Lampedūzas mērs pastāstīja EPTV par graujošo situāciju saistībā ar nesenajām migrantu traģēdijām un uzstāja, ka steidzami nepieciešams pārskatīt ES imigrācijas likumus.

Intervija: "Eiropa pārvērš Lampedūzu cilvēku izgāztuvē" - saka Nikolini

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16418706/n003-0265-lvx.srt

Džusi Nikolini,  jūs esat Lampedūzas salas,

kurā ir 6000 iedzīvotāju  un kura ir slavena visā pasaulē, mērs.

Ir skumji ne jau tāpēc,  ka tā ir brīnišķīga sala,

bet gan zārku dēļ,  par kuriem jūs tikko runājāt.

un to cilvēku vārdā,  kas Eiropā meklē patvērumu

un ir spiesti to meklēt peldus,  ciešot kuģa katastrofā un mirstot.

Lampedūzā notika milzīga traģēdija,

taču tā zināmā mērā ir arī uzvara,  jo daudzu cilvēku dzīves ir izglābtas.

Pirms dažiem mēnešiem  jūs uzrakstījāt atklātu vēstuli ES,

sakot: „Ja jūs mūs pametat  un šie bojāgājušie cilvēki paliek pie mums,

es vēlos saņemt telegrammu  par katru no tiem.”

Vai, jūsuprāt,  tikai Eiropa ir vienaldzīga

pret imigrācijas un patvēruma situāciju  vai tomēr arī Itālija?

Bojāgājušie ir uz visu  dalībvalstu sirdsapziņas,

neatšķirot ekonomisko imigrāciju  no patvēruma pieprasījumiem.

Taču Lampedūza uzsver  arī Itālijas atbildību,

jo Itālijai nav imigrācijas  vai patvēruma stratēģijas,

un tā vienmēr ir reaģējusi,  īstenojot ārkārtas aktivitātes.

iespējams, ir visspilgtākais  degradācijas un pamestības piemērs,

kā mana valsts ir bijusi pirmā,  kas uzgrūž šo problēmu šai mazajai salai,

izturoties pret to  kā pret metāllūžņu kaudzi.

Vai cilvēki, kas ierodas Lampedūzā,  tagad paliek, nevis dodas tālāk?

Šāds liktenis viņus visvairāk skāra  no 2009. līdz 2011. gadam

kas pārvērta Lampedūzu  par atpazīšanas un izraidīšanas centru.

Ikviens, kas ieradās krastā,  tika aizturēts

un jūs visi nesen  esat redzējuši apstākļus,

kādos Sīrijas ģimenes un bērni,  kas ierodas, tiek turēti,

šo kaunpilno  patvēruma noliegšanas situāciju?

Šie cilvēki kāpj laivās,  jo viņiem nav izvēles.

Viņi ļoti labi apzinās,  ka var nomirt.

Tas skaidri atklāj to,  ko Lampedūza jau sen ir sapratusi –

tas nav pareizais veids,  kā viņus apturēt.

Viņi kļūst par bēgļiem,  pat pirms kāpj laivās.

Tātad ar patvēruma pieprasījumiem  vajadzētu darboties agrāk?

Jā, tādu valstu vēstniecībām  tranzīta valstīs

kā manas valsts,  kas atzīst cilvēku dzīvības vērtību.

Zvejnieki un tūristi pirmie ierauga laivas.  Vai tas nav paradokss?

Eiropas Savienībai ir Frontex aģentūra.  Vai tā nevar iesaistīties,

vai arī mūsu noteikumi kavē to, ka tā  pirmā nonāk saskarsmē ar laivām?

Frontex nav risinājums.  Tas nekad nav bijis un nevar būt.

Noteikumos nav skaidri noteikts  neizraidīšanas princips.

Frontex galvenais mērķis  nav glābt cilvēkus,

tā pārliecinās,  ka robežas ir slēgtas.

Ko jūs teiksiet Vācijas, Nīderlandes  un Dānijas valdību vadītājiem?

Viņi saka: „Mēs uzņemam  visvairāk patvēruma meklētāju.

Es vēlos pateikt divas lietas. Pirmā –  caur Lampedūzu ierodas ļoti maz cilvēku.

Lampedūzai, kas ir ļoti maza,  šāds cilvēku skaits ir ļoti daudz,

tomēr 25 000 cilvēku 2013. gadā  Eiropas Savienībai ir kā piliens okeānā.

Piespiediet Itāliju paaugstināt prasības  uzņemšanas centriem,

Dariet kaut ko.  Neļaujiet viņiem šādi iet bojā.