Koplēmums par ES 130 biljonu lielā budžeta sadali ir viens no Eiropas Parlamenta galvenajiem spēkiem. Jaunievēlētais Budžeta komitejas priekšsēdētājs Alain Lamassoure paskaidro, kā viņš plāno izmantot Parlamenta paplašinātās pilnvaras saskaņā ar Lisabonas

Intervija: Gatavojoties lielajai cīņai par budžetu

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14522645/P005-00078-S-LV.srt

Alain Lamassoure, esat laipni   aicināti EuroparlTV.

Jūs esat parlamentārā vairākuma   loceklis Francijā

un esat tikko kā ievēlētais Budžeta   komitejas priekšsēdētājs.

Tā nav ļoti krāšņa komiteja, bet   noteikti ļoti svarīga.

Vēlāk Jūs pastāstīsiet mums, kāpēc.

Nonāksim vispirms pie galvenā   jautājuma un pie kara ieguvuma.

Kas ir ES budžets un kāds tas ir   aukstā un cietā izteiksmē?

Tajā ietilpst divas milzīgas summas,   kas veido vairāk nekā 40%,

un, pirmkārt, tas ir lauksaimniecības   budžets -

sākotnēji vienīgais Eiropas budžets   un vienīgā kopējā politika.

Tas joprojām veido gandrīz 40% no   kopējiem Eiropas Savienības

izdevumiem. Otrs liels daudzums ir   paredzēts Kopienas politikai un

Reģionālajai politikai, kas pabalsta   visnelabvēlīgākos reģionus.

Pašlaik tās ir Centrālās un   Austrumeiropas valstis.

130 miljardu eiro ir summa, kur   sagriežas galva.

Tā ir liela naudas summa, bet tas nav   pat 1% no Eiropas valstu bagātības.

Tas ir Nīderlandes budžets, kurā ir   15 miljonu iedzīvotāju.

nekā 1% no 27 Eiropas valstu   kopējiem ieņēmumiem.

Relatīvajos terminos attiecībā uz   Eiropas Savienības bagātību,

Faktiski budžeta krīze ir viena no   Eiropas Savienības apslēptajām krīzēm.

Eiropā ir vairāk un arvien vairāk   dalībnieku,

kas paliek arvien nabadzīgāki un pieprasa   Eiropas palīdzību un labklājības fondus.

Kāda loma visā šajā ir Budžeta   komitejai?

Tai ir ļoti svarīga loma, jo pašlaik,   saskaņā ar Eiropas līgumiem,

Eiropas budžetu ir pieņēmušas   valdības un Parlaments.

Parlaments darbojas saskaņā ar   Budžeta komitejas priekšlikumu.

Ir dīvaina pienākumu sadale,   kas ir vēsturiska,

un, kas varētu izzust saskaņā ar   Lisabonas līgumu.

Tiek izšķirti divu kategoriju izdevumi:   lauksaimniecības un cita veida.

Vēsturisku iemeslu dēļ un pateicoties   Francijai, kuras prioritāte ir

lauksaimniecība, lauksaimniecības   budžets ir tikai Ministru padomes

atbildība. Parlamentam nav nekādu   tiesību.

Parlaments balso par grozījumiem, lai   dotu nedaudz vairāk šeit vai mazāk tur ...

Padome pieklājīgi noraida grozījumus   un pieņem savus lēmumus.

Tomēr visu citu izdevumu gadījumos,   kas pārstāv aptuveni 60% no budžeta,

valdībām un Parlamentam ir jāpanāk   vienošanās.

Ja viņi nevar vienoties, tad Parlamentam   ir pēdējais vārds.

2006. gadā tika ieviesta pārskatīšanas   klauzula,

lai nolemtu par jauno finanšu   struktūru no 2013. gada.

Kuras jomas ir vissvarīgākās? Izdevumi   vai ieņēmumi? Izdevumi vai ieņēmumi?

Nē, bet būs jāveic milzīgas izmaiņas   abās jomās.

Attiecībā uz izdevumiem, Eiropas   budžets ir uz gadu, kā visi.

Bet ir liela priekšrocība būt daļai no   7 gadu shēmas,

un to, cik daudz ir jāpiešķir katrai no   šīm jomām 7 gadu laikā.

Sākot ar nākamo gadu, mēs   atjaunināsim šo sistēmu,

kas tika izstrādāta 2007. līdz   2013. gadam.

Mēs atrodamies šī laika posma pusceļā.

Daudz kas ir noticis kopš 2007.gada,   ne mazāk svarīgā ekonomiskā krīze.

lai Eiropas līdzekļi tiktu virzīti vairāk   uz politiku, kas regulē atgūšanos,

ekonomisko atbalstu, gatavošanos   nākotnei, investīcijas un pētniecību

Vai tas nozīmē mazāk naudas kopējai   lauksaimniecības politikai?

Tas ir atkarīgs. Nākotnē ir iespējami   izdevumi attiecībā uz lauksaimniecību.

Es neesmu gatavs spekulēt attiecībā   uz to tagad. Es segšu politiskos plānus.

Joma, kurā esmu daudz strādājis   iepriekšējā parlamentā,

un, kuru plānoju prezentēt Budžeta   komitejai, ir ieņēmumu joma,

kurai līdz šim brīdim neviens   neuzdrošinājās pieskarties.

Kā jūs to darīsiet?   -Ir trīs iespējas.

Vieglākais veids būtu paņemt   ienākumus no PVN,

jo visās 27 Eiropas valstīs PVN   ir uz identiskiem

noteikumiem, aprēķināšanu un   novērtēšanu visā Eiropā.

Piemēram, Francijā maksājam   PVN 19.6%.

un 0-2% varētu tikt piešķirti Eiropas   budžetam.

Otrs variants ir kapitāla pieauguma   nodoklis.

Šeit ir ekonomikas loģika. Esam   izveidojuši unikālu Eiropas tirgu.

Esam mēģinājuši saskaņot   konkurences noteikumus,

lai tie būtu vienlīdzīgi un godīgi   attiecībā uz visām Eiropas valstīm.

Esam sasnieguši to punktu, lai   likvidētu monetāros traucējumus.

Mums visiem ir viena un tā pati   valūta, eiro.

Pastāv tikai viens elements, kas   traucē konkurenci,

dažādas sistēmas, kuras pielietojam,   lai uzliktu peļņas nodokli.

27 valstīs ir atšķirīga definīcija attiecībā   uz peļņu, kas jāapliek ar nodokli .

Tā ir otra iespēja, bet ir nepieciešama   iepriekšēja vienošanās

attiecībā uz, ar nodokli apliekamās   peļņas standartizētu definīciju.

Tomēr esam pavirzījušies uz priekšu.   Ziņojums ir tehniski pilnīgs. Ziņojums

ir tehniski pilnīgs. Tas ir viens no   tiem ziņojumiem, ka būs pieejams

Jūs runājāt par grūtībām un iespēju   radīt Eiropas nodokli.

Krīzes laikā nevienam nepatīk   radīt jaunu nodokli.

Es ar prieku novēroju, ka cilvēki ir   pret jauniem nodokļiem.

Tomēr, visi ir par labu oglekļa   nodoklim.

Oglekļa nodoklis ir jauns nodoklis,   kas tika pieņemts ar entuziasmu.

Sākot ar 2011. gadu, cīņā pret   klimata pārmaiņām