Cīņa pret klimata pārmaiņām, centieni aizsargāt vidi un kavēt globālo sasilšanu... Klimatrīcība jau gadu desmitiem ir bijusi ES uzmanības centrā. Aplūkosim dažus atskaites punktus.

EU politics

climate change

Environment

Laiku lokos: Eiropas klimatrīcība

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/2218406/N01-AFPS-210617-CLAW-LV.srt

ES uzmanības centrā, taču tas nav nekas jauns.

Eiropas valstis tai pievērsās 20. gs. 70. gados...

Lai samazinātu piesārņojumu, uzlabotu vidi gan dabā, gan pilsētās

un sekmētu izpratni par ekoloģijas problēmām,

1987. gadā Vienotais Eiropas akts pasludināja veselības,

dabas resursu un vides aizsardzību par vienu no ES mērķiem.

1990. gadā tika izveidota Eiropas Vides aģentūra.

Vides jautājumi kļuva par pilnvērtīgu

ES politikas jomu līdz ar 1993. gada Māstrihtas līgumu.

Tas arī nostiprināja Eiropas Parlamenta lomu

Taču cīņā pret klimata pārmaiņām ar to nepietika.

1999. gadā pieņemtais Amsterdamas līgums

pasludināja ilgtspējīgu attīstību par vienu no galvenajiem uzdevumiem.

Vides aizsardzība bija obligāti jāiekļauj

visās ES politikas jomās, piemēram, lauksaimniecībā, transportā un reģionālajā politikā.

Tas bija apsveicami, bet ES vides politikas

ieviešana dalībvalstīs noritēja nevienmērīgi.

Tāpēc 2001. gadā Parlaments pieņēma minimālos standartus

par vides pārbaudēm, paredzot sodus par smagiem pārkāpumiem,

piemēram, nelikumīgām emisijām, tirdzniecību ar savvaļas dzīvniekiem un atkritumu izgāšanu.

Tā mērķis ir nepieļaut globālās temperatūras kāpumu par vairāk nekā 2°C

un censties ierobežot klimata pārmaiņu sekas.

Četrus gadus vēlāk Eiropas Parlaments pieņēma vēsturisku lēmumu.

“Eiropa ir pirmais kontinents pasaulē, kurš ir

pasludinājis ārkārtas stāvokli vides un klimata jomā.”

Komisija uz to reaģēja, piedāvājot zaļo kursu –

ambiciozu ceļvedi virzībai uz klimatneitrālu Eiropu.

2020. gadā ES ierosināja Eiropas Klimata aktu,

nostiprinot mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzes

Eiropas zaļā kursa stūrakmens, tas nostiprina likumā

Savienības mērķi sasniegt klimatneitralitāti

No 2021. līdz 2030. gadam: 8. vides rīcības programma

paredz paātrināt pāreju uz klimatneitralitāti,

tīru un efektīvu enerģiju un aprites ekonomiku.