Brīvība ir viena no vērtībām, ko aizstāv Eiropas Savienība. Vai jaunieši pilnībā bauda šo brīvību? Kā Eiropas Savienība nodrošina šo brīvību visiem? Divdesmit pieci studenti sarunājas ar deputātu Marku Tarabellu.

Parunāsim: Brīvība Eiropas Savienībā

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14557105/J004-0003-LV.srt

Esmu Marks Tarabella,   Eiroparlamenta deputāts.

Eiropas Parlamentā lielākoties strādāju   ar trīs jautājumiem:

lauksaimniecība un lauku attīstība,   iekšējais tirgus un patērētāju aizsardzība,

sieviešu tiesības un dzimumu vienlīdzība.

Šī grupa uzskata, ka Eiropa ir palielinājusi   pilsoņu brīvību,

viņu vārda brīvību, kustības brīvību   Savienībā,

un šī grupa uzskata, ka Eiropa brīvību ir   ierobežojusi,

it īpaši dalībvalstu brīvību lēmumu   pieņemšanā.

Kā redzams, Eiropa dalībvalstīm uzliek   virkni noteikumu

un tādējādi ierobežo šo valstu brīvību, to   suverenitāti.

Būs interesanti redzēt, kādi būs jūsu   viedokļi šajās debatēs.

Mēs runājam par brīvību Eiropā,   bet nevaram par to runāt vispārīgi,

jo brīvība katrā valstī ir atšķirīga.

Var uzskatīt, ka kādā valstī tā ir lielāka...   Domājam, ka brīvība ir ierobežota,

bet valstī, kurā ir daudz ierobežojumu,   cilvēki var teikt, ka viņiem ir liela brīvība.

Tāpēc nevar runāt par brīvību Eiropā,   jo ir atšķirīgi kritēriji.

Beļģijā un Holandē ir vieglāk veikt   eitanāziju vai abortu,

kamēr tādās valstīs kā Spānijā, manuprāt,

aborti un eitanāzija ir aizliegti,   tos neatbalsta.

Manuprāt, ja runā par brīvību, Eiropa nav   vienveidīga.

Eiropa ir veikusi diezgan daudz   pasākumu,

kurus vairāk vai mazāk vienveidīgi   piemēro dalībvalstīs.

dalībvalstīm jāmaina nacionālie likumi,   lai to ievērotu.

Bet patiesībā ir arī brīvības,   kuras vēl nemaz neesam...

Mums ir vienādas tiesības, bet dažādība   mūs vieno. Tā ir Eiropas devīze.

Viendabīgums vairāk ir nebrīves pazīme.

Tāpēc, attiecībā uz Sema teikto,   viņš ir pretrunā ar sevi.

Viendabīgums vairāk ir apspiešanas   pazīme,

turpretī tas, ka katrai valstij ir atšķirīga   ētiskā nostāja,

parāda, ka Eiropa aizstāv politisko brīvību.

Manuprāt, Eiropā brīvība ir palielinājusies,

ja salīdzina ar 20. gadsimtu un   iepriekšējiem gadsimtiem.

baznīca neļāva radīt un attīstīt   savas idejas.

Domāju, ka šodien tas ir pilnībā izzudis,

jo daudzās valstīs vairs nav reliģisku   ierobežojumu

un ir tieši pretēji – zinātniekiem palīdz   veikt pētījumus,

un mūsdienās šie pētījumi ir ļoti noderīgi.

Zinātnisko pētījumu brīvībā tas ir liels   solis uz priekšu.

Jūs teicāt, ka no reliģijas viedokļa Eiropā   tagad ir lielāka brīvība,

Ir daudz skolu, kurās reliģijas elementi   nav atļauti,

Runājot par reliģiju, Eiropa neļauj   cilvēkiem izpausties.

Viņa gribēja teikt, ka reliģija iejaucās visās   sabiedriskās dzīves jomās.

Mūsdienās vara un valsts ir nošķirti no   reliģiskiem ierobežojumiem,

kaut arī Eiropas paražas vairāk   ietekmē kristietība.

Runājot par lakatu valkāšanu, tas tiesa -   par to notiek debates,

bet neviens neliedz meitenēm   valkāt lakatu.

Ir jānošķir privātā vide no publiskās.

Var ievērot reliģiju, valkājot lakatu   ģimenes lokā.

Ir jānošķir, ko rādiet sabiedrībā un kas   esat mājās.

Eiropā mums ir laimējies, ja runājam par   kustības un transporta brīvību.

Vairāk vai mazāk varam doties,   kurp vēlamies un kad vēlamies,

jo ir pieejams transports, un, galu galā,   tas ir droši.

Manuprāt, tādā ziņā mums ir liela brīvība.

Es piekrītu un vēlos uzsākt jaunu tēmu -

nedrīkst dot patvērumu nelegālajiem   imigrantiem.

Tiešām, visās valstīs nelegālie imigranti   sagādā daudz problēmu.

tas ir tādēļ, ka viņi bēg no savas valsts   problēmām.

Manuprāt, viņiem par Eiropu ir radies   nepareizs priekšstats,

jo viņiem saka, ka viss būs kārtībā,   ka viņi uzreiz tiks integrēti.

Daudzi nelegālie imigranti strādā par   mājkalpotājiem, piemēram...

Arī viņi ir pelnījuši brīvi pārvietoties   Eiropā, tomēr to nedrīkst.

Pamatproblēma ir šo cilvēku dzimtenē.

Viņi ierodas, jo uzskata, ka šeit ir lielāka   brīvība, ka būs labāka dzīve.

manuprāt, Eiropa tiešām ir uzlabojusi   pilsoņu brīvību.

Ir tikai jāpaskatās uz Komunistisko bloku,   Austrumeiropu,

kur cilvēki, lai uzzinātu jaunumus no   pārējās Eiropas,

atgrieza ūdens krānu un klusītēm   klausījās radio,

jo baidījās, ka tiks izspiegoti un sodīti.

Tagad varam brīvi klausīties vai skatīties,   ko vēlamies.

Manuprāt, tas ir liels solis uz priekšu   ikviena brīvībā.

Jūs teicāt - varam klausīties un skatīties   visu, ko vēlamies,

Mēs domājam, ka esam brīvi, bet   nevaram pārraidīt visu, ko vēlamies...

Varbūt tie ir TV kanāli un radio stacijas,   mediji kopumā,

kam pašlaik pietrūkst brīvības. Tie nevar   pārraidīt visu, ko vēlas,

varbūt tāpēc tas dod ilūziju par lielāku   brīvību, kaut arī tā var nebūt taisnība.

Vai piekrītiet, ka dažreiz prese var   manipulēt vai maldināt?

Protams, jā, jo ar visiem konfliktiem –   Palestīnā, Izraēlā, Irānā utt. -

Domāju, ka mēs uzzinām tikai to, ko viņi   vēlas, lai mēs dzirdētu.

Manuprāt, prese ar šīm ziņām nedaudz   maldina

tādā ziņā, ka, izlasot laikrakstā par kādu   notikumu,