Vai ES CO2 emisiju tirgus mudinās uzņēmumus ieguldīt videi draudzīgās tehnoloģijās, ja krīzes dēļ to nomoka krāpniecības gadījumi un zemas CO2 cenas?

Pārskats: ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15779632/m003-0163-lv_mf.srt

Vai Eiropas CO2 emisiju tirgum  vēl ir nākotne?

Ekonomikas krīzes dēļ cena  par CO2 tonnu ir kritusies.

Vai šim klimata paketes pīlāram  joprojām ir kāda loma

uzņēmumu mudināšanā ieguldīt videi  nekaitīgās ražošanas tehnoloģijās?

CO2 emisiju tirgus Eiropā attiecas  uz 12 000 rūpniecisko iekārtu.

Ik gadu ES valstis tām piešķir  CO2 emisiju kvotas.

Uzņēmumi, kuri pārsniedz šīs kvotas,

papildu emisiju kvotas  var nopirkt biržā.

Mēs devāmies  uz „BlueNext” biroju Parīzē,

kas ir viena no platformām,  kur notiek tirgošanās ar CO2 kvotām.

Mēs atrodamies  CO2 emisiju tirgus pašā sirdī.

Šeit pircēji un pārdevēji  veic savus darījumus.

Pircēji un pārdevēji atrodas  aci pret aci vienā vietā,

kas atrodas šeit un mēs to  saucam par pasūtījumu portfeli,

tajā var atrast pirkšanas  un pārdošanas cenas.

Piemēram, uz šīs līnijas  ir labākais pircējs,

kurš ir gatavs maksāt  8,34 eiro par CO2 tonnu,

bet aiz viņa ir labākais  pārdevējs par 8,42 eiro.

Tāpēc varam uzskatīt,  ka šodien CO2 emisiju cena

ir starp 8,34 eiro un  8,42 eiro par tonnu.

2008. gada jūlijā CO2 emisiju  tonnas cena bija 29 eiro.

Taču CO2 emisiju tirgus  no krīzes nav izvairījies.

Tirgošanās panīkums nozīmē,  ka uzņēmumi visas kvotas neizmanto.

Viņi nevilcinās tās pārdot,  lai iegūtu tūlītēju kapitālu.

Tirgū ir emisiju kvotu pārpalikums,  kā rezultātā krītas cenas.

Taču eksperti lēš, ka 30 eiro  par CO2 tonnu ir cena,

kuru pārsniedzot ir rentabli  ieguldīt videi nekaitīgās enerģijās.

Mēs aicinām dalībvalstis  nekavējoties rīkoties,

lai no tirgus izņemtu  vismaz 1,4 miljardus kvotu

un tādējādi nodrošinātu  cenu pieaugumu,

kas savukārt veicinātu patiesas investīcijas  zemu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģijās.

Ar pašreizējām cenām  nav īsta stimula

ieguldīt atjaunojamos resursos  un energoefektivitātē

un samazināt siltumnīcefekta  gāzu emisijas.

Vides aktīvisti saka, ka CO2 tonnai  varētu noteikt minimālo cenu,

taču Kristjans de Pertjī  tam nepiekrīt.

Šis ekonomists vada pētniecības  programmu par CO2 dioksīda ekonomiju.

Viņš uzskata, ka CO2 emisiju kvotu  daudzums tirgū būtu jāsamazina.

Viens risinājums šī tirgus situācijas  mainīšanai un tā atdzīvināšanai

kam būtu valūtu tirgus centrālajai  bankai līdzīgas funkcijas

ar iespēju samazināt tirgū  iepludināto kvotu daudzumu

Eiropas CO2 emisiju tirgum  ir bijušas daudz problēmu,

un krāpšanās ar PVN, kas radīja vairāk  nekā 5 miljardu eiro lielas izmaksas.

Tirgus ir piedzīvojis dažus sarežģījumus,  lielākoties tādēļ, ka tas nav nobriedis.

Tagad tirgus no savām problēmām  ir pakāpeniski atguvies,

jo tika harmonizēts nodokļu režīms,  lai reaģētu uz PVN karuseļveida krāpšanos,

un, no otras puses,  drošāki reģistri,

lai novērstu cilvēku ierašanos ar mērķi  nozagt šos portfeļus vai tajos ielauzties.

2012. gadā tas varētu piedzīvot atdzimšanu.  Spēkā stāsies jauni noteikumi.

Šis tirgus aptvers citas nozares,  piemēram, aviāciju,

un attieksies uz citām  piesārņojošām gāzēm.

Uzņēmumiem pakāpeniski  netiks piešķirtas kvotas,

Varam pat runāt  par jaunu CO2 emisiju tirgu.

Kvotu piešķiršana ar izsoles  palīdzību daudz ko mainīs.

Uzņēmumiem tas  praktiski nozīmēs to,

ka tā vietā, lai maksātu lielāku cenu  par CO2, ko tie saņēma par brīvu,

tiem būs jāmaksā par CO2  no pirmās emitētās tonnas.

Eiropas tirgošanās ar CO2  emisijām ir sākusies lēni,

taču tā ir parādījusi ceļu  citiem pasaules piesārņotājiem.

Drīz savu tirgošanos  uzsāks Austrālija.

Arī Ķīna un Indija ir ieinteresētas.

Visas šīs valstis varēs mācīties  no Eiropas modeļa.