Martins Hauslings izskaidro mums EP priekšlikumu par jauniem noteikumiem, kuriem vajadzētu uzlabot ES bioloģisko produktu marķējuma uzticamību.

Cik ļoti mēs varam ticēt bioloģisko produktu marķējumam?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12114666/n003-0374-lv.srt

Bioloģiskās pārtikas tirdzniecība aug,  pēdējos gados tā ir četrkāršojusies.

ES regula par bioloģiskiem produktiem  ir 25 gadus veca,

un tā jau ir vairākas reizes reformēta.

Tirdzniecības attīstība padara  jauno reformu vēl strīdīgāku.

Vācijas eirodeputāts Martins Hauslings  ir atbildīgs par reformas virzību Parlamentā.

Martin Hausling,  esiet sveicināti šajā intervijā.

Mēs esam dzirdējuši, ka bioloģiskās pārtikas  tirgū pieaugums vērojams visā Eiropā.

Bet vai šādi marķēti un pārdoti  produkti patiešām ir bioloģiski?

Varu teikt, ka attiecībā uz produktiem,  kas tiek pārdoti Eiropas tirgū,

mēs varam gandrīz 100 % apgalvot,  ka tie ir bioloģiskie.

Pieaug krāpniecības gadījumu skaits,  bet tikai tāpēc, ka tirgus palielinās.

Un jāatzīst, ka imports  joprojām var sagādāt problēmas.

Bet es personiski varu apgalvot, ka  patērētāji, pērkot bioloģiskus produktus,

kam ir piešķirts ES ekomarķējums  vai asociācijas marķējums,

Bet galvenā problēma ir kontrole.  Kas veic šīs pārbaudes?

Bioloģiskās lauksaimniecības nozarei  ir sava kontroles sistēma.

Tas nenozīmē, ka netiek izmantoti  ierastie kontroles mehānismi.

Tā ir papildu sistēma, kas nosaka  īpašus standartus bioloģiskajai nozarei,

lai ražotāji tiktu kontrolēti  divreiz vai trīsreiz vairāk.

Mums ir arī inspektori  ar īpašām prasmēm.

Viņi var pārbaudīt bioloģiskās fermas,  ja viņi ir miesnieku aroda eksperti.

Īpaši inspektori dodas pārbaudīt aspektus,

kas nošķir bioloģiskos ražotājus  no tradicionālajiem ražotājiem.

Bet mums šīs pārbaudes ir  jāattiecina arī uz importu.

ES mīl aģentūras. Vai mums jāveido  bioloģisko produktu aģentūra,

lai būtu jau nez kurā Eiropas aģentūra?

Citi vēlējās to saukt par apstiprināšanas  iestādi, uzskatot, ka tāda būtu funkcija.

Mēs esam pamanījuši, ka vienai  ES regulai ir 28 dažādas interpretācijas,

Tāpēc mums steidzami nepieciešama  koordinācija ES līmenī.

Jūs sakāt, ka bioloģiskā kontrole paliks.

Iepriekš Komisija piedāvāja izmantot  tikai vienkāršu pārtikas kontroli

un abas kontroles vienādot.  Kas tad notiktu?

ES Parlamenta nostāja  atbilstoši mūsu priekšlikumiem

mēs vēlamies, lai bioloģiskās pārtikas  regulā ir iekļauta kontrole.

Kā jau minēju, ir nepieciešamas īpašas  zināšanas, tāpēc tā ir nepieciešama.

Parunāsim par pesticīdiem.  Vai tie nedrīkst būt pilnībā,

vai arī ir pieļaujams  neliels to daudzums?

ka iespējams piesārņojums, ja blakus  kāds cits izmanto pesticīdus savā laukā...

kur visi būtu apzinīgi  un praktiski neizmantotu pesticīdus,

bioloģiskā nozare bez problēmām  garantētu 0,0 %.

Bet jāatceras, ka 5 % lauku  tiek bioloģiski apsaimniekoti,

bet 95 % lauku tiek izmantoti pesticīdi.

Tāpēc, ir grūti pieprasīt,  lai nozare ar tik striktiem noteikumiem

Tas nozīmētu viņu sodīšanu  par kaimiņu nodarījumiem.

Bioloģiskie produkti rodas no sēklām.

Kā jūs varat garantēt,  ka tagad un nākotnē

lauksaimniekiem būs pieejamas  bioloģiskās sēklas,

Dalībvalstu standarti būtiski atšķiras.

Vācijā, Austrijā un Francijā ir  augsti attīstīts bioloģisko sēklu tirgus.

Mums ir datubāzes, kas ļauj lauksaimniekiem  uzzināt, kādas bioloģiskās sēklas pieejamas,

Būtu nepareizi pieņemt, ka 2021. gadā  katram kāpostu veidam

būs bioloģisko sēklu ekvivalents.  Tirgum ir jāattīstās.

Sākumā mēs jautājām Komisijai,  ko viņi var darīt lietas lapā.

Vai ir kāds otrā pīlāra atbalsts,  piemēram, lauku attīstības finansējums?

Šobrīd 99 % pētniecības resursu tiek  veltīti tradicionālajai lauksaimniecībai.

Bioloģiskā sēklu tirgus attīstībai  vajag līdzekļus, sabiedrības iesaisti

Vai bioloģiskā lauksaimniecība  nākotnē kļūs vieglāka?

Vai lielākas saimniecības nodalīs  bioloģiskās lauksaimniecības zemi

no tradicionālās lauksaimniecības zemes?

Eirodeputāti ir ilgi un smagi  cīnījušies par jauktajām saimniecībām,

kuras daudzās valstīs  diemžēl tiek regulētas.

Vācijā un Austrijā  situācija ir citādāka.

Mēs cenšamies panākt, lai saimniecības  izvēlētos vienu no virzieniem.