Serhio Koferati analizē Eiropas krīzi un it sevišķi Itālijas iespējas, bet Rozārio Kroketa izvērtē mafiju darbību Eiropā.

7 dienas Eiropā: Uzmanības centrā - Itālija

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15772315/m004-0012-lv_mf.srt

Sveicināti šīs nedēļas raidījumā  „7 dienas Eiropā”!

Valsts parādu krīze, ekonomikas krīze,  nodarbinātības krīze.

Šodien „Eurostat” publicēja  jaunās prognozes.

Bezdarbs aug. Eiropā bez darba  ir 16 miljoni iedzīvotāju.

Kopā ar mani ir Serhio Koferati no  Sociālistu un demokrātu grupas. Labdien!

jūs bijāt lielākās Itālijas  arodbiedrības vadītājs,

mēs vienmēr saviem viesiem  uzdodam virkni jautājumu.

Viena minūte, lai atbildētu  ar „jā” vai „nē”. Aiziet!

Vai, jūsuprāt, eiro var neizdzīvot?  -Jā.

Vai Itālija var izkļūt no krīzes?  - Es tā ceru.

Vai mums nepieciešama ārējā palīdzība,  piemēram, no SVF, lai nomierinātu tirgus?

Vai Itālija riskē zaudēt suverenitāti?  - Jā.

Vai Itālijā ir nepieciešamas reformas?  - Dažas jā.

ES mums lūdz iesaldēt pensiju  palielināšanu, ja nokļūstam lejupslīdē.

Vai jūs piekrītat?  - Pensiju iesaldēšana būtu briesmīga lieta.

Pensiju reformu pabeigšana,  liekas, ir nenovēršams solis.

Vai visiem jāiet pensijā 65 gadu vecumā?  - Nē.

Vācijā visi saņem pensiju  vienādā vecumā.

Vai jūs tam piekrītat?  - Šīs situācijas nav salīdzināmas.

Vai jūs atbalstītu  eiro finanšu ministru?

Mums jāapkaro izvairīšanās  no nodokļu maksāšanas,

bet pastāv arī  pagaidu darba jautājums.

Vai jūs piekrītat?  - Jā, abos gadījumos.

Paldies, ka spēlējāt mūsu spēli.  Par šīm lietām sīkāk runāsim vēlāk.

Kopā ar Karolīnu Grasso apskatīsim,  kas šonedēļ notika Eiropā.

Plūdi, sausums, kūstoši ledāji un  piesārņojums – steidzami jārod risinājumi.

Pirmdien Durbanā, Ziemeļāfrikā, tika  atklāts starptautiskais klimata samits.

191 valsts pārstāvji, tajā skaitā  eirodeputātu delegācija, sanāca kopā,

lai panāktu vienošanos par  siltumnīcefekta gāzu ierobežošanu.

Ekonomikas krīzes vidū ir piesardzīgs  pat EP delegācijas vadītājs.

Mēs mēdzām būt optimisti,  tagad esam reālisti.

Nevēlos kļūt par pesimistu, jo,  ja tā notiks, mēs būsim zaudējuši.

Mums Durbanā jāpanāk progress,  bet tas būs grūti.

Eiro zonas krīze: tā kā „Standard & Poor’s”  sestdien samazināja Beļģijas reitingu,

visa eiro zona riskē  zaudēt savu trīskāršo A.

Šajā kontekstā Mario Dragi, jaunais  Eiropas Centrālās bankas vadītājs,

Žana Kloda Trišē pēctecis, ceturtdien  pirmo reizi tikās ar eirodeputātiem.

ES 6 miljoni pamet skolu pirms 18 gadu  sasniegšanas, pusei no viņiem nav darba.

EP iestājas pret tādām vecām metodēm kā  atkārtots gads, ko uzskata par neefektīvu.

Gada atkārtošana ir mazliet neauglīga –  jūs vienkārši atkārtojat to pašu.

Bezdarba krīzes vidū ceturtdien  tika pieņemti jauni pasākumi

izglītības reformēšanai,  ieskaitot „otrās iespējas skolas”

skolēniem, kuriem ir lielākais  risks pamest mācības.

Šī spāņu eirodeputāte ir viena  no 18 jaunajām EP sejām.

Pēc Lisabonas līguma  stāšanās spēkā

eirodeputātu skaits pieauga  no 736 līdz 754.

2 gadus viņi bija novērotāji, bet tagad gaida,  kad kļūs par pilntiesīgiem deputātiem.

Atgriezīsimies pie krīzes,  kas mūs vajā jau divus gadus.

Nesen klejoja baumas,  kaut arī neviens tās nevar apstiprināt,

par ārējās palīdzības plānu Itālijai,

Vai tas ir nenovēršams risinājums,  lai mazinātu tirgos valdošo histēriju?

Tas nav nenovēršams,  bet tas noteikti notiks.

jo, kā jūs teicāt, tas norādītu  uz turpmāku zaudējumu,

runājot par mūsu valsts  autonomiju un suverenitāti.

Mums ir nepieciešami specifiski,  efektīvi un uzticami pasākumi,

kuru mērķis ir ne tikai radīt stabilitāti,  bet arī veicināt izaugsmi,

jo, ja valsts neietver izaugsmi,  tā nevar būt stabila

un dažu mēnešu laikā  nonāks grūtībās.

Pirms pievēršamies Itālijai,  visus Eiropiešus satrauc jautājums

par Briseles prasībām un atbildēm,  kas jāsniedz Mario Monti,

attiecībā uz pārvaldību  un stabilitāti.

Vai jūs cerat, ka Eiropas Centrālā  banka iejauksies, EFSI?

Kāda ir Serhio Koferati recepte  stiprākai Eiropai,

Ir daudz lietu, ko mēs varam darīt,  un citas lietas, kas mums jādara

Mums tas jāuzlabo, lai Eiropā  investoriem sniegtu drošību,

ES valstis nevēlas  ieguldīt vairāk naudas,

un citas valstis, piemēram, Ķīna,  nav tik ieinteresētas.

ES tikai ātri jāemitē eiroobligācijas

un jāievieš finanšu darījumu nodeva,  kas tika izveidota,

lai rastu līdzekļus  EFSI uzlabošanai

un izaugsmes veicināšanai  paredzētajām investīcijām.

„Nē” eiroobligācijām,  jo viņi uzskata,

ka tādējādi dienvidu valstis  izvairīsies no reformu ieviešanas,

inflācijas dēļ Centrālā banka neiejauksies.

Liekas, ka nekas šobrīd  nekust uz priekšu.

Vācijas attieksme ir nepieņemama,  jo viņi tikai saka „nē”.

Bez jauniem instrumentiem nevar  apturēt atsevišķu valstu „asiņošanu”

un ir neiespējami izveidot  atbilstošu izaugsmes politiku.

Tas arī attiecas uz Vāciju, jo,  ja izaugsmes prognozes ir pareizas,

Vācijai nākošgad  būs nopietnas problēmas,

jo tā samazināsies  no 3,5% līdz 0,6%.

Šis cikls apgriezīsies otrādi.  - Viņiem būs problēmas ar eksportu.