Visām dalībvalstīm pašlaik ir nepieciešama nauda, tāpēc nav pārsteidzoši, ka sarunas par Grieķijas glābšanu no bankrota nav vienkāršas, saka EP Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētāja. Bet britu deputāte piebilst, ka tas, ka darījums beidzot

Intervija: EP deputāte Šarona Boulza runā par pieredzi, kas gūta no krīzes

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14862053/N003-0053-LV.srt

Ekonomikas un sociālo lietu komitejas   priekšsēdētāja Šarona Boulza,

Jūs esat visinteresantākā darba centrā,

kas pašreiz notiek EP, ņemot vērā krīzi.

Iespējams, tā nav uzmanība,   kuru vēlaties.

Ir daudz darba,   tā, protams, netrūkst.

Finanšu tirgi,   makroekonomika un eiro,

konkurences politika un   banku rezultāti tiek apvienoti,

un nodokļu politika, tas ir,   kā iegūt naudu no nabadzīgiem cilvēkiem.

Varētu teikt, ka visas četras nodaļas   pašreiz strādā paaugstinātā režīmā.

Mēs piedzīvojam krīzi   Grieķijas parādu rezultātā.

Grieķija nav vienīgā valsts.   Tā varētu būt tikai neliela redzamā daļa.

Vēsturiski, ja atgriežamies pie   eiro ieviešanas,

esmu dzirdējusi, ka katra valsts   izmantoja noteiktu summu

no investīciju bankas attieksmes,   lai attīrītu lietas.

Bet bija kolektīva politiskā griba to darīt,

jo bija daudz svarīgāk ieviest eiro   un panākt to, lai tas darbotos.

Eurostat tajā laikā tika kritizēts par to,   ka netika ievākta pareiza informācija,

Viņiem jāpaļaujas uz dalībvalstu   sniegto informāciju.

Viņi visi atskaitās dažādos veidos -   daži diezgan vecmodīgos veidos.

Jā, tā tas ir. 2005.gadā viņi centās panākt   lielākas revīzijas pilnvaras Eurostat,

Tā vienmēr ir problēma,   kad nepieciešama vienprātība.

Tāpēc tika izveidots statistikas   rīcības kodekss,

un pēc tam tika izveidota Statistikas   pārvaldības konsultatīvā padome,

lai varētu iegūt viedokli no ārpuses,   ekspertu viedokli

par to, kā rīcības kodekss tika īstenots,

un tad salīdzinošā novērtējuma process,   kur Eurostat un vēl viena valsts

veic pārbaudi citā dalībvalstī   pēc apļkārtes sistēmas.

un tajā laikā es centos panākt   agresīvākas pilnvaras

gan Eurostat, gan šī salīdzinošā   novērtējuma laikā,

lai statistikas eksperti varētu izpētīt dziļāk.

jo es nevarēju panākt   vienprātību Padomē.

Patiešām, Vācija bija priekšplānā -

tas bija Vācijas prezidentūras laikā -   sakot, "Nē, to nevarat darīt."

Eurostat pārstāvis teica,   ka ir vairāk parāda vērtspapīru,

Vai varat būt pārliecināta,   ka viņi to visu varēs izsekot?

Nekad nevar būt pārliecināts,   ka nav neviena krāpnieka.

Bet fakts ir tas,   ka mēs pie tā strādājam.

Cilvēki pārvietojas un   noteikti būs baumas.

Jautājums ir, vai visi aspekti, kas attiecas   uz pārvēršanu vērtspapīros ir slikti?

Ja aplūko citas jomas,   kurās ES ir ieinteresēta,

piemēram, jaunas   enerģētikas infrastruktūras izveide,

kas noteikti ir atkarīgi no   vērtspapīrošanas procesa,

kad saņem naudu iepriekš,   lai to izveidotu,

Tātad, ir kapitāla projekti,   kas varētu ietekmēt bilanci,

kur pārvēršana vērtspapīros   nav nekas slikts.

Tikai tāpēc, ka bija slikta   vērtspapīrošana,

kas turpinājās ar hipotēkām un aktīviem,   kuru vērtība ir samazinājusies,

tikai tāpēc, ka bija vērtspapīrošana,

kur cilvēki tiešām nebija pārliecināti,   vai tas bija labi vai slikti,

Piemēram, man teica, ka dažas Itālijas   pilsētas ieguvušas naudu iepriekš

kā atlīdzību par automašīnu   stāvvietu kvīšu pārdošanu,

Bet vai tas tiešām bija pilnīgi nepareizi?

un autostāvvietu pārdošanu kādam un   naudas iegūšanu?

Neesmu pārliecināta, vai tā ir pakete,   kas tika izmantota.

kur ir visas valsts un privātās   finansējuma iniciatīvas,

Jūs saņemsiet kaut ko apmaiņā   turpmākai naudas plūsmai.

Bet tas dod iespēju veikt lietas ātrāk.

Vai, Jūsuprāt, no Grieķijas krīzes   ir gūta pieredze?

Vai palīdzība, ko piedāvāja   eiro zona un SVF,

Grieķijai būs nepieciešams ilgs laiks,   lai atgūtos.

Bet vai esam guvuši mācību?   Vai tas vairs neatkārtosies?

Esam mācījušies, ka krīzes   spiediena rezultātā,

Ne tikai Grieķijā ir liels parāds,   ko pasliktināja krīze,

ikviena situācija ar parādu ir   pasliktinājusies,

tāpēc neesam tik cēlsirdīgi,   sniedzot palīdzību.

Tātad, bija jāved sarunas par   šīm lietām ļoti smagos apstākļos,

Fakts, ka tas tika apspriests   šādos apstākļos,

rāda, cik spēcīga ir apņemšanās   Eiropas vienotības projektam

Tā kā mēs cīnāmies, lai pabeigtu   atveseļošanas plānus dažādās valstīs

un lai atjaunotu mūsu nodokļu bāzi   un mūsu ekonomiku,

bet, manuprāt, mums ir pamata vienotība,   lai pārvarētu šīs problēmas.

Liels paldies Jums, Šarona Boulza.   - Paldies.