Kā cīnīties ar klimata pārmaiņām? Vides komitejas priekšsēdētājs Džovanni La Via stāsta par Parlamenta nākotnes plānu.

CO2 mērķi: Pareizā līdzsvara panākšana

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11856990/n004-0010-lv.srt

Gatavojoties nākamā gada  globālajai klimata konferencei Parīzē,

kāda būs Parlamenta stratēģija  cīņā pret klimata pārmaiņām?

Vai tas atbalstīs valdību priekšlikumu  izslēgt obligātos mērķus

un piešķirt valstīm lielāku brīvību  izvēlēties labākos risinājumus?

Vai arī tas prasīs ambiciozākus  mērķus cīņā ar CO2 emisijām?

Mēs runājām ar Vides komitejas  jauno priekšsēdētāju Džovanni La Via.

Lūk, pirmais jautājums. Vai esat gatavs?  -Gatavs.

ES politikas nav pietiekamas, lai risinātu  problēmas ar tādām programmām

kā kopējā lauksaimniecības  politika, infrastruktūras atbalsts.

Kad mums būs saskaņota ES politika,  kas risinās šīs problēmas?

Vai jūs piekrītat vides  aizstāvju jomas pārstāvim?

Nē, es nepavisam nepiekrītu. ES politikas  patiesībā sasniedz savus mērķus.

Mēs izpildām plānu, proti, līdz 2020. gadam  samazināt CO2 emisijas par 20%.

Protams, ar dažiem mērķiem  nesokas tik labi...

Mēs būtu vēlējušies  vairāk atjaunojamo energoresursu,

un atsevišķās Eiropas valstīs  izaugsme ir bijusi mazāka, nekā gaidīts.

Taču tas nenozīmē,  ka mēs būtu uz nepareizā ceļa.

Gadu no gada mēs progresējam  un virzāmies pareizajā virzienā.

Šogad jūs gatavosities 2015. gada  beigās gaidāmajai konferencei Parīzē.

Vai ES nevajadzētu sūtīt signālu  valstīm, kas nevēlas klausīties,

Jūlijā Eiropas Komisija noteica  ambiciozus mērķus 2050. gadam.

Taču mēs virzāmies  pretī mērķiem, kas paredz

40% CO2 emisiju samazinājumu,  30% atjaunojamās enerģijas,

40% enerģijas ietaupījumu... lieli mērķi.

Mēs strādājam arī ar ANO  ģenerālsekretāru Banu Kimūnu,

Tomēr mums ir nepieciešams,  lai jaunās industrializētās valstis,

tādas lielās un jaunās industrializētās  valstis kā Ķīna un Indija

aktīvi piedalītos  emisiju samazināšanas procesā.

Taču Eiropas Komisijas  aktuālais priekšlikums

sniedz valstīm lielāku brīvību  attiecībā uz šo mērķu sasniegšanas veidu,

tādējādi padarot mērķus  mazāk saistošus.

Vai nepastāv risks, ka valstis,  kuras krīze ietekmēja visvairāk,

Risks pastāv, un, kad mums  nebija saistošo mērķu,

mēs sniedzām dalībvalstīm vadlīnijas,  kurām tās zināmā mērā sekoja.

dalībvalstīm bieži vien  neizdevās tos sasniegt.

Galvenais, ka mēs turpinām  virzīties pareizajā virzienā.

Mēs nevaram atļauties saglabāt  emisijas un enerģijas patēriņu,

jo mēs zinām, ka nākamajā  gadsimtā šie resursi būs izsmelti.

Vai jūs, būdams Vides  komitejas priekšsēdētājs,

centīsities veicināt  saistošo mērķu izpildi?

Parlaments vienmēr  ir tiecies šajā virzienā.

Taču saskaņā ar likumdošanas procedūru  Parlamentam un Padomei ir jāvienojas,

un dalībvalstis iebilda  pret saistošiem mērķiem.

Francijā valda uzskats,  ka ir jāizvairās

no turpmākiem izmaksu  palielinājumiem uzņēmumiem,

kas ir Eiropas galvenie  darba lauki šajā jomā.

„Mēs jau maksājam pārāk daudz nodokļu,  un mums ir izaugsmes problēmas.

Mēs vairs nevaram veikt  videi draudzīgus ieguldījumus.”

Vienmēr ir jāatrod pareizais līdzsvars.

Mēs nedrīkstam apsvērt  izmaksu palielināšanu rūpniecībai,

ja nespējam garantēt tai  nepieciešamo konkurētspēju,

Enerģijas izmaksas Eiropā  viennozīmīgi ir ļoti augstas,

un tas ierobežo mūsu  konkurētspēju atsevišķos sektoros.

Ir nepieciešamas kontrolētas enerģijas  cenas un izmaiņas mūsu enerģijas portfelī.

Eiropa virzās pretī atjaunojamiem  resursiem, kas ietver kodolenerģiju.

Izvēle attiecībā uz kodolenerģiju  katrā valstī atšķiras.

ES darbojas kodolsintēzes virzīšanā,

kas ir daļa no liela starptautiska  izpētes projekta ITER,

jo tas atrisinātu  visas mūsu problēmas.

Arī pēdējais jautājums  saistīts ar rūpniecības nozari,

taču tas ir labs piemērs no  „Mars” šokolādes ražošanas uzņēmuma,

kuram ir izdevies samazināt enerģijas  izmaksas, ieguldot videi nekaitīgā enerģijā.

ar tuvumā esošo sadzīves atkritumu  sadedzināšanas rūpnīcu.

Šādi mēs spējām saskaņot  ekonomikas attīstību,

pieaugošo ražošanas apjomu  un samazināt ietekmi uz vidi,

mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijas  ir samazinājušās par 60%.

jo uzņēmumu mērķim  ražošanas procesā

ir jābūt atjaunojamai energoapgādei,  kad vien iespējams,

Šobrīd visa enerģijas ražošanas  sistēma mazajās rūpnīcās

varētu spēlēt nozīmīgu lomu  uzņēmumu izmaksu samazināšanā.