Eirodeputāti gatavojas paust savu nostāju attiecībā uz migrantu pieplūdumu, ko veicināja nemieri Ziemeļāfrikā. Mēs runājam ar eirodeputātu Mārtinu Šulcu par mācību, ko Eiropa guvusi no Fukušimas katastrofas.

Ziņas: Nelegālā imigrācija - Kodolenerģijas nākotne

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15525805/N001-110404-LV.srt

Bailes no jauna imigrantu  pieplūduma Eiropas krastos.

Par to eirodeputāti diskutēja  pirmdienas plenārsēdē.

Mūsu viesis šodien ir S&D grupas  priekšsēdētājs Mārtins Šulcs,

debašu par atomelektrostaciju  nākotni ES priekšvakarā.

Šis milzīgais prāmis  atstāj Lampedūzas salu,

lai simtiem nelegālo imigrantu  pārvestu uz kādu citu vietu Itālijā.

Tā ir evakuācija medicīnisku  iemeslu un mediju dēļ.

Kopš gada sākuma  vairāk nekā 22 000 migrantu,

lielākoties tunisieši,  kuri vēlas doties uz Franciju,

pārslogoja šīs mazās salas  spēju sniegt patvērumu.

Tā uzsver solidaritātes  trūkumu starp ES valstīm.

Silvio Berluskoni  pirmdien apmeklēja Tunisiju

un jaunajai varai ierosināja  repatriēt migrantu tūkstošus,

kuri kopš gada sākuma  ieradās Itālijā.

Tas ir briesmīgi,  ka eiropieši sāks,

kā tas dažreiz ir bijis  Itālijas gadījumā,

atraidīt cilvēkus,  likt laivām griezties atpakaļ,

ka esam izpildījuši savas saistības  pret patiesajiem bēgļiem.

No savas puses EP otrdien paudīs  savu nostāju par migrācijas plūsmu,

kas ir saistīta ar politisko nestabilitāti  tādās valstīs kā Tunisija un Lībija.

Ar imigrantu pieplūdumu nevaram  tikt galā ļoti īsā laika periodā.

Tāpēc mums jāizveido sadarbības  politika, piemēram, ar Magribas valstīm.

Tagad jāpārliecina ES valstis  izveidot īstu migrācijas politiku.

Parīze un Roma ir nolēmušas  pēc iespējas ātrāk rīkot samitu,

lai atrisinātu savas domstarpības  par bēgļu uzņemšanu.

Ko Fukušimas katastrofa mums  iemācījusi par kodoldrošību Eiropā?

Pirms trešdienas plenārsēdes debatēm

Patriks Delfoss tikās ar Sociālistu  un demokrātu līderi Mārtinu Šulcu.

Šulca kungs, liekas, ka pēc Fukušimas  daudzi ir mainījuši savas domas.

ir nolēmuši pēc 2020. gada  pārtraukt kodolenerģijas attīstību.

Kā tas ietekmēs Eiropu kopumā,  ko jūs ierosiniet?

Personīgi es savas domas  neesmu mainījis.

Es vienmēr esmu atbalstījis  atteikšanos no kodolenerģijas.

bet es nekad par šo jautājumu  nevarēju panākt vairākumu.

Pat pēc Fukušimas nevar teikt,  ka tai ir ļoti daudz pretinieku.

Arvien vairāk cilvēkiem  ir šaubas un jautājumi,

bet cīņa par atteikšanos no tās  būs ilga. Paskatieties uz Franciju.

Man prieks, ka mani franču kolēģi  maina savas domas,

bet daudzi citi no citām grupām  par to pat nedomā.

Tāpēc es saku,  ka mums vēl tāls ceļš ejams.

Jaunajās dalībvalstīs  bija dažas izmaiņas.

Bija paredzēts slēgt, piemēram,  Ignalinas vai Bohunices AES.

Bet naudas to slēgšanai vairs nav,  vēl sliktāk – tā ir pazudusi.

Vai tā ir taisnība?  Vai jums par to ir jautājumi?

Kodolenerģija ir dārga enerģija,  un nevaram būt droši,

ka nauda tika pareizi piešķirta.  Tika veikta izmeklēšana.

Ir aizdomas, ka šo naudu  izmantoja pilnīgi citiem mērķiem.

Ja analizē veidu,  kā kodolenerģija tiek finansēta,

ir diezgan skaidrs,  ka tā ir ārkārtīgi dārga.

Ja jāietver AES slēgšanas  vai atjaunošanas izmaksas,

ka tas kodolenerģiju padarīs  vēl dārgāku par citām enerģijām.

Ir tikai jāpaskatās  uz budžetu, lai teiktu:

kodolenerģija nav atbildīga izvēle  ne tehniskajā, ne ekonomiskajā ziņā.

Plenārsēdes atklāšanā  EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks

īpaši uzsvēra vardarbību Kotdivuārā.

EP satrauc, ka pēdējās vēlēšanas  nav radījušas stabilitāti.

Viņš aicināja abas puses  izbeigt vardarbību

un teica, ka noziegumu veicēji  tiks saukti pie atbildības.

rūpniecības komisārs Antonio Tajāni  pirmdien iepazīstināja ar ceļvedi.

Viena no prioritātēm ir  ES tehnoloģiskā neatkarība,

turpinot navigācijas satelītu  programmu Galileo.

Citas prioritātes ir kosmosa izpēte  un Zemes novērošana.

Turpinās juridiskā cīņa  starp Airbus un Boeing.

ES iesniedza apelāciju PTO, Pasaules  Tirdzniecības organizācijas, lēmumam.

PTO apstiprināja, ka ASV  lidaparātu ražotājs Boeing

saņēma nelikumīgu valsts atbalstu  vairāk nekā 5 miljardu dolāru apmērā,

Airbus apgalvo, ka šīs subsīdijas  varētu sasniegt 23 miljardus dolāru.