Dzimumu nevienlīdzība joprojām pastāv, un plašsaziņas līdzekļi un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju joma nav izņēmums. Eiropas Parlaments ir satraucies par sieviešu tēlu plašsaziņas līdzekļos un par stikla griestiem, ar kuriem tās saskaras.

Uzlabojot sieviešu situāciju plašsaziņas līdzekļos

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/10950073/NO1-PUB-180305-IWD-LV.srt

ES 70 % žurnālistikas un komunikāciju studiju absolventu ir sievietes, 

bet plašsaziņas līdzekļos tikai 30 % ieņem vadošus amatus. 

Šī nelīdzsvarotība palielina sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību. 

Eirodeputāti norāda, ka plašsaziņas uzņēmumiem jārūpējas par sieviešu virzību pa karjeras kāpnēm. 

Uzņēmumiem būtu jāpiedāvā sievietēm vadības apmācības vai elastīgus darba apstākļus. 

Mums jānodrošina, ka sievietes netiek diskriminētas, vai tas būtu darba, 

algas vai vadošo amatu ieņemšanas jomā. 

Ir svarīgs arī saturs. Plašsaziņas līdzekļi parasti sievietes uzrunā, jautājot viedokli 

vai personiskas liecības, bet ļoti reti kā ekspertus. 

Parlaments vēlas veicināt paraugprakses izmantošanu, piemēram, izveidot datubāzes 

par ekspertēm-sievietēm, kā arī rīkot plašsaziņas kampaņas un veicināt daudzveidību.

 Ir svarīgi, lai sievietes piedalītos, lai viņas tiktu uzklausītas, 

lai mēs uztvertu viņas par zinošām, jo sievietes var sniegt citu skatījumu.

 Žurnālistikā sievietes retāk informē par sporta un biznesa notikumiem, 

un lielāka uzmanība tiek pievērsta viņu izskatam. 

Parlaments aicina plašsaziņas uzņēmumus papildināt iekšējos noteikumus,

 tostarp ieviest rīcības kodeksus un novērst aizskāruma iespēju.