Untumainajiem autovadītājiem, kuri ārvalstīs pārkāpj satiksmes noteikumus, drīz šis sods būs jāmaksā, atgriežoties mājās - tas viss pateicoties Eiropas datu apmaiņas sistēmai.

Degpunktā: Satiksmes noteikumu pārkāpumi - sodi bez robežām?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15511118/M001-0057-LV.srt

ES dalībvalstīs iegūtos sodus  jums nosūtīs uz mājām pa pastu.

To paredz jaunā ceļu satiksmes drošības  direktīva. Tās mērķis – glābt dzīvības.

Citu dalībvalstu autovadītāji  uz ES ceļiem veido tikai 5%,

bet veido 15% no visiem ātruma  pārsniegšanas gadījumiem,

nemaz neminot ceļu  satiksmes drošības sekas.

Hjū Vainštoks stāsta par jauno direktīvu  un par to, vai tā būs efektīva.

Šeit paliksim līdz bez divdesmit  vai bez piecpadsmit, labi?

Turpiniet braukt.  Lūdzu, izslēdziet motoru.

Šie autovadītāji  ir policijas spēku posts.

Ārvalstu autobraucēji veido  tikai 5% no ES ceļu satiksmes,

bet veic 15% no visiem ātruma  pārsniegšanas gadījumiem.

Šis gadījums notiek  uz Beļģijas-Francijas robežas;

Beļģijas policija cenšas pārkāpējus  notvert pārkāpuma brīdī.

Kad veicam pārbaudes uz ceļiem,  kas savieno Franciju un Beļģiju,

jāsaka, ka no 20 ātruma  pārsniegšanas gadījumiem

Ir tāda sajūta, ka autovadītāji domā,  ka viņi tiks sveikā cauri.

Arvien pieaug un ir pamatots uzskats,  ka vairums pārkāpumu,

Policijas spēki  ne vienmēr spēj sadzīt pēdas

šīs kategorijas pārkāpējiem,  kad viņi atgriežas mājās.

uzticamības trūkums un politika,  kas kļūst diskriminējoša,

pašlaik varam izsekot un sodīt  pārkāpēju, kurš dzīvo Beļģijā,

bet ne vienmēr varam sadzīt  pēdas pārkāpējiem no ārvalstīm,

galvenokārt tas ir ļoti jutīgs  pārkāpums – ātruma pārsniegšana.

Pret pārkāpēju no ārvalstīm nesodāmību  cīnīsies ES likumprojekts,

ko pieņēma Eiropas satiksmes ministri.

Šī likuma mērķis  ir uzlabot satiksmes drošību,

nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem  vadītājiem, neatkarīgi no dzīvesvietas.

Policijas spēkiem būtu jāizveido  elektronisks datu apmaiņas tīkls.

Tā mērķis ir identificēt un sodīt  pārkāpējus no citām ES valstīm.

Identificētie ietiepīgie braucēji pa pastu  saņems soda kvīti dzimtajā valodā.

Ir ietverti septiņi pārkāpumi: ātruma  pārsniegšana, nepiesprādzēšanās,

braukšana pie sarkanās gaismas, auto  vadīšana alkohola vai narkotiku ietekmē,

braukšana bez ķiveres,  braukšana pa neatļautu ceļu

un telefona izmantošana,  sēžot pie stūres.

ES sodi par šiem pārkāpumiem  netiks saskaņoti,

līdz ar to prevalēs tās valsts likumi,  kurā tika veikts pārkāpums.

Ja pārkāpēji sodu nemaksās,  iepriekšējs nolīgums starp valstīm

paredz, ka sodu var piemērot valsts,  kurā autovadītājs dzīvo.

Ideālā gadījumā tas ietu tālāk  un pārkāpējam, kurš nemaksā...

Par piemēru ņemsim  franču pārkāpēju Beļģijā,

kuram jāmaksā sods,  bet kurš atsakās to darīt.

Viņu varētu atrast Francijā  par Beļģijā veiktu pārkāpumu.

Par to sapņo tie, kuriem tas jārisina –  policija, miertiesneši un tiesneši.

Par nākamās direktīvas tekstu  pašlaik Parlamentā notiek sarunas.

2009. gadā uz Eiropas ceļiem  gāja bojā 35 000 cilvēku.

Eiropas Komisija šo skaitli vēlas  samazināt uz pusi līdz 2020. gadam.

Lai diskutētu par to, kā pārtraukt policijas  varas trūkumu uz mūsu ceļiem,

komisārs Koens Rikūrs  no Eiropas Ceļu policijas tīkla

un Žaks Duajons no Ceļu satiksmes  negadījumos cietušo federācijas.

Jūsu ģimene piedzīvoja  traģisku ceļu satiksmes negadījumu.

Mani pašu gan tieši neietekmēja  negadījums saistībā ar maniem bērniem,

bet pirms vairāk nekā 30 gadiem mēs  zaudējām divarpus gadu veco brāļameitu,

kura gāja bojā uz ceļa  netālu no Francijas robežas.

Vai tas bija beļģu autovadītājs?  - Franču autovadītāja,

60 vai vairāk gadu veca dāma, kura tikko  bija ieguvusi autovadītāja apliecību.

Daudz nevajadzīgu nāves gadījumu.  - Tieši tā.

Ranneres kundze, notiek diskusijas  par šo jauno likumu

par ceļu satiksmes drošības  noteikumu pārrobežu izpildi.

Tie ir jauni noteikumi,  kas pirms tam nebija izveidoti.

Mērķim būtu jābūt,  ka dalībvalstis

dalās ar informāciju par  nopietniem satiksmes pārkāpumiem.

Tātad, informācijas apmaiņa?  - Jā, starp policijas organizācijām.

starp dažādu valstu policijas spēkiem.

Rikūra kungs,  tā ir direktīva jums, policijai.

Tā lielā mērā sekmēs mūsu darbu, bet šī  direktīva ir, lai glābtu cilvēku dzīvības,

nevis piespriestu sodus,  lai mēs iegūtu vairāk naudas savā...

Lai piepildītu policijas makus.  - Tas tā nav, mērķis ir glābt dzīvības.

Tas ir sākotnējais solis,  jo problēmas pastāv vienmēr.

Es nāku no Austrijas,  no tranzīta valsts.

Mums problēmas sagādā autovadītāji,  kas pārkāpj noteikumus un aizbrauc.

Viņi pazūd, un mums  nav iespēju viņus noķert.

Šis ir pirmais solis,  lai to novērstu.

Vai tai būs līdzekļi,  lai būtu efektīva?

Tā pavisam noteikti būs efektīvāka  par to, kas mums ir tagad.

Pašlaik ir valstis, kurām ir viegli  apmainīties ar datiem.

var apmainīties ar datiem  tikai ar 13 valstīm, nevis ar pārējām.

Šī direktīva ļaus tam piekļūt pilnībā.  - Vai tas ietver divpusējus nolīgumus?

Jā, datu apmaiņa notiek,  pamatojoties uz šiem nolīgumiem

vai pamatojoties uz policijas laipnību.

Bet tas joprojām ietver garas  un sarežģītas procedūras.

Pateicoties šai direktīvai,  viss notiks ātrāk,

un mēs ne tikai izglābsim dzīvības,  bet policija atgūs varu

pār ceļu kontroli un nodrošinās  ceļu satiksmes drošību.

Kādas būs šī likuma priekšrocības?

Autovadītājs no jebkuras valsts zinās  par riskiem, pirms došanās ceļā.

Kad mūsu franču draugi, kuri tagad  ievēro ceļu satiksmes noteikumus,