Polijas pirmais pēc komunisma premjerministrs Tadeusz Mazowiecki izskaidro, kas viņu iedvesmoja riskēt apgāzt režīmu, un kas gaidāms Austrum- un Centrāleiropā.

Intervija: bija nepieciešams iesaistīties, neskatoties uz risku

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14495337/p005-00092-lv.srt

Mans viesis šodien ir   Tadeusz Mazowiecki, pirmais

nekomunistiskās Polijas premjerministrs   pēc demokrātijas atjaunošanas.

Tiešām pirmais nekomunistiskais   premjerministrs visās

bijušajās Varšavas pakta valstīs   pēc komunisma krišanas.

Viņš ieradies Briselē uz EP izstādes   atvēršanu, kuras mērķis ir

aprakstīt poļu atbrīvošanos pēc   komunistu varas sabrukuma.

Kā rakstnieks, žurnālists un politiķis

viņš ir no poļu aristokrātu ģimenes   un bija iesaistīts Solidarność darbībā.

Gan kā pirms, gan arī kā   pēc komunisma politiķis,

viņš ir redzējis politisko dzīvi no   vairākām pusēm,

paliekot uzticīgs katoļticībai, ticībai,   kas parasti ir viņa politikas pamatā.

Pirmkārt, vai Jums liekas, ka izstāde,   kuras aculiecinieks esat,

atspoguļo patieso situāciju, kas bija   Polijā un galu galā kaut kur citur?

Neviena izstāde nekad nevarēs   pilnībā atspoguļot šo realitāti,

bet domāju, ka tas, cik lielā mērā   izstāde faktiski var ilustrēt realitāti,

Solidarność parādīja ceļu uz   atbrīvošanos

Vai Jums šķiet, ka šie solījumi   tika izpildīti?

Es pilnībā apzinājos to,   kāds laikmets sākās,

ka šoreiz varētu izdoties un   ka mēs gūsim panākumus.

Ja man nebūtu bijusi   tik spēcīga pārliecība,

tad es nebūtu varējis   izpildīt šo funkciju.

Bija nepieciešama šī dziļā pārliecība.

lai droši vadītu Poliju   šajā grūtajā periodā.

Pāris mēnešus Polija   bija vienīgā valsts,

kas bija ieviesusi šādas   nopietnas izmaiņas.

Un tajā laikā mēneši pagāja   līdzīgi gadiem.

Attiecībā uz Poliju un citam bijušā   Varšavas pakta valstīm,

kas izveidojās pēc vairāk nekā   40 gadu komunisma -

vai Jums liekas, ka vēl ir jāstrādā pie

politiskās reformas un ar to   saistītā domāšanas veida?

Es domāju, ka tika izdarītas ļoti   radikālas izmaiņas,

ja runa iet par demokrātisku struktūru.

Arī ekonomika ir piedzīvojusi   ļoti svarīgas izmaiņas,

Problēma bija tā, ka cilvēki no   komunisma laikmeta

gaidīja, ka valsts varētu   viņus ar visu nodrošināt.

jau bija jāpielāgojas brīvā   tirgus ekonomikai.

Tas ir izmainījies un jaunā   paaudze tagad ir atšķirīga.

Šī jaunā paaudze neatceras   šo laikmetu.

Acīmredzot viņi par to uzzināja   no saviem vecākiem.

Jauniešiem nav bijušas tās grūtības,   kurām mēs izgājām cauri,

bet šķērslis, ar kuru viņiem jāsaskaras,   ir tas, ka ...

Viņi zina, ka par savu nākotni   jācīnās pašiem,

jo tā nenāks kā dāvana no tādas   organizācijas kā valsts.

un bijāt iesaistīts politikā daudzus   gadus,

Vai Jūs apzinājāties ... Jums bija jābūt   informētam par bīstamību.

Rezultātā Jūs cietāt gadu cietumā...

Kas ierosināja Jūs turpināt, neskatoties   uz bailēm, iebiedēšanu un tā tālāk?

Es biju pārliecināts, ka bija iespējams   tas, lai streiks nebeidzas asinsizliešanā,

un, ka bija nepieciešams iesaistīties,   neskatoties uz risku,

Galu galā 1970. gada streika asiņainā   apspiešana bija katastrofāla

un es domāju, ka varas iestādēm   nebūtu tas jādara otrreiz.

Bet mums bija jāatrod kāds   pieņemams kompromiss.

Mēs piedalījāmies šī kompromisa   panākšanā, kas bija

streika panākumu galvenā ideja,   kas nozīmēja

brīvas arodbiedrību kustības radīšanu ...

Mēs piedalījāmies kompromisa   panākšanā,

apzinoties, ka tas bija riskanti, bet   mums bija iespēja gūt panākumus.

Mēs nolēmām šeit apstāties un uzdot   Tadeusz Mazowiecki dažus jautājumus,

ne tikai Austrumeiropas un Centrālās   Eiropas, bet visas Eiropas -

kāda ietekme ir tam, ko Jūs izdarījāt –   komunisma krišanai -

uz visas Eiropas attīstību, Rietumos   un Austrumos?

Mums ir jāatceras, ka konkurences   periodā starp blokiem

bija novērojama, pirmkārt, bruņošanās   sacensība.

Šī bruņošanās sacensība tagad ir   mazāk nozīmīga.

bet tā ir samazinājusies un es domāju,   ka tas ir

ietekmējis finanšu stāvokli   Rietumeiropā.

Otrkārt, es domāju, ka ir notikušas   zināmas psiholoģiskas izmaiņas.

piemēram, Eiropas Kopienas un   vēlāk Eiropas Savienība

ir kļuvušas par institūcijām, kas   pieder ne tikai Rietumeiropai,

Citiem vārdiem sakot, Eiropa ir   kļuvusi lielāka.

Tā ir ļoti liela, kas, manuprāt, ir   būtisks faktors,

lai spēlētu kādu lomu globālajā   politikā.

Neatkarīgi no opozīcijas, ar kuru Jūs   acīmredzami saskārāties un,

vai bija arī citas grūtības attiecībā uz

politisko attieksmi, psiholoģisko   attieksmi, lai panāktu šīs izmaiņas?

Tāpēc ka Jūs daudz paveicāt, tikai vairāk   nekā gadu esot premjerministra amatā.

Bija milzīgas grūtības.   Nebija iespējams paredzēt visu,

jo īpaši ekonomikā. Neviens nekad   iepriekš nebija izdarījis šo pāreju

no centralizētās uz brīvā tirgus   ekonomiku.