvalstis piekrīt palielinājumam.

Tā vietā, lai šos papildu resursus  tērētu pārāk plaši,

tie tiks tērēti prioritārajām jomām.

Vienošanās par 2014. gada budžetu  bija sarežģīta,

pat nodrošināt, ka finansējums  pietiek līdz gada beigām.

Vai vienošanās par  2014. gada budžetu nozīmē,

ka ES būs pietiekami daudz resursu,  lai to pietiktu līdz 2014. gada decembrim

un nebūtu jāvēršas pie dalībvalstīm,  lūdzot papildu finansējumu?

Un kā ir ar nākotni? Kā ir ar ES budžetu  nākamajiem septiņiem gadiem?

Vai šis ir pirmais solis, lai panāktu  vienošanos par ilgtermiņa budžetu?

spēja virzīt budžeta grozījumus  par vairāk nekā €11 miljardiem.

Tādējādi mēs spējām nodrošināt to,

ka tiks segti neapmaksātie rēķini  par projektiem, kas jau ir īstenoti.

ka konkrēti pētniecības projekti  netiks kavēti

Pašreizējā situācija  dalībvalstīs nav viegla,

un dažu dalībvalstu starpā  ir nesaskaņas.

Taču ideja, ka dalībvalstis gūs labumu  no mazāka ES budžeta, ir muļķības.

Tas nozīmē, ka 2014. gadā varam gaidīt  atsevišķas sarežģītas diskusijas

Situācija nebūs viegla,  taču maksātnespējas draudi nepastāv.

darbības apturēšanas draudi  amerikāņu stilā?

Eiropai nav parādu,  jo ES budžets vienmēr ir līdzsvarots.

Dažus rēķinus var pārcelt  no viena gada uz nākamo,

Tas nozīmē, ka mēs esam  no parādiem brīva Savienība,

savukārt Amerikas valsts parāds ir lielāks  nekā ES lielāko parādnieku parāds.

Lai arī Grieķijai un ASV  ir līdzīgs parāda līmenis,

Amerikas tautsaimniecība  ir daudz lielāka.

Manuprāt, ASV vajadzētu  palūkoties uz savu situāciju,

Monika Holmeijere, liels paldies.  -Paldies.