Itālija un Francija prasa mainīt Šengenas līgumu. 25 gadus pēc Černobiļas kodolkatastrofas eiropiešus interesē kodolenerģijas nākotne.

Ziņas: Šengenas reforma? - Černobiļas katastrofas gadadiena

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15562961/N001-110426-LV.srt

Imigrantu masveida  pieplūduma gadījumā

Francija un Itālija vēlas Šengenas zonā  atjaunot robežkontroli.

25 gadus pēc Černobiļas katastrofas,  divus mēnešus pēc Fukušimas

eiropiešus interesē  kodolenerģijas nākotne.

Vai Šengenas līgumi būtu jāatceļ  vai tie būtu atkārtoti jāpārrunā?

Saskaroties ar Ziemeļāfrikas bēgļu  pieplūdumu Lampedūzas salā,

šis jautājums drīz nonāks  ES darba kārtībā.

Itālijas premjers Silvio Berluskoni  un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī

26. aprīlī tikās Romā,  lai pārrunātu šo jautājumu.

Mums kā atbilde jāietver jauna  Eiropas kaimiņattiecību politika,

kas koncentrējas uz konkrētiem  ieguldījumiem un arī rezultātiem.

Jauniešiem jāpaliek savos reģionos  un jāsadarbojas ar iestādēm,

lai panāktu, ka brīvība, cieņa,  drošība un galvenokārt nodarbinātība

tiktu atzītas par  neaizskaramām vērtībām.

Kad tās lūgumi pēc ES palīdzības  cieta neveiksmi,

Roma aptuveni 8000 migrantu piešķīra  pagaidu uzturēšanās atļaujas,

ļaujot viņiem brīvi pārvietoties  Šengenas zonā.

Vairums iekāpa vilcienos uz Ventimigliju,  lai tālāk dotos uz Franciju.

Uz robežas tie, kuriem nebija līdzekļu,  lai sevi uzturētu, tika nosūtīti atpakaļ.

kaut tām bija ne tikai  jāparedz šī krīze,

bet arī jārada kopēja ES pieeja  šim bēgļu jautājumam.

Šengenas Konvenciju bieži uzskata  par lielu soli ES integrācijā.

Tagad Francija un Itālija vēlas to  pārskatīt, lai pārvarētu īslaicīgas krīzes.

kad paredzēta ES ministru  tikšanās par šo tēmu.

Šeit, Kolmāras pilsētā  Francijas austrumos

cilvēki joprojām atceras  Černobiļas kodolkatastrofu.

Šie kodolenerģijas pretinieki jau vairākas  dienas badojas pie prefektūras,

pieprasot slēgt Francijas vecāko  atomelektrostaciju – Fesenheimu

Černobiļas sniegtā mācība  nav ņemta vērā...

Zviedrijā Fošmarkas AES  bija tehniski darbības traucējumi.

Kodolkatastrofa bija 7 minūšu attālumā.  Tas bija pirms trīs gadiem.

Pēc 25 gadiem  Ukrainas pilsēta Černobiļa

joprojām ir radioaktīva,  pamesta zona.

Oficiālie skaitļi liecina,  ka mirušo skaits ir 4000.

Mišele Rivasi apmeklēja Ukrainu un  uzskata, ka skaitlis varētu būt lielāks.

Sākumā Starptautiskā Atomenerģijas  aģentūra ziņoja par 53 mirušajiem.

Citas iestādes norāda, ka turpmākajos  gados būs 100 000-1 miljons mirušo,

jo vēzis var parādīties  pat pēc 30 gadiem.

Lai cīnītos pret radiācijas noplūdi  no Černobiļas AES,

Eiropas Komisija ir ieguldījusi  580 miljonus eiro

reaktoru aptveroša  sarkofāga celtniecībā.

Apvienotās Nācijas, Eiropas Savienība,  Sarkanais Krusts un pilsoniskā sabiedrība

palīdz mazināt tās ietekmi  uz iedzīvotāju veselību,

palielinot informētību  un pārraudzību.

ES AES stresa testu rezultātiem  jābūt zināmiem šogad.

Tie tiek nepacietīgi gaidīti, ņemot vērā  Černobiļas katastrofas sekas.

Grieķijas parādam sasniedzot  143% no IKP,

daudzi brīdina par  šīs valsts risku bankrotēt.

Grieķijas ekonomikas ministrs uzskata -  tā būtu katastrofa viņu finanšu sistēmai.

Tas riskētu piesārņot  pārējo eiro zonu.

SVF, ECB un ES pārstāvji tiek gaidīti  Atēnās maija sākumā,

lai diskutētu  par finanšu sanācijas plānu.

Vācija un Austrija atveras poļu,  čehu un ungāru strādniekiem.

Bailēs no imigrantu pieplūduma  šīs trīs ES valstis bija vienīgās,

kuras nolēma atvērt savu darba tirgu  austrumeiropiešiem 2011. gadā.

Vācija paredz 100 000-140 000  iebraucēju gadā īstermiņā.

Piektā Eiropas  veselības jomas balva.

To rīko Eiropas  Veselības forums Gasteinā,

balva tiek piešķirta par veselības  sistēmu uzlabošanas iniciatīvām ES.

Īpašs uzsvars ir uz cīņu pret nevienlīdzīgu  pieeju medicīnas pakalpojumiem.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 6. jūnijam.  Uzvarētājs saņems 10 000 eiro.