Vai Francijas rūpniecība mirst vai arī tā iegūst citus apveidus? Un kā Eiropa var atjaunot Francijas pašpārliecību par konkurētspēju globālajā tirgū? Mūsu tiešsaistes dalībnieki un EP deputāti debatē.

Eiropas vēlēšanu Hangout: vai Eiropa var atvieglot Francijas problēmas?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11788174/d006-0007-lv.srt

Laipni lūgti vēl vienā  „Hangout” izlaidumā

Marta beigās Francijā  notika pašvaldību vēlēšanas,

cilvēki uzskatīja, ka tas ir kā mēģinājums  pirms Eiropas vēlēšanām 25. maijā.

Citi saka:  „Nē, Eiropas vēlēšanas ir citādas.”

Taču problēmas ir tās pašas – ekonomika,  darbavietas un rūpniecības samazināšana.

Daudzi vēlētāji uzskata,  ka Francijas valdība

nav savlaicīgi reaģējusi  uz izaicinājumiem.

Vai Eiropas Savienība gūs labākas  sekmes? Tad jau redzēsim.

Par to studijā diskutēsim  ar Katrīnu Trautmani.

Mēs jūs pazīstam  kā Strasbūras pilsētas vadītāju,

taču Parlamentā jūs  darbojaties Sociālistu grupā.

Džospina valdībā  jūs bijāt kultūras ministre,

un jūs nepārprotami turpināt  virzīties pa Eiropas ceļu.

Man labajā pusē ir Žans-Pjērs Odī.  Labdien. Jūs esat UMP loceklis.

Šeit Briselē un Strasbūrā jūs  darbojaties Eiropas Tautas partijā.

Jūs esat no Korēzas, taču dzimis  Tullē, ja kāds to nezina.

Jūsu tīmekļa vietnē redzēju...  -Mejmaku.

Jā, Mejmaku. Taču jūs esat dzimis Tullē.  -Jā, Tullē.

Pareizi. Tīmekļa vietnē pamanīju,  ka jūs ar sevi iepazīstināt

kā ar Francijas EP deputātu,  kas pārstāv Savienības iedzīvotājus.

Es esmu francūzis un Eiropas  Savienībā pārstāvu Francijas iedzīvotājus,

jo vēlēšanas notiek  vēlēšanu apgabalos.

Pareizi. Ar mums kopā tiešraidē  debatēs piedalīsies

Jūs esat uzņēmējs.  Jūs esat „ACM Industrie” izpilddirektors,

Mašīnbūves nozaru federācijas  priekšsēdētāja vietnieks

Ar mums kopā ir arī Lorāns Pinsolle.  -Labdien.

Es jūs iepazīstināšu  galvenokārt kā ar blogeri.

apskatot jūsu blogu  tīmekļa vietni „Gaulliste Libre”.

Jūs esat valsts pārstāvis  ekonomikas un budžeta jautājumos

Un visbeidzot ar mums kopā  ir Fransuāza Marešāla.

Jūs esat CGT biedre Amjēnā.  Jūs strādājat arī Valeo

un noteikti varēsiet daudz pastāstīt  par sociālo gaisotni,

kas šobrīd valda  jūsu nozarē un uzņēmumā.

Labi. Es vēlētos sākt  ar jums, Marešālas kundze,

un ar jautājumu, ko jūs  vēlaties uzdot abiem viesiem.

Es vēlētos, lai jūs pasakāt,  kam uzdosiet jautājumu,

lai mēs nezaudētu daudz laika.  Vārds jums.

Galvenais CGT jautājums ir par problēmu,  kas saistīta ar Eiropas subsīdijām,

ko piešķir  starptautiskiem uzņēmumiem,

kuri tās izmanto, lai izliktu daudzus  darbiniekus no to darbavietām.

Mēs to redzējām pavisam nesen  „Goodyear” Amjēnā,

jo tā atrodas Valeo kaimiņos.  -Vai ir iespējams...

Manuprāt, ir nepieciešams noteikt,  kā iespējams palīdzēt darbiniekiem,

kas zaudē darbavietas rūpniecības  pielāgošanas procesu rezultātā,

kas ir nepieciešami konkurences dēļ,  ko uzņēmums ilgāk vairs nevar paciest.

Tas ir pozitīvi. Mēs cīnījāmies  par subsīdiju iegūšanu, paturēšanu,

par to finansēšanu. Manuprāt, varam  teikt, ka tas ir mūsu sasniegums.

Tad ir subsīdijas vai mērķfinansējums, kas  ir saistīts ar uzņēmuma attīstības plāniem,

taču šiem attīstības plāniem ir jāņem vērā  darbinieku darbs un darbavietas.

ka uzņēmumi nes atbildību,  saņemot valsts naudu.

Vienalga, vai tas ir vietējais, valsts  vai Eiropas uzņēmums, noteikumi ir vienādi.

No šī viedokļa es biju vīlusies  un arī ļoti samulsusi,

Ja uzņēmumi gūst peļņu,  tiem jāatbild par darbavietu saglabāšanu.

Fjorda kungs, es vēlētos  vērsties pie darījumu pasaules,

lai uzzinātu jūsu atbildi  uz Marešālas kundzes teikto.

Esmu zināms kā priekšnieks,  kas nav sistemātiski pret

visu, ko saka  arodbiedrības un darbinieki.

Ko cilvēki vēlas?  Par ko viņi balsoja?

Cilvēki vēlas labāku dzīvi,  lai būtu mazliet vairāk naudas,

drošība par darbavietu,  un viņi vēlas virzīties tālāk kopā.

Mēs esam direktori, jo mēs ik dienas  pildām uzņēmuma vadītāja pienākumus.

Pastāv „atbildības pakts”. Manuprāt,  mēs ik dienu pierādām savu atbildību.

Kad to paveiksim,  mēs radīsim darbavietas.

Šobrīd starp mums  un Eiropas valstīm, it sevišķi Vāciju,

pastāv būtiskas strukturālās atšķirības.

Vācija ir ieguldījusi 150 000 robotu,  savukārt mums ir 40 000.

Nākotnes profesijas  un jaunieši, kurus nodarbināsim,

bagātība, darbavietas,  ko radīsim; tas mani biedē.

Es vēlētos šo jautājumu uzdot  mūsu EP deputātiem,

kas ir prasmīgi kompromisa panākšanā  attiecībā uz ierasto labēji kreiso virzienu

Kā mēs grasāmies pārvarēt šīs atšķirības,  kas pastāv Eiropas valstīs?

Es beigšu runāt, taču Vācija  ir mūsu lielākā kliente un piegādātāja.

Pastāv daudz atšķirību  darba apstākļos un atalgojumā.

Trautmanes kundze, vai vēlaties  atbildēt Fjorda kungam?

un teikt, ka, piemēram,  attiecībā uz inovācijām un pētniecību,

un COSME programmām,  it sevišķi MVU vajadzībām,

mūsu Rūpniecības komiteja  patiešām ir vienojusies

par atbalstu abām uzņēmējdarbību  veicinošām iniciatīvām,

un vienlaikus arī visām  starpsektora nozarēm,

kuras var būt noderīgas nodarbinātībai.