UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova uzsver, ka Kultūras artefaktu iznīcināšana un bēgļu izglītības trūkums ir netikai humāns, bet arī drošuma jautājums.

Krīzes pārvarēšanā nozīmīga loma ir kultūras daudzveidībai

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12099444/n003-0369-lv.srt

Senās pilsētas Alepo un Palmīra  ir tikai daži no piemēriem.

Kultūras priekšmetu iznīcināšana un  mākslas tirdzniecība Tuvajos Austrumos

no cilvēces vēstures  izdzēš veselu nodaļu.

par galvenajiem elementiem uzskata  starpkultūru dialogu un izglītību,

kas var nodrošināt ilgtspējīgu risinājumu  bēgļu pieplūdumam un IVIS virzībai.

Irina Bokova,  esiet sveicināta Parlamentā.

Kāda ir jūsu reakcija, kad jūs redzat  ES dalībvalstis nespējam vienoties

par simtiem tūkstošu,  160 000 bēgļu izvietošanu?

Vai mēs joprojām varam runāt  par starpkultūru dialogu Eiropā?

Manuprāt, kulturālās daudzveidības  un līdzās pastāvēšanas jautājums

pēc šīs bēgļu traģēdijas,  pēc šīs krīzes ļoti aktualizēsies,

jo ir runa par toleranci,  abpusēju sapratni, cieņu,

par to, kā demokrātiskas sabiedrības  dzīvo, respektējot cits citu.

Un par dzīvošanu kā labiem kaimiņiem,  jo tas ir visgrūtākais.

Man ir grūti par to spriest,  jo tās ir Eiropas diskusijas.

Ir daudzi aspekti.  Gan juridiskie, gan cita veida aspekti.

Arī politiskie – attīstības līmeņi  acīmredzami atšķiras.

Es uzskatu, ka Eiropas garā  ir cilvēcīga, humāna pieeja.

Tā būtība ir atbalstīt  demokrātiskas prasības,

kā arī atbalstīt un cienīt  cilvēka godu.

Es uzskatu, ka Eiropa pasaulē ir unikāla,

jo var dot spēcīgus signālus  par vērtībām un bēgļu atbalstu.

Turpināsim par situāciju  ar bēgļiem Tuvajos Austrumos.

Ko UNESCO var darīt?  Tai nav karavīru, ko varētu nosūtīt.

Jums ir citi ieroči,  ja tā tos var saukt.

bija pacelt šo diskusiju  par kultūras mantojuma iznīcināšanu

pāri sarunām par humānajiem  un drošības jautājumiem.

Sākumā tas nebija viegli,  bet tagad cilvēki saprot,

ka mēs nevaram izvēlēties starp  humānajiem jautājumiem un iznīcību.

Vai nu mēs atbalstām iedzīvotājus,  vai arī atbalstām iznīcību.

Jo tā ir daļa no cilvēka būtības.  Tā ir daļa no viņu identitātes.

Jūs runājāt par šo daudzveidību,  par to, cik svarīgi ir izglītot cilvēkus

bēgļu nometnēs,  vai tās būtu Turcijā vai Libānā,

lai šie cilvēki varētu saprast  savu vēsturi. Ko jūs varat darīt?

Manuprāt, tas ir galvenais. Ir ļoti svarīgi  iekļaut izglītību visās humānajās darbībās.

Diemžēl mēs apzināmies, ka izglītībai  novirza tikai 2%no humānās palīdzības.

Un mēs redzam – esmu bijusi  Jordānijā, Irākā, Libānā...

Es zinu, cik ļoti  šie bērni, šīs ģimenes cieš,

jo vairums bērnu nav gājuši uz skolu  pēdējos piecus gadus.

Tā varētu būt Sīrijas un Irākas  zaudētā paaudze,

bet tā arī parāda drošības riskus –

viņi nespēs atrast darbu un integrēties  sabiedrībā. Viņi tiks atstumti.

Pēdējais jautājums. Ko darīt  ar mākslas kontrabandu?

Jūs runājāt par IVIS, par al-Nustra,  bet viņi nav vienīgie.

Ir skaidrs, ka Sīrijā Bašars al Asads  ir iesaistītas mākslas kontrabandā.

Kā jūs plānojat apturēt šo tirdzniecību?

Mēs strādājām kopā ar Drošības padomi.

Viņi šā gada 12. februārī pieņēma  tik svarīgo 2199. rezolūciju,

kurā viņi ieceļ  UNESCO un Interpolu par atbildīgajiem

par sadarbību ar partneriem  un kaimiņvalstīm,

lai izbeigtu kultūras priekšmetu kontrabandu,  kas palīdz finansēt ekstrēmismu.

Šobrīd mēs esam izveidojuši  un turpinām veidot

platformu Interpola un  Pasaules muitas organizācijas vajadzībām,

lai piesaistītu uz vietas ekspertus,  lai sadarbotos ar valstīm.

Mēs jau esam mudinājuši  vairāk nekā 30 valstis,

visbiežāk kaimiņvalstis un Eiropas valstis,

pārskatīt savus tiesību aktus, pievēršot  lielāku uzmanību būtiskiem likumiem,

jo nav runa tikai par eksportu,  bet arī par importu,

kad kultūras priekšmeti  tiek izvesti no Sīrijas un Irākas.