Eirodeputāts Bazs Eikhauts bargi kritizē jauno ES enerģētikas un klimata pasākumu paketi par to, ka tajā ir maz palicis no drosmīgajām ambīcijām klimata pārmaiņu apkarošanā.

Vilšanās par Eiropas pieticīgajām ambīcijām enerģijas jomā

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16477167/n003-0277-lv.srt

Komisārs tikko pieņēma  jauno enerģētikas paketi „Apvārsnis 2030”.

Kādas ir galvenās pārmaiņas nākotnē  attiecībā uz enerģētiku un klimatu?

Manuprāt, tas ir ļoti  neveiksmīgs priekšlikums.

Klimata politikas jomā  tas zināmā mērā ir solis atpakaļ;

Eiropa ar to nepārprotami  sper soli atpakaļ.

Pirmkārt, varat redzēt  klimata mērķi 2030. gadam:

40% samazinājums, proti, ir jāsamazina  siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40%.

Tieši to jūs vēlējāties,  tātad tas ir labi?

Nē, mēs vēlamies vairāk –  attiecībā uz ilgtermiņa mērķi

līdz 2050. gadam mums ir jāsasniedz  80 līdz 95% samazinājumu.

2030. gadā mēs būsim tikai pusceļā, un tad  mērķa sasniegšanai būs vien 20 gadi.

Līdz ar to ES zināmā mērā atliek visus  centienus uz laikposmu pēc 2030. gada.

Tāpēc jau tagad tas nav  sevišķi ambiciozs priekšlikums.

Varbūt mēs to zinājām,  taču tas tik un tā sagādā vilšanos.

Vai atjaunojamās enerģijas jomā  ir noteikti obligāti mērķi?

Atjaunojamās enerģijas jomā  ir vēl lielāka vilšanās.

Komisija piedāvā  ES līmeņa mērķi 27%, kas...

Nē, viss notiek kā parasti,  2020. gada mērķis jau ir 20%,

un līdz 2030. gadam  tas tiek tikai nedaudz palielināts.

Atjaunojamās enerģijas jomā  nav ambīciju.

Taču lielāka problēma ir tā,  ka nav mērķa nacionālā līmenī.

Tāpēc nav ne jausmas,  kā ES sasniegs šos 27%.

Komisijas priekšlikums  attiecībā uz to ir ļoti neskaidrs.

Tas tiešām ir solis atpakaļ, tas ir  signāls AK, sakot – labi, mēs atkāpjamies.

Tātad uzvarējusi ir AK,  nevis klimats.

Taču šajā jautājumā jums, Zaļo grupai,  Vācijā būs spēcīgi sabiedrotie,

jo Eiropā tā ir līdere  atjaunojamās enerģijas jomā

un tā uzstāj  uz nacionālā mērķa palielināšanu.

Vai, jūsuprāt, joprojām  ir iespēja par to diskutēt?

Bez šaubām, skatoties uz  enerģētikas pāreju Vācijā,

viņiem vajag, lai arī Eiropai  būtu mērķi atjaunojamās enerģijas jomā.

Tas šobrīd nav iekļauts priekšlikumā,  tāpēc es tiešām ceru, ka martā,

kad viņi un valstu vadītāji ieradīsies  uz tikšanos, Vācija

un Angela Merkele  ļoti kritiski izturēsies pret šo priekšlikumu.

Pretējā gadījumā noteikti cietīsim  neveiksmi atjaunojamās enerģijas jomā.

Pirmās enerģētikas paketes  trešais mērķis

bija efektivitāte, energoefektivitāte,  kāds šobrīd ir mērķis?

Patiesībā – nekāds.  Tajā nekā nav par efektivitāti:

lētākā izvēle, tajā nekā nav  par efektivitāti, tā ir pazudusi.

Komisija saka, ka vēlāk  priekšlikums tiks pārskatīts,

un, iespējams, mēs  atgriezīsimies pie tā.

Taču visefektīvākā pasākuma,  proti, mazāka enerģijas patēriņa, izslēgšana

nozīmē to, ka ir uzvarējušas  biznesa intereses.

Vēl viens spēcīgs elements  pirmajā paketē bija tā sauktā ETS:

Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma,  oglekļa dioksīda emisiju kvotu birža.

Vai tā pastāvēs?  -Jā, ETS joprojām pastāvēs,

taču Komisija piedāvā  vēl vienu strukturālu reformu,

proti, pēc 2020. gada tiks izveidots  kaut kas līdzīgs rezerves fondam,

lai gadījumā, ja ir kvotu pārpalikums,  tas nonāktu fondā.

Vai tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs?  -Nē.

Priekšlikums, iespējams, ir labs,  taču tas neatrisina problēmu.

Mums ir milzīgs pārpalikums –  vairāk nekā 2 miljardi atļauju,

un vienīgais, kas ir izdarīts –  izlemts izveidot kaut ko pēc 2020. gada,

un tad, ja būs šis pārpalikums,  tas nonāks fondā,

taču tas jebkurā brīdī var nonākt atpakaļ,  tāpēc tirgos no paša sākuma

valdīs ilgtermiņa nedrošība un pārpalikums  fondā būs līdz 2030. gadam.

Tāpēc šābrīža zemās oglekļa cenas  apvienojumā ar siltumnīcefekta gāzu

samazināšanas vājo mērķi –  ņemot vērā to mijiedarbību,

es varu prognozēt, ka līdz 2030. gadam  saglabāsies zemas oglekļa cenas.

Tiks risinātas  iekšējas Eiropas diskusijas:

martā Eiropadome, tad likumdošana  Eiropas Parlamentā, Padome,

pēc tam problēma ir globālā situācija

un pārējie partneri, kas piedāvā  pat mazāk kā Eiropa.

Starptautiskā līmenī solījām izpildīt pirmos  solījumus 2015. gada pirmajā ceturksnī,

virzoties uz Parīzes mērķiem,  ja tas kļūs par Eiropas priekšlikumu,

manuprāt, ASV var paveikt ko vairāk,  viņi var pārspēt to, ko pašlaik dara ES.

Tāpēc šajā situācijā ES patiešām zaudē  savu pozīciju starptautiskā līmenī.

Tā ir līdera pozīcija.  - Mūsu līdera pozīciju

jau šobrīd nedaudz apdraud  citas valstis.

Piemēram, Ķīna?  - Jā, Ķīna, Meksika, šīs valstis.

Taču, ja tā turpināsim, tad kļūsim  par izsmiekla objektu starptautiskā mērogā.

Manuprāt, daudz svarīgāk ir tas,  ka martā valstu vadītāji

Tas ir tikai Komisijas priekšlikums,  un Barrozu šeit cieš neveiksmi.

Tāpēc es šobrīd patiešām  lūdzu valstu vadītājus martā

pārstrādāt to pārliecinošākā  un ambiciozākā programmā,

pretējā gadījumā ES kļūs par  starptautiska mēroga izsmiekla objektu.