Trīs no piecām kandidātvalstīm, kuras vēlas pievienoties ES, ir sākušas oficiālas pievienošanās sarunas. EuroparlTV ciešāk aplūko to progresu.

Pārskats: Nākamās ES dalībvalstis?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15718543/m003-0158-lv_mf.srt

Neskatoties uz ekonomikas un  finanšu krīzi, kas ietekmē Eiropu.

ES nemaina savu virzienu  un turpina paplašināties.

Pēdējā paplašināšanās  notika 2007. gadā.

Pievienojoties Rumānijai un Bulgārijai,  ES dalībvalstu skaits pieauga no 25 līdz 27.

EuroparlTV aplūko  pievienošanās procesu.

Piecām valstīm šobrīd  ir ES kandidātvalsts statuss,

bet tikai trīs ir oficiāli  uzsākušas sarunas:

Horvātija pavisam noteikti būs pirmā,  kas šķērsos finiša līniju

2005. gadā ar Zagrebu uzsāktās  sarunas ir beigušās.

Pēdējais posms Horvātijai  ir pievienošanās līguma ratifikācija,

ko veic visas dalībvalstis un pati Horvātija.  Tā varētu pievienoties 2013. gadā.

Šis Balkānu eksperts uzskata, ka pēdējos  divus gadus Horvātija ir daudz centusies,

Tā ir nolēmusi atteikties no kuģu  būvētavām, lai pārtrauktu subsīdijas,

kas nozīmēs tūkstošiem bezdarbnieku.

Tā arī ļoti spēcīgi  sāka cīnīties pret korupciju.

Tā norādīja bijušajam premjerministram  un virknei citu augstāku ierēdņu.

Pievienošanās process Horvātiju  ir patiešām pārveidojis.

Neliekas, ka Turcijai būs tāds  pats virziens kā Horvātijai.

Pievienošanās sarunas ar Ankaru  ir pavisam iestrēgušas.

Daži jautājumi par iekšējo tirgu  ir problemātiski,

bet lielākais klupšanas  akmens ir Kipra.

Turcijas militārie spēki ir okupējuši  šīs salas ziemeļus kopš 1974. gada.

Tā atsakās atzīt  šīs salas grieķu daļu.

Attiecības starp Turciju un ES  saistībā ar pievienošanos

daļēji tādēļ, ka dažas dalībvalstis  neatbalsta Turcijas dalību ES,

kā arī jautājumi saistībā  ar Kipras problēmu.

Kamēr netiks atrisināts  Kipras jautājums,

Turcija tik un tā  nevarēs pievienoties ES.

Turcijas vēstnieks ES  šo situāciju nosoda.

Nav runas par Turcijas  atteikšanos pievienoties,

Turcija ir unikāla. Neviena kandidātvalsts,  kas ir vedusi sarunas par pievienošanos

nav saskārusies ar  tādām grūtībām kā mēs.

Paliek Īslande, pēdējā valsts, kas uzsāka  oficiālas sarunas par pievienošanos ES.

Reikjavīkai ir tā priekšrocība,  ka liela daļa tās likumdošanas

taču sarunās var rasties problēmas  ar tādiem jautājumiem kā zvejniecība.

Jūras produkti veido vairāk  nekā 60% šīs valsts eksporta,

un satraukumu rada  Briseles piemērotās kvotas.

Tagad mēs ieejam  izaicinājuma posmā,

kurā runājam par jautājumiem,  kuri nav iekļauti EEZ līgumā.

Tās ir problemātiskas jomas: zvejniecība,  lauksaimniecība, monetārā savienība.

Tās ir jāpārrunā un  mums ir jāpanāk vienošanās,

kas ir pieņemama gan mums,  gan Eiropas Savienībai.

Bet Īslandes plānus pievienoties ES  visvairāk varētu apdraudēt

Sarunu beigās īslandieši  balsos referendumā

par to, vai šai valstij  būt jāpievienojas ES.

Jaunākā aptauja parāda,  ka 57,3% Īslandes iedzīvotāju

Bijušās Dienvidslāvijas Republikas  Maķedonija un Melnkalne

ir kandidātvalstis, bet vēl nav sākušas  savas pievienošanās sarunas.