Pēc garā sarunu maratona par budžetu, tagad par Eiropas ilgtermiņa izdevumu plāna likteni jālemj Parlamentam.

Kas notiks pēc samita par budžetu?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16214462/n001-130211-001-lvx.srt

Pēc gūtajiem panākumiem  saistībā ar ES ilgtermiņa budžetu

ES valstu un to valdību vadītāji  atgriezās mājās.

960 miljardi eiro septiņos gados,  izdevumiem nosakot robežu - 908 miljardi.

„Tas ir kompromisa spēks,” kā viņi saka,  neupurējot galvenos mērķus.

Ar valstu un to valdību vadītāju  vienošanos vien nepietiek,

jo tagad ir nepieciešama  Eiropas Parlamenta piekrišana.

Šeit, Parlamentā, noskaņojums  nav tik mierīgs.

Kādā mirklī eirodeputāti  pieprasīja izaugsmi veicinošu budžetu,

Ir pāragri veikt galīgo novērtējumu.

Ar pašreizējiem skaitļiem  Parlamentam noteikti nepietiek.

Bet ir citi elementi,  kuriem nepieciešams pievērsties.

2009. gadā Lisabonas līgums EP piešķīra  jaunas, būtiskas koplēmuma pilnvaras

lauksaimniecības, enerģijas, veselības,  reģionālā atbalsta un budžeta jomā, 

un pilnvaras iecelt amatā  Komisijas priekšsēdētāju.

Daudzus Lielbritānijas EP deputātus un viņu  sabiedrotos apmierināja samita iznākums.

Bet daudzi eirodeputāti nebija  apmierināti un ir gatavi cīņai.

Noskaidrosim divu Konstitucionālo  jautājumu komitejas ekspertu domas.

Valstu vadītāju vienošanās  novedīs pie strukturāla deficīta budžeta.

ES budžeta raksturīgā iezīme  salīdzinājumā ar valstu budžetiem

Šī prasība nav izpildīta,  un tas ir nopietni.

Mēs varētu izmest  vienošanos par daudzgadu budžetu,

bet šobrīd ļoti svarīga  ir arī plašāka ES politika.

Mēs esam dziļas  finanšu un ekonomikas krīzes vidū,

tomēr mums ir arī citas  svarīgas lietas, kas jādara.

Tuvākajās nedēļās  gaidāmas atbildes reakcijas,

kur četras grupas neatkāpjas no principiem:  elastība, starpposma pārskatīšana,

pārorientēšanās uz izaugsmi  un skaidras ES ieņēmumu plūsmas izveide.