EP Krievijas delegācijas vadītājs atbild uz jautājumiem, kurus radīja Domes vēlēšanas un ANO Drošības padomē uzliktais veto attiecībā uz Sīrijas nosodīšanu.

Intervija: Vai Eiropa var sadarboties ar Krieviju?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15866937/n003-0173-lvx_mf.srt

Knut Flekenštein,  esiet sveicināts EuroparlTV.

Jūs šeit, Eiropas Parlamentā,  vadāt ES-Krievijas delegāciju.

Šajās dienās ES attiecības  ar Krieviju nav īpaši labas

pēc vispārējām vēlēšanām un bažām  par to likumīgu un godīgu norisi,

un pirms prezidenta vēlēšanām,  kurās paredzams tas pats,

un ņemot vērā arī Krievijas bloķēšanas  politiku Drošības padomē.

Kā jūs raksturotu ES un Krievijas  pašreizējās attiecības?

Mana atbilde būs politiska -  minēšu gan pozitīvo, gan negatīvo.

Ir daudz pozitīvu aspektu - pievienošanās  Pasaules Tirdzniecības organizācijai,

kas sekmēja sarunas par  ES-Krievijas sadarbības nolīgumu

Bet jums ir taisnība, pagājušā decembra  Domes vēlēšanas ir atstājušas sekas,

jo Krievija acīmredzami  neievēroja noteikumus,

par ko mēs vienojāmies  EDSO un Eiropas Padomē.

Krievija ir to pilntiesīga locekle.  - Tieši tā.

Bet, galu galā,  šie nolīgumi netika ievēroti.

Tāpēc Eiropas Parlaments  var rādīt ar pirkstu un teikt:

„Vai mums nevajadzētu ievērot  kopīgi panākto vienošanos?”

Pieturoties pie vēlēšanu temata,  tuvojas prezidenta vēlēšanas.

Vai esat pārliecināts, ka tajās  noteikumi tiks ievēroti vairāk?

Krievijas politiķu interesēs  ir neatkārtot tās pašas kļūdas.

Protams, sabiedrības izpratne  rada problēmas.

Kad prezidents vai premjerministrs  kļūst par vēlēšanu kandidātu?

Mums Vācijā bija tāda pati problēma,  bet tur šī problēma ir daudz lielāka.

ka nepiedzīvosim tāda paša apjoma  krāpšanos ar balsīm kā Domes vēlēšanās.

Varbūt krāpšanās nebūs vajadzīga, jo  daudzi kandidāti pat nevarēja pieteikties.

Viņiem bija jāsavāc  milzīgs balsu skaits,

un daži zināmākie  opozīcijas politiķi

Līdz ar to šīs vēlēšanas bija  krāpšana jau no paša sākuma.

Vēlēšanās varbūt tiešām  trūkst pāris kandidātu.

Taču milzīgās demonstrācijas,  kuras sakrita ar vēlēšanu kampaņu

pierāda, ka arvien vairāk krievu vairs  nevēlas šo iepriekš noteikto demokrātiju,

bet vēlas izmantot  savas pilsoņu tiesības.

Man īpaši patīk cilvēki,  kuri nēsā baltās lentītes.

taču vēlas sniegt vairāk  informācijas par to,

ka viņiem pienākošās tiesības  kaut kādā brīdī būs jāapstiprina.

Pārejam pie ārpolitikas,  pie situācijas ANO Drošības padomē

un Krievijas un Ķīnas bloķēšanas  politikas saistībā ar situāciju Sīrijā.

Kādai jābūt Eiropas Parlamenta  nostājai šajā jautājumā?

Mums Krievijai būtu skaidri jāpasaka,  ka mums ir kopēja atbildība

un ka mēs esam pārliecināti - šo kopējo  atbildību pret Sīrijas iedzīvotājiem

var īstenot, tikai skaidri  paužot mūsu nostāju.

Nevaru iztēloties, ka ar Assada kungu  varētu panākt kādu kompromisu.

Krievijas ārlietu ministrs to centās  darīt, bet rezultāts bija postošs.

pret Krieviju  nav pilnīgas vienprātības.

Sākotnēji tika izvirzītas vairākas  rezolūcijas, kuras pēcāk tika mainītas.

Daži pieprasīja atcelt  parlamentāro sadarbību,

līdz tur notiks brīvas  un godīgas vēlēšanas.

Ir dažādas grupas ar dažādiem  viedokļiem un darba kārtībām.

visi piekrita, ka nav prātīgi atcelt  kopīgo parlamentāro darbu.

Tā ir Sadarbības komiteja,  nevis Jauka laika komiteja.

Un lai vai kurš uzskatītu, ka progresu  var panākt, apturot sarunas,

cerībā uz brīnumiem,  bet brīnumi politikā nenotiek.