Ceļamērķis - Kastīlija-Lamanča, lai novērtētu, kā Parlamenta nesenais aizliegums attiecībā uz Komisijas pretrunīgo sēklu priekšlikumu rezonē ar vietējiem lauksaimniekiem un sēklu ražotājiem.

SOS: glābiet mūsu sēklas

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11799024/m003-0285-lv.srt

Mēs dodamies no Madrides  uz Espinoza de Enaresu

Guadalaharas provincē,  Kastīlijā-Lamančā.

Galvenie kultūraugi reģionā ir mieži,  auzas, kvieši, saulespuķu sēklas un rapsis.

Mūsu galamērķis ir sēklu rūpnīca apmēram  100 km no Spānijas galvaspilsētas.

Mēs sarunāsimies ar  pētnieci Mariju Hesusu Roho,

kas ražo sēklas,  kuras pēc tam pērk lauksaimnieki.

un mūsu piedāvājumā ir dažādas šķirnes,  ko ieguvām pētījumu rezultātā.

Spānijā tika saražoti  300 miljoni kilogramu sertificētu sēklu.

Eiropas Komisija plānoja  vienkāršot šo sēklu ražošanas

taču Eiropas Parlamenta plenārsēdē  deputāti nobalsoja pret tiem.

Plenārsēdē nosprieda, ka priekšlikums  sniegtu Komisijai pārāk lielas pilnvaras

un neatstātu rīcības iespējas deputātiem,

Daži EP deputāti uzskata,  ka Komisija nav izvērtējusi to,

kā šie tiesību akti  varētu ietekmēt mazos uzņēmumus.

Uzņēmuma ražošanas direktors  Hosē Karloss

mums izskaidroja,  kā tiek ražotas sēklas.

Mēs ražojam jaunas šķirnes,  kas tiek reģistrētas Spānijā.

Kad tām ir veiktas  visas oficiālās reģistrācijas pārbaudes,

tad par sēklu tiek iesniegts  intelektuālā īpašuma patents,

kas ļauj mums saņemt honorāru  par to izmantošanu vairāku gadu garumā

un dod iespēju segt izdevumus  par laika un līdzekļu ieguldījumiem.

Šeit redzams  visa procesa galarezultāts.

Tā ir apstrādāta  un tagad tiek iepakota,

pievienojot sēklas  sertifikācijas marķējumu.

Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis

bija ierobežot lauksaimnieku  tiesības pārdot sēklas;

Es esmu lauksaimnieks  vairākās paaudzēs,

es neatceros, ka manā ģimenē  būtu bijušas citas profesijas.

Es parasti no viņiem pērku  kompostu un sēklas.

starp pieliktiem pūliņiem  sēklu ražošanā

vai konkrētas  sēklas šķirnes uzlabošanā

un starp tiem, kas tās izmanto,  lai palielinātu mūsu zemes produktivitāti.

Sēklu ražotājam šķirnes reģistrēšana

Kur ir robeža starp  mazo lauksaimnieku aizsardzību,

Nav pieņemami,  ka sēklas tiek ražotas,

taču nākamajā dienā, kad šķirne  nonāk tirdzniecībā, tā pazūd no tirgus,

jo ikviens mainās ar to  un tirgo, un tā nonāk melnajā tirgū.

Runājām ar lauksaimnieku apvienībām  un Spānijas Lauksaimniecības ministriju.

Mēs atbalstām lauksaimnieku tiesības  pavairot viņu ražotās sēklas,

un uzskatām, ka EP to vajadzētu  aizstāvēt jebkādiem līdzekļiem.

Organizācija COAG kritiski vērtē  Komisijas priekšlikumu,

tā uzskata,  ka tas ir pārāk ambiciozs.

Piemēram, Spānijā  vīnogulāji un olīvkoki

ir pielāgojušies  Vidusjūras klimatam,

tiem ir nepieciešami īpaši apstākļi,  kādi, kā mēs zinām, ziemeļvalstīs nav.

Mūsuprāt, Komisija ir aizgājusi  pārāk tālu noteikumu vienādošanā.

Mazo lauksaimnieku  un rančo īpašnieku apvienība UPA

uzsvēra, ka EK priekšlikums piešķir pārāk  lielas pilnvaras lielajiem uzņēmumiem.

Tādējādi neviens lauksaimnieks  nevarēs ražot sēklas.

Viņi saskaras ar daudzām grūtībām,  tostarp kooperatīvos:

tie ir noteikuši,  kam ir tiesības radīt sēklu šķirnes,

un tie pat iekasē maksu no  lauksaimniekiem, kas vēlas sēt sēklas.

Tas viss ietekmē  šādus mazumtirgotājus,

un labumu gūst lielie uzņēmumi;  diemžēl ir trīs vai četri šādi uzņēmumi.

Spānijas Lauksaimniecības ministrija  uzskata, ka šis priekšlikums nav vajadzīgs,

jo tas rada konfliktu,  kas tika uzskatīts par atrisinātu.

To nepieprasīja neviena valsts,  ne arī kāda konkrēta nozare,

tas drīzāk tika nosūtīts no augšas –  no Komisijas pārsūtīts deputātiem.

Papildu problēma ir bijusi spriedze  par bioloģisko un vietējo lauksaimniecību,

Taču, saskaroties ar to šajā likumprojektā,  nozarē ir radušās šaubas,

kas bija viens no iemesliem  tā noraidīšanai.

Kā varētu labāk saskaņot  dalībvalstu, lauksaimnieku

Lauksaimnieki nav īpaši zinoši par  savu lomu bioloģisko procesu uzlabošanā

un par mūsu kā sēklu audzētāju darbu,  kam ir ļoti svarīga nozīme.

Lauksaimniekus interesē jaunu, ražīgāku,  pret slimībām noturīgāku šķirņu iegūšana.

Nav tā, ka es būtu liels vides aktīvists,  taču mēs visi esam svarīgi,

nevienam cilvēkam nevajadzētu  piešķirt pilnīgu varu. Ir jābūt līdzsvaram.

Jāpanāk, lai arodbiedrības,  sēklu asociācijas, ministrija

un svarīgi arī galapatērētāji  sanāktu kopā, lai runātu un teiktu:

nav tā, ka lauksaimniekam,  sēklu ražotājam, kā šis kungs,

un galapatērētājam  ir pilnīgi visas tiesības.

Spānija atpaliek, jo netiek veikti pētījumi  tāpēc, ka neviens nevēlas tērēt naudu.

Kas sekos pēc tam,  kad EP noraidīja Komisijas priekšlikumu?

Tas ir Padomes ziņā  pēc koplēmuma procedūras.

Tam, protams, nemaz nevajadzētu  ietekmēt mazos lauksaimniekus,

kas apstrādā, teiksim,  200 līdz 300 hektārus zemes.

Hulians cer,  ka tiesību akts netiks mainīts

un ka tiks aizsargāti mazie lauksaimnieki,  kāds ir viņš pats un viņa senči,

kas ir pavadījuši visu dzīvi,  strādājot uz lauka.