Laikā, kad pastāv ļoti augsts bezdarbs, dalībnieki un sociālo mediju komentētāji iztaujā eirodeputātus Filu Benjonu un Inesi Zūberi par viņu redzējumu attiecībā uz stabilāku darba tirgu.

Hangout: Meklējot izeju no bezdarba

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16432524/m004-0096-lv.srt

Vai jums nav darba?  Kāds ir risinājums?

Sveicināti EuroparlTV  jaunākajā „Google Hangout” izlaidumā

Par ko mēs šodien runājam?  Par bezdarbu.

Situācija Eiropā ir sarežģīta.  26 miljoni no mums ir bez darba.

Ir programmas un ES iniciatīvas,  taču, vai tās darbojas?

Ko vēl varam darīt,  lai mainītu situāciju?

Man pievienojas Portugāles Apvienoto  kreiso spēku EP deputāte Inese Zūbere

un Lielbritānijas Liberāļu EP deputāts  Fils Benjons, laipni aicināti.

Tie, kas skatās, var pievienoties debatēm  caur atsauci #EPHangout,

kā arī Parlamenta Google+,  Facebook vai Twitter vietnē.

Labi, sāksim ar pirmo jautājumu.  Minēšu piemēru.

Es esmu juriste. Esmu bez darba  kādus divus trīs gadus.

Es neapšaubāmi esmu studējusi  un smagi strādājusi.

Taču es nevaru atrast darbu.  Dodos uz neskaitāmām intervijām.

Mani ietaupījumi izsīkst.  Es nezinu, ko darīt.

Vai man pārcelties uz citu valsti,  izmantojot dažādas ES programmas?

Kādi ir risinājumi?  Dāmām priekšroka.

Patiesībā, sākot ar nākamo gadu,  tiks ieviesta ES Jaunatnes garantiju shēma.

Mēs ceram, ka šis mehānisms palīdzēs  cilvēkiem vecumā līdz 30 gadiem.

Dalībvalstis varētu izmantot  šo mehānismu,

nav bez kādas nodarbes  ilgāk kā četrus mēnešus,

nesaņemot izglītību  un nestrādājot vai tamlīdzīgi.

Tas ir praktisks finansēšanas  un darbavietu izveides veids.

Problēma un mans jautājums ir šāds:  Kāda veida darbavietas tiks izveidotas?

Vai tā būs tikai  mācekļa prakse vai stažēšanās,

vai kaut kas drošāks jauniešu nākotnei?  Tāda ir problēma.

Protams, vēl viena problēma ir tāda,  ka šim mehānismam nav tik daudz līdzekļu.

Nākamajiem septiņiem gadiem  ir tikai seši miljardi eiro.

viņa saka, ka mani var uzskatīt par jaunieti,  taču es saku, ka man ir 32 gadi. Ko tad?

Ja jums ir 32 gadi,  tas ir cits jautājums.

Jaunatnes garantija paredzēta līdz 30 gadu  vecumam, domājams, tā nepārsniegs 30.

Taču Inese norādīja,  ka seši miljardi ir mazs budžets.

Manuprāt, nevaram gaidīt,  ka ES piedāvās lielāku budžetu,

Tāpēc tam lielā mērā  jābūt dalībvalstu pārziņā.

Taču attiecībā uz  jūsu īpašajiem apstākļiem,

es teiktu, ka jūs kā kvalificēta juriste

esat daudz labākā situācijā  nekā lielākā daļa nenodarbināto jauniešu,

Jūs esat labi kvalificēta. Viena lieta,  ko jūs jau varētu darīt, ir brīvprātīgo darbs.

AK darbojas  Iedzīvotāju konsultāciju birojs,

kur jauni juristi veiks darbu,  lai palīdzētu risināt cilvēku problēmas.

Tas sniegs viņiem darba pieredzi  un palīdzēs iekļūt sistēmā.

Cilvēkiem ir jādara šāda veida lietas.

