ES jau ilgstoši ir šķelta jautājumā par ĢMO — vai tie rada apdraudējumu vai iespēju? Bet tagad ES ir atradusi veidu, kā virzīties uz priekšu.

Eiropas jaunā pieeja ĢMO

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/12119863/v003-0092-lv.srt

Pabarot pasauli, 7 miljardus cilvēku,  nav viegls uzdevums.

Daži cilvēki uzskata, ka ĢMO jeb  ģenētiski modificēti organismi

ir viens no risinājumiem pārtikas  vajadzību apmierināšanai.

Bet ĢMO tiek vērtēti ļoti pretrunīgi.

Ir spēkā atšķirīgi noteikumi ne vien  par dažādiem ĢMO veidiem,

bet pat atkarībā no pielietojuma —  cilvēku pārtikā vai lopbarībai.

ĢMO ir organisms, kuru zinātnieki  ir mainījuši, pievienojot svešus gēnus

Procesā rodas proteīni, kas modificētiem  organismiem piešķir jaunas īpašības.

ĢMO aizstāvji saka, ka galvenais  ieguvums ir augstāka produktivitāte.

Citi ieguvumi ir noturība pret pesticīdiem,  grauzējiem un slimībām,

kas, kā viņi saka, samazina  nepieciešamību pēc pesticīdiem.

ĢMO, viņuprāt, var arī uzlabot  auga noturību pret skarbiem laikapstākļiem.

Pretinieki uzskata, ka ĢMO apdraud cilvēkus,  dzīvniekus un bioloģisko daudzveidību.

Viņi saka, ka ir apdraudēti lauksaimniecības  apputeksnētāji, piemēram, bites un tauriņi.

Ģenētiski modificēti kultūraugi  ir noturīgi pret herbicīdiem,

tādējādi veicinot to aktīvāku lietošanu,

kas savukārt nogalina  citus augus un dzīvniekus.

Viņi arī norāda, ka ĢMO var  inficēt un mutēt savvaļas augus.

Viņi arī uztraucas, ka lauksaimnieki  ir spiesti pirkt sēklas no ĢMO uzņēmumiem.

Eiropa atļauj ĢMO, bet šobrīd  mazāk nekā viens procents aramzemes

tiek izmantots to audzēšanai,  turklāt tikai piecās valstīs.

Spānijā, Portugālē, Slovākijā,  Rumānijā un Čehijā.

Šobrīd Eiropā tiek audzēts  tikai viens ĢMO paveids —

pret insektiem noturīgā  kukurūza MON 810.

Tomēr importēti tiek  40 uz ĢMO bāzēti produkti,

Visiem ĢMO produktiem  ir jābūt skaidri marķētiem,

ja vien to ĢMO sastāvs  nav zem 0,9 %.

Pēdējā desmitgadē dalībvalstis  ir daudz strīdējušās un ir sašķeltas

jautājumā par noteikumiem  attiecībā uz ĢMO audzēšanu.

Tomēr ES tagad ir vienojusies  par turpmāko virzību.

Dalībvalstis nu var ierobežot  vai bloķēt ĢMO audzēšanu,

ja uzskata, ka tam ir  sabiedriski ekonomiska ietekme,

piemēram, uz lauku plānošanu  vai lauksaimniecības metodēm.

Zinātnisks izvērtējums par sabiedrības  veselību un zinātniskiem datiem

joprojām ir jāveic  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei.

Ja ES dalībvalsts piekrīt ĢMO audzēšanai,

tā var lemt, vai blakus var audzēt ģenētiski  modificētus un nemodificētus kultūraugus,

un noteikt attālumu starp tiem.  Šobrīd tas ir no 5 līdz 600 metriem.

Notiek atsevišķas diskusijas par to,  vai dalībvalstis var ierobežot

vai pilnībā bloķēt ĢMO pārtikas un  lopbarības pārdošanu vai lietošanu valstī.

Tas skar arī tādu jautājumu kā brīva  preču kustība pāri iekšējām robežām.