Eirodeputāts Elmārs Broks saka, ka Turcijas premjerministrs Erdogans virzās pa nepareizo ceļu un ka viņam ir jāsaprot, ka demokrātijā ir iespējams zaudēt vairākuma atbalstu.

Intervija: Turcijas pievienošanās? Mums būs nedaudz jāpagaida...

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16341851/n003-0255-lv.srt

Šķiet, ka protesti  Taksima laukumā ir norimuši.

Ir atgriezušies tirgotāji un tūristi.

Situācija tieši parkā arī ir mierīgāka.

Kā jūs to redzat no šejienes Briselē?

Vai pēc protestiem  kaut kas ir mainījies?

Jā. Mums ir jāatzīst,  ka policijas un iestāžu darbībā

bija vērojama augsta līmeņa nežēlība,

un Turcijas valdības apgalvojumi  ir pilnīgi nepieņemami.

Demonstrāciju dalībnieku nosaukšana  par teroristiem šķiet mazliet skarba.

Vērojot sociālos tīklus,  lai atpazītu cilvēkus,

un tad dodoties uz viņu mājām,  lai apcietinātu,

kā arī veids,  kā tika izmantota uzskatu brīvība...

Bija nāvju gadījumi,  tūkstošiem ievainoto.

Mēs nevaram ignorēt šīs izraisītās  nāves un nodarītos ievainojumus.

Mēs gaidām turpmāku  notikumu attīstību Turcijā,

lai redzētu, vai tas tiešām novedīs  pie autoritatīvāka režīma.

Ilgu laiku Turciju uzskatīja  par šī reģiona demokrātijas simbolu.

Vai Tajips Erdogans  nepārstāv saikni ar Briseli,

vai viņš vairs nav tas cilvēks,  pie kā vērsties?

Daudzi šaubījās, ka Turcija tiešām vēlējās  vai bija spējīga pievienoties ES.

Šķiet, šī situācija pierādīja,  ka tas nav iespējams.

Tomēr mums ir nepieciešams apdomāt  Turcijas stratēģisko nozīmību

un nepieciešamību atrast veidu,  kā izveidot ciešas partnerattiecības.

Acīmredzami Erdogana kungs  ir izvēlējies nepareizo ceļu,

pieņemot to, ka viņš jau no sākuma  nebija uzlicis masku.

Jo ilgāku laiku viņš ir pavadījis amatā,  jo autoritatīvāks ir kļuvis,

un viņa lēmumi  ir kļuvuši nesaistītāki.

Tieši tas izraisīja protestus,  ne jau ar parku saistītās problēmas.

Tas bija protests pret autoritatīvas  islāma politikas veidošanos,

ko daudzi, jo īpaši  jaunās paaudzes turki, nevēlas.

„Ko jūs iedomājieties, kas jūs tādi esat?”  Tāda bija Turcijas reakcija

kas apšaubīja  Turcijas reakciju uz protestiem.

Pēc idejas mūsu paziņojums  varēja nebūt pilnīgi pareizs.

tiek parādīts, ka Erdogans nesaprot,  kā darbojas brīvs parlaments.

Valsts vadītājs mums nenoteiks,  ko darīt.

Iespējams, viņš tieši tāpat  izturas pret savu parlamentu,

un es neuzskatu, ka tas ir pareizais veids,  kā izveidot brīvu, demokrātisku sabiedrību.

Vai šobrīd ir mainījies arī noskaņojums  saistībā ar paplašināšanās sarunām?

Vai Turcija un, iespējams,  arī ES ir aizvērusi tām durvis?

Manuprāt, daudzi cilvēki, kas sākotnēji  atbalstīja Turcijas pievienošanos,

Es uzskatu, ka šajā jautājumā  Parlamentā valda vispārēja vienprātība,

kas nozīmē nogaidīt un skatīties,  kā tālāk attīstīsies notikumi.

Taču, manuprāt, nebūtu pareizi  vispār to neturpināt.

Tāpēc nākamo nedēļu laikā mēs vērosim  un spriedīsim par šīm problēmām,

lai redzētu,  kā viss var attīstīties,

un arī Eiropadome noteikti  par to diskutēs.

Jūs minējāt demokrātiju  pašā Parlamentā.

Vai arī Turcijas vadību  var saukt par demokrātisku?

Turcijā ir relatīva demokrātija,  salīdzinot ar tās kaimiņiem.

Bija brīvas vēlēšanas,  par to nav šaubu,

tāpēc mums nevajadzētu  šobrīd aizvērt durvis,

bet tā vietā censties  panākt turpmāku progresu.

Erdoganam ir jāsaprot, ka demokrātijā  ir iespējams zaudēt vairākumu.

Viņš nevar uzturēt stabilu režīmu,  pielietojot spēku un aizvainojot pretiniekus.

Demokrātija nozīmē  arī vēlmi atzīt sakāvi.

Kā Erdogans var mainīt jūsu uzskatus?

Viņam vajadzētu atbrīvot tos,  kuri tika ieslodzīti.

Viņam vajadzētu apturēt policijas veikto  vajāšanu un izlūkošanas iestāžu darbību.

Un pirms tiek palielināta policijas vara,

kas pārsniedz tiesiskumu,  ir jāapdomā divreiz.

Mums ir pamatoti iemesli pieprasīt  militārā spēka ierobežošanu.

Ja tagad viņš militāro spēku  aizstāj ar policijas spēku,