Anni Podimata spriež par Grieķijas un eiro zonas nākotni pēc Grieķijā notikušajām vēlēšanām, bet Aleksandrs Grāfs Lambsdorfs vērtē, vai Lībija ir gatava brīvām vēlēšanām.

7 dienas Eiropā: Gaišāka nākotne Vidusjūras reģionam?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/16033214/m004-0039-lvx_mf.srt

Jaunās valdības izveide Grieķijā  prasīja tikai pāris dienu.

Eiropieši atkal var uzelpot.  Grieķija ir izvēlējusies palikt eiro zonā.

Vai tas nozīmē, ka viss ir beidzies?  Daudzi analītiķi tā neuzskata,

Kas nākotnē sagaida  eiro zonu un Grieķiju kopumā?

Šī tēma vienmēr dominē laikrakstos, jo  Grieķijas izstāšanās no eiro zonas nav tabu.

Šajā 40. raidījumā ar prieku  sveicinu Anni Podimatu. Labdien!

Jūs esat Eiropas Parlamenta  deputāte kopš 2007. gada

un esat specializējusies ekonomikas  un monetārajos jautājumos.

Tātad, maigi sakot,  pēdējā laikā esat bijusi ļoti noslogota.

vienu minūti jūs atbildēsiet  tikai ar „jā” vai „nē”. Aiziet!

Ja jums Grieķijas valdībā būtu piedāvāts  amats, vai jūs to būtu pieņēmusi?

Vai, jūsuprāt, šī valdība tiešām  var izvilkt Grieķiju no krīzes?

Jūs bijāt žurnāliste,  korespondente Parīzē.

Vai, redzot Grieķijas Eiropas politiku,  negribat atgriezties pie šīs nodarbošanās?

Kad Vācija saka: „Vispirms maksājiet  nodokļus un pēc tam mēs runāsim”,

vai jūs tas sanikno?  - Nē. Es piekrītu.

Vai baznīcām Grieķijā būtu jāmaksā nodokļi?  - Obligāti.

Vai Grieķijā saistībā ar izpratni par  nodokļiem pastāv patiesa problēma?

Premjerministrs ir slimības atvaļinājumā,  finanšu ministrs ir atkāpies...

Vai, jūsuprāt, sākums ir slikts?  Vai tā ir slikta zīme?

Atkārtoti jāpārrunā  Grieķijas atbalsta programma.

Vai piekrītat, ka tā jāpārrunā?  - Daži punkti.

Man bija vēl vairāki jautājumi.  Pie tiem atgriezīsimies intervijā.

un arī par ekonomikas situāciju  Eiropā kopumā.

Pirms turpinām, atsauksim atmiņā  šīs nedēļas aktualitātes.

Šo īso sižetu sagatavoja  Letīcija Markakisa.

Pirmdien eirodeputāti  tikās ar dalībvalstu deputātiem,

lai pārrunātu jaunos kopējās  lauksaimniecības politikas noteikumus.

Pirmo reizi Eiropas Parlaments  var paust savu viedokli,

bet eirodeputāti negrib to pārrunāt,  nezinot, kāds budžets

tiks piešķirts KLP  no šī brīža līdz 2020. gadam.

Lauksaimniecības tēriņi pašlaik veido  vairāk nekā 40% no Eiropas budžeta.

Pēdējo reizi to pārskatīja pirms 10 gadiem,  un KLP tagad ir jauni izaicinājumi,

piemēram, klimata pārmaiņas  un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana.

ES vēlas drošākus  un „zaļākus” motociklus.

Eirodeputāti šo jautājumu  apskatīja otrdien

un cer ar dalībvalstīm  panākt vienošanos.

Šodien pa Eiropas ceļiem brauc  vairāk nekā 30 miljoni motociklu,

un būtu jāizveido stingrāki noteikumi,

it īpaši attiecībā uz tīrākiem dzinējiem  salīdzinājumā ar automašīnām.

finanšu tirgu uzlabošana ar  sociāli atbildīgām investīcijām

Tiek pārrunāta ES etiķete  Sociālās uzņēmējdarbības fondam.

Iecere ir piesaistīt privātu kapitālu  kolektīviem pasākumiem.

Kā norādīja referente Sofī Okunī,  šis projekts atbilst divām prasībām:

dažādot sociālo uzņēmumu  finanšu resursus

un finanšu tirgus pietuvināt  reālajai ekonomikai.

Šis jaunais projekts mazinās  uzņēmēju atkarību no valsts dotācijām.

Anni Podimata,  atgriežamies pie Grieķijas.

Los Kabosas G20 sanāksmē  eiropieši parādīja īstu kakofoniju -

viņi nemācēja saviem kolēģiem  no citiem kontinentiem izskaidrot,

kāpēc viņi nevar izkļūt no krīzes.

Citēšu Pasaules Bankas prezidentu  Robertu Zēliku,

kurš teica: „Too little, too late.”

Vai tas tiešām ir par vēlu?  Ko mēs varam darīt?

raksturo to situāciju,  kuru mēs piedzīvojām,

sākot ar krīzes sākumu  līdz pat šim brīdim.

Bet tagad, tā kā mēs  nevarējām ierobežot krīzi,

manuprāt, mēs visi Eiropas Savienībā  saskaramies ar šo dilemmu.

Mums pastāvīgi jācenšas  runāt vienotā valodā

lai aizsargātu ekonomikas  un monetāro savienību,

Mēs nedarījām nepieciešamo,  mēs veicām nelielus labojumus.

Tagad ļaudis runā  par citiem risinājumiem,

piemēram, par nepieciešamību  banku savienībai izkļūt no krīzes.

Eiropas samitos viņi runā par  koncentrēšanos uz ilgtermiņa pasākumiem,

nevis uz tūlītēju  situācijas glābšanu.

Ko tas nozīmē Grieķijai  tuvākajā nākotnē un arī vēlāk?

Manuprāt, abas lietas ir saistītas.  Dažas lietas ir jādara valstu līmenī,

Es pat teiktu, ka globālajā līmenī,  jo mēs runājam par finanšu tirgiem.

Tātad, kā jūs teicāt, Grieķija 17. jūnijā  vēlēšanās izdarīja savu izvēli.

un šī izvēle ietver spēkā esošo noteikumu  un saistību ievērošanu,

pirmkārt tāpēc, ka mēs esam  daļa no eiro zonas ģimenes,

un arī tāpēc, ka mēs saņemam  finansiālu palīdzību

no mūsu Eiropas un citiem partneriem.  Tas ir skaidrs.

No otras puses, manuprāt,  mūsu - grieķu - interesēs

un arī mūsu Eiropas partneru interesēs

ir turpināt veikt  nepieciešamos grozījumus

Grieķijas fiskālo korekciju programmā,