Vai ESM izglābs ekonomiskās grūtībās nonākušās valstis? Gabriela Cimmere un Gajs Mičels izvērtē eiro zonas jaunā pastāvīgā glābšanas fonda plusus un mīnusus.

360°: Eiropas stabilizācijas mehānisms

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16081032/d004-0016-lv_mf.srt

Vācijas augstākā tiesa,  Konstitucionālā tiesa,

ir izdevusi nozīmīgu spriedumu par  jautājumu, ko apskatīsim arī šodien,

proti, pat Eiropas stabilizācijas  mehānismu jeb ESM.

Tiesa nolēma, ka tas nav pretrunā  Vācijas konstitūcijai,

tādējādi likvidējot ievērojamu šķērsli  šī līguma ratificēšanai Vācijā.

ESM apvieno vairākus  pašreizējos ES atbalsta instrumentus

valstīm, kuras nonākušas  ekonomiskās grūtībās.

Kā tieši tas darbojas?  Kas no tā gūs labumu?

Pie manis studijā  ir divi eirodeputāti,

kuri šo jautājumu labi pārzina –  Gabriela Cimmere no Vācijas,

Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu  Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas

Gajs Mičels no Īrijas un  Eiropas Tautas partijas grupas loceklis.

Laipni lūgti. Pirms skatāmies  īsu animācijas filmu,

kas pastāstīs gandrīz visu,  kas jums jāzina par ESM,

uzklausīsim jūsu viedokli  par tiesas lēmumu.

Gabriela Cimmere, ko tas nozīmē  Vācijai un eiro zonai?

Vācijai tas nozīmē,  ka mums jāatbalsta dalībvalstis,

un kuras nespēj  atmaksāt savus parādus.

Tāpēc mēs atbalstām mehānismu,  lai rastu risinājumus.

Mūsuprāt, mums starp dalībvalstīm  jārada stabilitāte

un arī jāpalīdz citu valstu iedzīvotājiem,  ja ir radušās problēmas.

Bet mums arī jāatrod risinājumi  demokrātiskā veidā.

Tāpēc Konstitucionālā tiesa  pieņēma šādu lēmumu.

Tas bija ļoti interesanti  un ļoti svarīgi,

jo valstu parlamentam  arī jāspēj nolemt

Liels paldies!  Gaj Mičel, jūs esat no valsts,

kas līdz šim ir saņēmusi  ES-SVF atbalsta līdzekļus,

kā jūs domājat,  ko šis Konstitucionālās tiesas lēmums

un tās dotā atļauja virzīties  uz priekšu ar ESM

Saistībā ar lēmumu es uzskatu,  ka tas norāda uz patieso problēmu.

Eiropa kļūs nepārvaldāma.  Mums sev jājautā: „Kas mēs esam?”

Līdz 2050. gadam Eiropā dzīvos  6% pasaules iedzīvotāju.

Tie esam mēs.  Vācijai, Francijai un Lielbritānijai

vairs nebūs vietu G8 vai jebkurā  citā no šīm svarīgajām struktūrām.

Tātad mums arvien vairāk  jāsāk ņemt vērā Eiropas bažas.

Mēs to nevaram izdarīt, ja esam atkarīgi  no Vācijas Konstitucionālās tiesas,

Īrijas referenduma vai  Somijas vispārējām vēlēšanām.

Ir nepieciešams vairāk Eiropas.  Tāda ir realitāte.

ka 20. gadsimta otrā puse  un 21. gadsimta sākums

bija Eiropas zelta laikmets.  To viņi teiks nākotnē.

Mēs piedzīvojām lielāko  finanšu krīzi kopš 1930. gadiem,

un mēs to pārvarējām. Tāpēc es uzskatu,  ka ESM mums palīdzēs izveidot

Dažus no šiem svarīgajiem  jautājumiem apskatīsim vēlāk,

kā arī dažus jautājumus  par nosacītību, kas jūs interesēja.

ko sagatavoja mans kolēģis  Kristofs Garahs

Labdien, mani sauc Sāra.  Es gribētu jautāt sekojošo.

Mums visiem jāmaksā,  lai izveidotu kopēju valūtu – eiro.

Es gribētu zināt, kā varam pārliecināties,  ka tā nav naudas izšķiešana.

Grieķijas parādu krīzes dēļ  tika novājināta visa eiro zona.

un, lai izvairītos no bankrota,  eiro zona būtu jāstabilizē.

Bez Eiropas Centrālās bankas  monetārās politikas

un pēc budžeta stabilitātes  pakta stiprināšanas

ierosināto risinājumu sauc ESM  jeb Eiropas stabilizācijas mehānisms.

Tā loma - grūtībās nonākušajām valstīm  piešķirt kredītus ar vai bez SVF palīdzības.

Bet valstis netiks glābtas,  nepiemērojot nosacījumus.

Lai gūtu labumu no ESM,  valstij vispirms būs jādodas uz SVF,

un būs jāievēro daudz  stingrāki budžeta noteikumi.

ESM pārstāvēs  17 eiro zonas dalībvalstis.

Komisija un ECB varēs būt novērotāji,  ja tās to gribēs.

Bet ESM dalībvalstīm  nebūs vienāda nozīme.

Lielākais akcionārs  būs Vācija ar 27% kapitāla.

Otrs akcionārs būs Francija,  tai sekos Itālija.

Malta, mazākā eiro zonas valsts,  būs mazākais akcionārs.

Pēc nelielas vilcināšanās ESM kapitālu  noteica 700 miljardu eiro apmērā,

no kuriem vispirms  tiks izsniegti 80 miljardi.

Šī nauda būs kā garantija,  lai iegūtu citus kapitāla avotus.

Pēc tam šos līdzekļus varētu  piešķirt grūtībās nākušajai valstij

Palīdzību sniegs tikai tām valstīm,  kuras vēlas risināt savas problēmas.

Pēc Vācijas pieprasījuma visai finanšu  palīdzībai piemēros stingrus noteikumus.

Eiro zona iesaistīsies tad,  ja valsts būs lūgusi SVF palīdzību

Ja valsts, kurai tika palīdzēts,  neievēros savas saistības,

tai būs jāmaksā sods  papildus tās iemaksām ESM,

un, protams, tā vairs nevarēs  saņemt nekādu atbalstu.

Bet kas kontrolēs Eiropas  stabilizācijas mehānisma pasākumus?

ka ne EP, ne valstu parlamentiem  šajā jomā nav teikšanas.

Viņi tiks informēti par ESM lēmumiem,  bet nespēs tiem iebilst.

ESM ieceltiem iekšējiem  un ārējiem auditoriem.

Šiem inspektoriem būs pilnvaras  izvērtēt ESM pārskatus

un iegūt visu informāciju  par tā operācijām.