1965. gadā Francijā, kuru saniknoja Komisijas priekšsēdētāja Halšteina priekšlikumi, paziņoja, ka neapmeklēs Padomes sanāksmes, līdz tā nepanāks savu. Mēs atskatāmies uz tā saukto brīvā krēsla krīzi.

Vēsture: Brīvā priekšsēdētāja krēsla krīze

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15281653/V001-0005-LV.srt

"TUKŠĀ KRĒSLA POLITIKA" -  1965. GADA 30. JŪNIJS.

bet, kad 1965. gada 30. jūnija  pusnaktī izcēlās strīds,

tas izraisīja vēl nepieredzētu  jaunās Eiropas Kopienas krīzi.

Revolucionārā ideja par pārnacionālu

kopēju lauksaimniecības tirgu, kas ir  neatkarīgi finansēts un kontrolēts,

vienai dalībvalstij likās  pārāk revolucionāra.

Francija un tās prezidents Šarls de Golls  bloķēja to.

Karlo Kasini ir EP konstitucionālo  jautājumu priekšsēdētājs.

Man tolaik bija 30 gadi,  bet es ļoti labi atceros faktus.

izpaudās ar Francijas neierašanos  Ministru padomes sanāksmēs.

Šķita, ka tas pieliks punktu  sākotnējam projektam,

EEK ārlietu ministri trīs dienas apsprieda

Komisijas priekšsēdētāja  Halšteina priekšlikumu.

Līdz Francijas prezidentūras beigām  30. jūnija pusnaktī

bija jāatrod risinājums,  bet tas nenotika.

Itālija, Vācija, Beļģija,  Nīderlande un Luksemburga

uzskatīja, ka sarunas tiks turpinātas.

Bet ārlietu ministrs  Moriss Kūvs de Mirvils paziņoja,

Francija nepiedalīsies Padomes  sēdēs līdz turpmākam paziņojumam.

Džordžs Šopflins strādāja Londonas  Karaliskajā starptautisko lietu institūtā.

Halšteins bija pārliecināts federālists.

De Golls saprata,  ka tas nopietni ietekmēs,

es pieņemu, Gloire, Francijas iestādi.

Halšteina redzējums par Komisijas  pašu resursiem KLP finansēšanai,

un par Padomes lēmumiem ar  kvalificētu balsu vairākumu

bija virzība uz federālismu,  ko De Golls nevarēja pieļaut.

Francijas krēsls Padomē palika tukšs  sešus mēnešus.

1966. gada janvāris: Luksemburgas  prezidentūra cenšas samierināt.

Francija cieta ekonomiski,  bloķējot lauksaimniecības tirgu.

De Golls saprata, ka Francijas  pirkstu nospiedumi ir visā ES -

vai EEK, kā tas bija tolaik - un ka tas bija  Francijas interesēs to saglabāt.

Bet viņš to pārveidoja, un,  manuprāt, viņam tas izdevās.

Ar "Luksemburgas kompromisu"  KLP pašfinansēšana tika atlikta,

Dalībvalstīm arī piešķīra  neformālas veto tiesības,

kad vairākums lēmumu varētu ietekmēt  svarīgas valsts intereses.

Krīze bija beigusies. Bet federālistu  sapnis cieta postošu neveiksmi.

Šodien mēs atceramies "tukšā krēsla  politiku" - un esam apmierināti.

Tāpēc ka šodien ne tikai tas,  bet visi seši krēsli ir aizņemti.

Šodien 27 krēsli ir aizņemti,  un es ceru, ka būs pat vairāk.