2008. gada krīze daudzās dalībvalstīs atklāja augstus deficīta un valsts parāda līmeņus. Kā Eiropa iesaistās dažādu nacionālo budžetu organizēšanā? Attēls ir 1000 vārdu vērts.

Eiropas pusgads: rīks ES valstu finanšu uzraudzībai

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11589515/v007-0041-lv.srt

Tika sagaidīts, ka esošās un topošās  dalībvalstis samazinās budžeta deficītu

līdz 3% no iekšzemes kopprodukta,  bet valsts parādu – līdz 60 %.

Tam vajadzēja novērst krīžu  rašanos nākotnē un garantēt stabilitāti.

Tik tālu viss skaidrs.  Bet 2008. gadā sākās krīze.

Daudzas dalībvalsts atzinās,  ka nemaz nav pildījušas noteikumus.

Krīzei bija daudz cēloņu,  bet nepalīdzēja fakts,

ka katra valsts izolēti nodarbojās  ar grāmatvedību un budžeta veidošanu.

Tāpēc 2010. gadā, kad Eiropas Savienība  definēja jauno izaugsmes stratēģiju,

viens no mērķiem bija dalībvalstu  politiku labāka koordinācija šādās jomās:

Dalībvalstis un ES iestādes  tagad cieši sadarbojas,

valstu budžetu sagatavošanas laikā  izmantojot precīzu laika grafiku.

Šis process, kas pazīstams  ar nosaukumu Eiropas pusgads,

ļauj ES cieši uzraudzīt dalībvalstis.

Visām šīm iestādēm  ir iespēja piedalīties procesā.

Vispirms Eiropas Komisija nosaka  ES prioritātes nākamajam gadam.

Eiropas Parlaments un ES Padome  pēc tam diskutē un tās apstiprina.

Katra gada sākumā  katrā dalībvalstī tiek skatīta:

ekonomikas situācija,  reformu programmas

EP var uzaicināt pārējo iestāžu  priekšsēdētājus diskutēt par problēmām

saistībā ar Eiropas pusgadu,  kā arī aicināt dalībvalstis uz dialogu.

valstu un valdību vadītāji definē  ES ekonomikas un fiskālās vadlīnijas.

Pēc tam dalībvalstīm  ir jāpilda savas saistības –

reformu darbu sarakstu un plānu,  lai garantētu stabilas valsts finanses.

ES iestādes pēc tam  izvērtē ekonomikas situāciju

un politikas katrā valstī un sagatavo  konkrētai valstij adresētus ieteikumus.