Kā atšķiras to lomas un pilnvaras? EuroparlTV sekoja pārstāvjiem no abiem okeāna krastiem.

Plecu pie pleca: Parlaments Strasbūrā, Kongress Vašingtonā

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11987597/m003-0304-lvx.srt

Ir daudz runāts par īpašajām  attiecībām starp ASV un Eiropu,

par šo transatlantisko partnerību,  kam jāpārspēj viss un visi.

Lai panāktu līdzsvaru,  ļoti svarīgas ir abas likumdevēju puses.

Eiropas Parlaments šeit  un Kongress Vašingtonā.

Reportieris dodas uz okeāna otru  krastu, lai tos salīdzinātu un pretstatītu.

Divi politiķi iepazīstināja mūs  ar dažiem sarežģītiem jautājumiem

ar kāda Amerikas vēsturnieka palīdzību.

Republikānis Ēriks Paulsens no Minesotas,  kongresmenis jau septiņus gadus;

Bernds Lange, no Sociālistu  un demokrātu grupas no Vācijas,

kas pirmo reizi kļuva  par EP deputātu 1994. gadā,

un vēsturnieks Vincents Morelli  no Kongresa izpētes dienesta.

Es neteiktu, ka starp abiem  būtu būtiskas varas atšķirības,

abas ir vienreizējas iestādes  ar savām stiprajām un vājajām pusēm.

Taču pastāv nelielas atšķirības starp to,  ko katra puse patiesībā var izdarīt, ieviest.

Kongress cēlās no Neatkarības kara  pelniem 18. gs. 70-tajos gados.

Šobrīd tajā ir divas palātas –  Pārstāvju palāta ar 435 locekļiem

un Senāts ar 100 locekļiem;  abās dominē Republikāņu partija,

apgrūtinot demokrātu  prezidentam Barakam Obamam

Otrā pasaules kara pelniem,  ir viena palāta.

Tajā ir septiņas lielākās politiskās  grupas no 28 ES dalībvalstīm.

EP dominē centriski labējie,  centriskie un centriski kreisie spēki.

Kongress atbild par federālo budžetu,  ārpolitiku, nodokļu iekasēšanu,

prezidenta iecelšanu amatā un  atcelšanu no tā saskaņā ar impīčmentu.

Eiropas Parlamentam ir koplēmuma  un bloķēšanas pilnvaras,

kas skar budžetu, Komisijas sastāva  ievēlēšanu un atsevišķas uzrauga pilnvaras.

Tas nevar ierosināt tiesību aktus, palielināt  nodokļus, ārlietās var tikai sniegt padomus.

Ikviens Kongresa loceklis  jebkurā brīdī var iesniegt tiesību aktu,

turpretī EP gaida, kad tiesību  aktus iesniegs Komisija.

Interesants gadījums izpētei ir TTIP jeb

transatlantiskā tirdzniecības  un ieguldījumu partnerība,

kas tiek apspriesta  Eiropas Komisijā un ASV.

Parlaments nav tieši iesaistīts sarunās.

Tomēr šodien Starptautiskās  tirdzniecības komitejas vadītājs

Bernds Lange Vašingtonā  piedalās sarunās.

Tagad dodamies uz Kapitoliju,  lai tiktos ar dažiem kongresmeņiem

un liktu viņiem skaidri saprast, ka vēlamies  daudz ambiciozāku nostāju no ASV puses.

Lūk, padoms ES sarunu dalībniekiem:  -Ņemiet vērā mūsu viedokļus,

citādi būs problemātiski panākt,  ka Parlaments pieņem vienošanos.

Ir pagājis tas laiks, kad tirdzniecības līgumi  tika apspriesti aiz slēgtām durvīm.

Tagad uz Kapitoliju,  lai tiktos ar Ēriku Paulsenu,

republikāņu pārstāvi,  kas ir cieši saistīts ar darbu pie TTIP

un ļoti labi pārzina EP  mehānismu un pilnvaras –

Parlaments atspoguļo  sabiedrības viedokli,

pārliecinoties, ka Komisija ievēro  noteiktas sarunu vadlīnijas,

tāpēc mēs vēlamies nodrošināt, ka tiek  runāts par to, kādām jābūt šīm vadlīnijām.

Kongresā mēs darām tāpat, informējot  prezidentu un augsto tirdzniecības pārstāvi

par šīm sarunām, un,  mūsuprāt, tam būs labāki rezultāti.

Paulsena kungs zina  arī to, ka Parlaments

iepriekš ir noraidījis  tirdzniecības līgumus,

piemēram, Viltošanas novēršanas  tirdzniecības nolīgumu,

kuru apstiprināja vairākas lielākās  ekonomikas, bet kuru noraidīja ES,

jo EP saprata, ka tas  apdraud iedzīvotāju tiesības.

Viņi vēlas nodrošināt, ka tiek risināti  jautājumi, ko vēlētāji uzskata par svarīgiem.

Manuprāt, sistēma nedaudz  līdzinās ASV sistēmai,

jo parlamentārieši beigās  cenšas sniegt padomu komisāram.

Līdz ar jauno tirdzniecības līgumu  Eiropa kļūs pieejamāka ASV uzņēmumiem.

Nav šaubu,  ka ASV tie darbojas citādi.

Taču saistībā ar demokrātijas īstenošanu  tie saskata vairāk līdzību ar ES

nekā atšķirību.  Un tas ir svarīgi.

Tas satuvina palātas,  liek tām ieklausīties citai citā.

Eiropas sarunām būs lielāks atbalsts,

jo tie ir mūsu labākie  draugi un sabiedrotie,

mums ir vienādas vērtības.  Spēcīgāks divpartiju atbalsts...

Manuprāt, parādīsies uztraukums  saistībā ar šīm sarunām,

jo laiks iet, ļoti labi apzinoties, ka tas prasīs  vēl aptuveni gadu, lai pārliecinātos,

Kas notiks tālāk ar  Eiropas Parlamenta pilnvaru attīstību?

2009. gadā Lisabonas līgums  Parlamentam piešķīra lielākas pilnvaras,

samazinot neskaidrību,  kas saistīta ar Komisiju un Eiropadomi,

kuras aiz slēgtām durvīm pārvalda likumus,  kas ietekmē 500 miljonus iedzīvotāju.

Tomēr jaunas pilnvaras varētu  piešķirt tikai ar jaunu ES līgumu,

un šobrīd nekas tāds netiek plānots.

Ārpolitika un drošības politika  pagaidām neietilpst ES kompetencē,

Pastāv atsevišķas politikas jomas,  kas šobrīd nav pilnībā izstrādātas.

Taču kopumā Lisabonas līgums  ievērojami palielināja Parlamenta pilnvaras,

ACTA gadījumā tas bija patiešām  nopietns modinātājzvans Komisijai.

Tomēr joprojām pastāv  saspīlējums un varas dalīšana.

Daudz kas joprojām  ir atkarīgs no dalībvalstīm,

tām atsevišķi vai kopā darbojoties  ar Eiropadomes starpniecību.

Līdz 2009. gadam Komisijā  un daudzās dalībvalstīs valdīja viedoklis,

ka starptautiskie līgumi jāapspriež  bez Parlamenta iesaistīšanās.

Manuprāt, mūsdienās  tirdzniecības un citi līgumi

ir jāapspriež,  piedaloties parlamentāriešiem.

vara ir svārstīga,  tā nekad nav mierīga.

Gadsimtu gaitā tā samazinās  un palielinās gan ASV, gan Eiropā.

Turklāt šobrīd, šeit, kā saka EP deputāti,  situācija pakāpeniski mainās viņu labā.