Turpiniet smaidīt,  saglabājiet optimismu.

Ja esat kādu laiku bijis bez darba,  ieteikums ir darīt visu, ko vien spējat.

Uzklausīsim kādas dalībnieces jautājumu.

Labrīt, Herlinde no Sociālās platformas.

Paldies, ka varam atrasties šeit,  šajā „Google Hangout” izlaidumā.

Šobrīd Eiropa daudz runā  par darbavietu izveidi.

Jo darbavietas vairs negarantē  pietiekamus ienākumus.

Dažās Eiropas attīstītākajās ekonomikās

cilvēki strādā pat  par 55 centiem stundā.

Taču no otras puses – pieaug uz noteiktu  laiku noslēgtu līgumu skaits, mazi darbi,

„nulles stundas” līgumi, brīvprātīgo un  nepilna laika darbs, elastīgs darba režīms.

ka Eiropā tiek garantēta  darbavietu un nodarbinātības kvalitāte?

Lai uz jūsu jautājumu atbild  EP deputāti. Jūs pirmais.

Tika uzdoti apmēram pieci vai seši  jautājumi. -Jā, diezgan daudz.

Minimālās algas jautājums  ir dalībvalstu kompetencē.

Apvienotajā Karalistē minimālā alga  ir £6,30 jeb apmēram 7,50 eiro stundā.

Tas ir bijis ļoti iedarbīgi. Minimālajai algai  ir jābūt noteiktai valsts līmenī –

Grieķijā nevar būt  tāda pati alga kā Somijā.

Tas nozīmētu, ka Grieķijā  neviens nedabūtu darbu.

Tātad tam ir jāpaliek dalībvalstu pārziņā.  Taču, ja minimālā alga tiek pārāk palielināta,

tiek iedragāta  starptautiskā konkurētspēja.

Ir jāsaprot, ka mēs  konkurējam ar Ķīnu, Indiju,

ar vietām pasaulē, kur cilvēki  strādās par mazāku atlīdzību.

Tāpēc mums ir jākoncentrējas...  -Tā nav gluži atruna.

Nē, mēs nevaram sacensties ar algu  dempingu. Mums ir jāsacenšas ar kvalitāti.

Herlinde runāja arī par  „nulles stundas” līgumiem.

Tā ir zināmā mērā „pelēkā zona”.  -Tā ir „pelēkā zona”.

Daži uzskata, ka tie  tiek ļaunprātīgi izmantoti.

Šobrīd Apvienotajā Karalistē  tiek spriests par to, kā izdot likumu,

lai apturētu „nulles stundas” līgumu  ļaunprātīgu izmantošanu.

Taču dažiem pieredzējušākiem  speciālistiem tie ir ļoti piemēroti.

Tāpēc tos nevajadzētu aizliegt,  bet gan kontrolēt.

Taču ciktāl tas skar  elastīgus darba tirgus,

tie ir noderīgi un vairāk nodrošina,  nevis liedz iespējas.

Mums nevajadzētu uz to atbildēt,  mēģinot aizsargāt darba tirgu,

jo tādējādi tiek aizsargāti  tikai iestāžu īpašnieki.

Tos, kuriem ir darbs,  nevar no tā atlaist,

taču tie, kuriem nav darba, nevar to atrast,  jo darba devēji nevienu nepieņem darbā.

Dalībniece teica, ka,  pat ja būtu šīs prasmes,

problēma ir tāda, ka viņi iekrīt šajos  līgumos, kuri negarantē drošu darbavietu.

Jūs nevarat garantēt drošu darbavietu.  To nevar izdarīt.

Tā ir patiesība. Šodien mums ir...  Jautājums nav tikai par kvalifikācijām.

Piemēram, Portugālē ir ļoti daudz  labi kvalificētu cilvēku,

proti, cilvēki ar doktora grādiem,  kas pasniedz valsts universitātēs,