Kā Eiropai turēties līdzi tehnoloģiju izaugsmei pasaulē un mazināt kiberdrošības draudus? Savu viedokli pauž ES Tīklu un informācijas drošības aģentūras vadītājs Udo Helmbrehts.

Kiberdrošība: iezīmējot draudus Eiropai

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11998580/n003-0343-lv.srt

2013. gada pavasarī ASV  Nacionālās drošības aģentūras

Eiropieši uzzināja,  ko nozīmē vārds „kiberdrošība”.

Mēs tikāmies ar cilvēku, kas atbild  par ES tīklu un informācijas drošības

funkcionēšanu augstā un efektīvā līmenī.

Viņa darbs tiek uzskatīts  par ļoti svarīgu, lai nodrošinātu labklājību

un lai tiešsaistes ekonomika  turpinātu darboties.

Udo Helmbreht, labdien  un laipni lūgts Parlamentā.

Jūs esat ES Tīklu un drošības aģentūras

Ja ir nepieciešama šāda aģentūra,  tas nozīmē, ka pastāv iespējami draudi.

Vai Eiropa ir gatava  un cik tā ir gatava?

taču, godīgi sakot, atsevišķās jomās  mums vēl ir tāls ceļš ejams.

Piemēram, mēs veicam  pārbaudes ar dalībvalstīm.

Mums ir labas datortīklu  ārkārtas reaģēšanas komandas.

Tas nozīmē,  ka tehniskā līmenī esam gatavi,

mēs varam runāt ar  telekomunikāciju organizācijām.

Taču politiskā līmenī  mums šobrīd ir Kiberdrošības direktīva,

un notiek trīspusējas sarunas  starp EP, Komisiju un Padomi,

tas apliecina to,  ka vēl ir tāls ceļš ejams.

Paredzēts, ka tās ziņos  par atklātajām problēmām.

Vai citiem uzņēmumiem, kas specializējas  interneta pakalpojumu sniegšanā, ir jāziņo?

Piemēram, Facebook vai  tādiem uzņēmumiem kā „Cisco” –

vai viņiem ir jāziņo par problēmām?  Kā jūs to risināt?

Manuprāt, atskatoties pagātnē,  tas sākās 2009. gadā, kad Komisija sāka

komunikāciju un kritiskās  infrastruktūras aizsardzību,

proti, mēs runājam par  interneta elastīgumu un izturību.

Tāpēc darbojas telekomunikāciju ietvars,

noteikumi, kuru pants paredz,  ka telekomunikāciju uzņēmumiem ir jāziņo,

taču citās jomās var teikt,  ka ikviens var darīt, ko vēlas.

Ja ir iespējams noklausīties  kancleres Angelas Merkeles telefonsarunu,

manuprāt, vēl vieglāk  ir iekļūt uzņēmuma serverī

un nozagt ļoti svarīgu informāciju.  Vai pastāv reāli draudi?

Snoudena atklājumi pierāda,  ka draudi ir reāli,

citādi tie nebūtu publiskoti  un netiktu apspriesti.

Manuprāt, tā arī ir,  kā pašā sākumā teicāt,

ka Eiropa ir apzinājusies šo problēmu,  taču mums joprojām nav risinājuma.

Manuprāt, fakts ir tāds, ka mēs esam  atkarīgi no informācijas tehnoloģijām,

taču pamatelementus piegādā  daudzi ASV un Ķīnas uzņēmumi.

Eiropā ir daudz  mazu un vidēju uzņēmumu,

tomēr šeit nav  patiešām lielu spēlētāju.

Darbojas daži lieli uzņēmumi, taču,  ja paskatāmies, piemēram, uz Nokia,

mobilo tālruņu nodaļa  nu pieder Microsoft,

līdz ar to Eiropā  vairs netiek ražoti mobilie tālruņi.

Pirms tam minējāt „Cisco”.  Kādu brīdi tas bija tirgus līderis.

Problēma ir tāda,  ka pēdējās desmitgades laikā

Eiropa koncentrējās uz  konkurenci, konkurenci, konkurenci.

Politiskā līmenī cilvēkus nesatrauca tas,  ka pamattehnoloģijas nonāk ārpus Eiropas.

lai Eiropā saglabātos pamatkompetences  un tās pārvaldošie uzņēmumi.

Eiropā ir apmēram 28 dažādas  kiberdrošības politikas;

vai Eiropai ir kiberdrošības stratēģija?  -Viena ir.

Labi ir tas, ka politiķi  ir sapratuši, ka pastāv problēma.

Saistībā ar Kiberdrošības direktīvu

vai datu aizsardzības noteikumiem  mums ir pāris iniciatīvu,

tāpēc, cerams, ar šīm iniciatīvām  mēs varam spert soli tālāk.

Pēdējais jautājums par uzņēmējdarbību.

Eiropa runā par digitālo programmu  kā par risinājumu krīzei,

Cik droša šobrīd ir  Eiropa un cik tā ir gatava

Šādu interviju laikā problēma ir tāda,  ka es nevēlos krist panikā.

Manuprāt, ja skatāmies uz to, pastāv viens  liels izaicinājums, par kuru cilvēki nezina.

Daudzos gadījumos mēs pārejam  no analogās pasaules uz digitālo pasauli,

un tiem, kas atrodas  analogajā pasaulē,

Proti, ja runājam par elektrības  viedskaitītājiem mājsaimniecībās,

kurš īsti nodrošina, ka tas ir droši?

Ja runa ir par stūres pastiprinātāju,  tad cilvēki spriež par drošību,

taču jautājums nākotnē ir tāds:  kurš tad īsti runā par IT drošību?

Manuprāt, cilvēki un inženieri  pārāk maz domā par IT drošību.

Udo Helmbreht,  liels paldies par šo interviju.