Parlaments uzņēma augsta līmeņa zinātniekus seminārā par tehnoloģiju potenciāla izmantošanu, lai līdz 2050. gadam izbeigtu pārtikas atkritumus.

Kā 2050. gadā pabarot pasauli

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16451256/n001-131205-001-lv.srt

Viena trešdaļa mūsu saražotās pārtikas,  proti, 1,3 miljardi tonnu,

nokļūst atkritumos vai iet zudumā.  Vai 2050 ir maģisks skaitlis?

Tas ir skaitlis,  kas nemaz nav tik tālu.

Skaitļi rāda, ka nākamajos 40 gados  pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%.

Pārtikas trūkums kļūs vēl lielāks,  bagātie kļūs bagātāki, bet nabadzīgie...

Pastāvīgs bads ir novērojams vietās, kur  cilvēki ir patiešām izolēti no ekonomikas,

kur viņiem nav piekļuves  zemei, tirgiem

un kur iedzīvotāji  un valstis cieš neveiksmi.

Šiem cilvēkiem īstermiņa risinājumi  diemžēl ir vienīgi pārtikas palīdzības veidā,

Pievēršamies EP, kur seminārā  tiek apskatīta Eiropas loma

pasaules pabarošanā 2050. gadā,  meklējot risinājumus

tam, kā mēs ražojam  un patērējam pārtiku,

samazinot atkritumus,  uzlabojot bioloģisko daudzveidību.

Ko vajadzētu darīt vājākās  un nabadzīgākās valstīs,

lai samazinātu pārtikas atkritumus pārtikas  ķēdes pirmajā posmā - audzējot vai ražojot?

Un ko varētu darīt  bagātākās rietumu valstīs,

lai samazinātu pārtikas atkritumus posmā,  kas ir tuvāks gala patērētājam?

Tātad labākās idejas  ir visvienkāršākās.

Deputāti izmantoja gadījumu, lai pieņemtu  rezolūciju par pārtikas pārstrādi,

kam tuvojas derīguma termiņš, un izsniegt  to cilvēkiem, kas ir uz nabadzības sliekšņa.

Tika piedāvāts arī jauns uztura režīms.

Nav jābaidās no  mūsdienīgām tehnoloģijām.

Jāraugās, kas var palīdzēt uzlabot  pārtikas nodrošinājumu un pārtikas ķēdi,

kas palīdzētu darīt ko jaunu, piemēram,  izmantot jaunas sugas - aļģes un kukaiņus.

Mūsu EP deputātam tas nozīmēja  ēst vairāk maizi un makaronus.

Iedzīvotāji, protams, varētu  līdzsvarot savus izdevumus,

lietot sabalansētāku uzturu, pārāk  nepatērējot dzīvnieku izcelsmes produktus.

Mūsu uzsāktie pasākumi –  vienalga, veicinot graudaugu pārstrādi

vai samazinot zemes izmantošanas  emisijas – ietekmēs mūsu nākotni.