Eirodeputāte Pervenša Beresa ir nobažījusies par ES un Šveices attiecībām, jo balsojums par labu imigrācijas kvotām ierobežo pārvietošanās brīvību Eiropā.

Šveices imigrācijas referendums: Kādu nostāju ES ieņems?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16490660/n003-0280-lv.srt

Beresas kundze,  svētdien šveicieši balsoja

par „ieraušanos sevī”, kā daži saka,  vai jūs piekrītat šim novērtējumam?

Jā, manuprāt, norises Šveicē  ir ļoti satraucošas.

kaut arī oficiālie  bezdarba rādītāji ir 3,5%,

un tās atbildes reakcija  ir ierauties sevī.

Tas ir pretēji tam,  ko cilvēces vēsture mums ir mācījusi.

Manuprāt, tāpēc ir ļoti svarīgi  noturēties pretī

sliktajām vēsmām,  kas nāk no Šveices.

Vajadzētu arī kritiski izvērtēt to,  ko tas nozīmē šveiciešiem,

jo, ja cieš eiropieši,  cieš arī citi ES iedzīvotāji,

pirmkārt, tāpēc, ka starp ES  un Šveici pastāv nodokļu prakses,

Es domāju, ka tas šādi vairs neturpināsies –  tas ne pie kā laba nenovedīs.

Papildus sociāliem  un cilvēciskiem apsvērumiem

starp Šveici un ES ir ar grūtībām  noslēgtie divpusējie nolīgumi.

Vai svētdienas lēmums, balsojums,  apdraudēs divpusējos nolīgumus ar Šveici?

Manuprāt, pat Komisijas priekšsēdētājs  un komisāre Redinga

vēl pirms šī referenduma  skaidri pauda savu nostāju.

Nevar paņemt un izvēlēties  atsevišķas daļas no sadarbības nolīgumiem,

Šveiciešu apzinātā izvēle  noteikti ir izraisījusi satraukumu.

Taču tā sūta vēsti, kuru no savas puses  mēs nevaram atstāt bez ievērības,

un mēs nevaram pieņemt  šādu nolīgumu noteikumu atlases veikšanu.

Tāpēc šveiciešu aktualizētais jautājums  varētu apšaubīt ES-Šveices attiecības,

Taču, lai apšaubītu šos nolīgumus,  starp dalībvalstīm ir jābūt vienprātībai.

Vai, jūsuprāt, ir iespējams,  ka tiks debatēts par

Jā, taču nevar pieņemt,  ka šis pārtraukums attiecībās,

runājot par brīvu pārvietošanos –  kas ir galvenais brīvas tirdzniecības faktors

vienotajā tirgū,  no kā arī Šveice vēlas gūt labumu –

neatstās ietekmi uz pārējām  ES un Šveices attiecībām.

Ko tieši tas nozīmē  šodienai un nākotnei?

Ko jūs, būdama komitejas  priekšsēdētāja EP, darīsiet,

lai uzstātu uz konkrētu atbildi  no ES izpildvaras, Komisijas?

Manuprāt, nākamajā EP plenārsesijā  vajadzētu prasīt no Komisijas

darbības plānu, reaģējot uz  Šveices referenduma rezultātiem.

Vissvarīgākais ir tas, ka es vēlētos  nodrošināt, lai tas nebūtu kā „mēris”

Eiropas debatēm laikā,  kad cenšamies rīkoties,

lai radītu optimālus  brīvas pārvietošanās apstākļus,

Atgriežoties pie vārda „mēris”, dzirdējām,  ka, piemēram, Filjona kungs no Francijas

skaidri pateica, ka zināmā mērā  viņš saprot Šveices izvēli

un ka Eiropā ir jāatzīst –  ja mēs uzdotu šādu jautājumu eiropiešiem,

mēs visticamāk daudzos gadījumos  saņemtu tādu pašu atbildi.

Vai piekrītat šai analīzei  vai arī tā vienkārši ir daļa

no populistu kustības,  kas ir parādījusies pēc referenduma?

Šveices referendumā par starpniekiem  darbojās ekstrēmā populistu partija,

mēs zinām viņu pieeju,  un es tai absolūti nepiekrītu.

Tā ir UDC, tā bija Blohera kunga partija.  -Jā, kāds, kurš nav īpaši atklāts.

Vēsturē nezinu nevienu tautu,  kas būtu pārvarējusi grūtus laikus,

aizverot robežas  un atsakoties no tirdzniecības.

Tas, kas mums ir nepieciešams un ko mani  Šveices Sociālistu biedri aicina ieviest,

taču līdz šim Šveices  Federālā padome ir atteikusies no tā,

ir tā sauktie  „atbalsta pasākumi”,

lai tieši tādā pašā veidā atbalstītu pareizus  pārvietošanās brīvības nosacījumus.

Var pastāvēt kapitāla brīva aprite,  taču ir jābūt arī uzkrājumu nodoklim.

Cilvēkiem ir vajadzīga  pārvietošanās brīvība,

taču ir jādarbojas arī direktīvai par  darbinieku norīkošanu, kas ir ļoti ambicioza

un ļauj organizēt brīvu pārvietošanos.