Izmantojot savas biomasas zelta bedres un virzoties pretī enerģijas pašapgādei, Austrijas pilsēta Gusinga ir atbrīvojusies no stagnācijas, kas saistīta ar novecojušiem enerģijas avotiem.

No nabadzības līdz pārticībai: Atjaunojamās enerģijas transformējošais spēks

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16466624/m003-0277-lv.srt

Situācija Eiropas enerģijas jomā  nav gluži optimāla.

Enerģijas ražošana galvenokārt  ir balstīta uz fosilās enerģijas avotiem.

Daudzus gadus šī mazā  Austrijas pilsēta pie Ungārijas robežas

bija viena no valsts  nabadzīgākajām pilsētām.

Bet kopš 20. gadsimta 90. gadiem tā kļuva  par sociālekonomiskās veiksmes modeli.

Kāds ir noslēpums?  Tā ieguldīja atjaunojamos energoresursos.

Šeit nav vēja ģeneratoru parku,  taču ir vairākas biomasas spēkstacijas

kā, piemēram, šī, kurā  koksne tiek pārveidota gāzē.

Taču tas nav tikai  zelts naudas izpratnē,

tā ir arī mūsu apgabala  pārticība un nākotne.

Tas sniedz labumu  cilvēcei un palīdz tai.

No koksnes ļoti efektīvi  tiek iegūta enerģija

un pārveidota gāzē.  Mēs nekavējoties to pārveidojam gāzē.

Mēs to nesadedzinām, bet gazificējam,  un tā ir mūsu pašu tehnoloģija.

lai ražotu enerģiju –  gan elektrību, gan siltumu.

caur vairākiem siltumtīkliem,  kas šķērso pilsētu.

Piecus kilometrus no rūpnīcas  pensionētais skolotājs Tonijs

Viņš ir bijis saistīts ar pilsētas  apkures sistēmu vairāk nekā 10 gadus.

Mums tā bija paredzēta koksnei vai oglēm.  To varējām izmantot koksnei vai oglēm.

Un tad mēs uzstādījām  mazuta sistēmu.

Un vairāk nekā 10 gadus  nav bijusi nepieciešamība pēc mazuta.

Karstais ūdens tiek saņemts tieši  no ārpus pilsētas esošās rūpnīcas.

Enerģija tiek saņemta  no centrālās stacijas

un tā tiek padota no ārpuses  caur šīm caurulēm.

Tonija ieguvumi ir nedaudz zemākas  enerģijas izmaksas, mazāka uzturēšana

Gusingas enerģijas  pašapgādes projektu.

To vadīja un koordinēja  šī bezpeļņas organizācija.

Tagad mēs varam nodot  prasmes un pieredzi,

Un viņi atrodas šeit,  lai iemācītos, kā tas tika izveidots.

Tagad šo modeli ir iespējams  piemērot visā pasaulē.

Pateicoties izstrādātajam  enerģijas ražošanas modelim,

ciematā darbību ir uzsākuši  vairāki desmiti uzņēmumu.

Ir radītas vairāk nekā  1000 darbavietas.

Džeralds šajā laboratorijā  strādā divus gadus.

No gāzes, kuru ražo pilsētas  biomasas stacija, viņš iegūst biodegvielu.

Redzat, lūk, šeit no dīzeļdegvielas  dedzināšanas rodas kvēpi.

Dīzeļdegvielas dzinējā  rodas daudz kvēpu.

Apskatot situāciju  ar Fischer-Tropsch dīzeļdegvielu,

no tās tikpat kā neveidojas kvēpi.  Tā ir atšķirība.

Eksperimentā redzat, ka Fischer-Tropsch  dīzeļdegvielas sadegšanas spēja

ir daudz labāka nekā  fosilās dīzeļdegvielas.

Cik saprotu, tad bez  šīs spēkstacijas izveides

Bez koģenerācijas stacijas?  Koģenerācijas stacija mums ir ļoti svarīga,

jo tā ir viena  no retajām vietām pasaulē,

kurā iegūst tik  augstas kvalitātes sintēzes gāzi.

Atjaunojamā enerģija veido  30% no Austrijas kopējā enerģijas patēriņa.

Valsts mērķis ir līdz 2050. gadam  kļūt patstāvīgai enerģijas jomā.

Gusingas pilsēta un tās reģions  vēlas kļūt par uzziņu centru.

Jaunākais projekts ir atjaunojamai  enerģijai veltīta pētniecības centra

Projekta izmaksas  pārsniedz 200 miljonus eiro.