EPTV vaicā diviem eirodeputātiem, kuri piedalījās vēlēšanu novērošanā Tunisijā un Kongo, vai ES vēlēšanu novērošanas misijas tiešām veicina demokrātiju un pārliecina vēlētājus?

360°: Vai vēlēšanu novērošana ir neiespējamā misija?

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15894168/d004-0005-lvx_mf.srt

Esiet sveicināti  raidījumā „360°”,

kas šoreiz veltīts vēlēšanu  novērošanas misijām.

Starptautisko novērotāju vidū  atrodas arī eirodeputāti.

Viņiem esot jānodrošina  vēlēšanu mierīga norise

Tā kā reizēm rezultāti tiek viltoti  un tos bieži vien arhivē,

daudzi apšauba  šo misiju efektivitāti.

Lai to pārrunātu, šeit ir divi eirodeputāti,  kuri 2010. gadā bija vēlēšanu novērotāji.

Labdien, Anna Delvo!  Jūs esat eirodeputāte

un 2011. gadā devāties uz KDR jeb  Kongo Demokrātisko Republiku.

Blakus ir Mikaels Galers.  Jūs esat no tās pašas politiskās grupas

Jūs kopā ar savu kolēģi  bijāt misijas vadītājs.

ierosinu noskatīties sižetu par to,  kā darbojas novērošanas misijas.

Šī gada 23. oktobrī biju Tunisijā  un redzēju dažus eirodeputātus.

15 eirodeputāti piedalījās Eiropas  Savienības vēlēšanu novērošanas misijā.

Viņi turp devās, lai nodrošinātu pirmo  brīvo „arābu pavasara” vēlēšanu

Pirmkārt un galvenokārt,  ES ierodas novērot vēlēšanas

tikai tad, ja attiecīgā valsts  to uzaicina.

Tunisieši mūs uzaicināja,  jo mūsu klātbūtne rada uzticību,

tā parāda mūsu lielo ieinteresētību,

bet viņiem tas dod  vēl lielāku lepnumu.

Vairākus mēnešus pirms vēlēšanām  attiecīgo valsti apmeklē izpētes misija,

lai saskaņā ar 3 kritērijiem  noteiktu šīs misijas lietderīgumu:

demokrātijas stāvoklis,  cilvēktiesību ievērošana

un misijas pievienotā vērtība  vēlēšanu procesā.

Tunisijas misiju vadīja  eirodeputāts Mikaels Galers.

no tiem 66 bija „ilgtermiņa” novērotāji,  kuri šajā valstī pavadīja vairākas nedēļas.

Piedalījās 15 eirodeputātu delegācija,  kuru vadīja eirodeputāts Gabriels Albertīni.

Šīs misijas mērķis ir novērot,  vai tiek ievēroti noteikumi.

Novērotājiem uz vietas nav īpašas lomas.  Viņu uzdevums ir tikai novērot.

Bet viņu klātbūtne ir izšķiroša  vēlēšanu mierīgai norisei.

Bieži vien tās ir pirmās demokrātiski  rīkotās vēlēšanas pēc ilga laika,

dalība tajā ir milzīga, un dažreiz  infrastruktūras nav labi sagatavotas.

Reģistrēto vēlētāju vidū  bija augsts dalības līmenis.

No 55% reģistrēto vēlētāju  90% devās vēlēt.

Pēc apmācībām par specifiskiem  valsts aspektiem pēc ierašanās

viņi tiek nosūtīti uz dažādiem reģioniem,  lai novērotu kampaņas un vēlēšanas.

Dažreiz viņiem jādodas  uz ļoti attāliem rajoniem.

Taču, beidzoties vēlēšanām,  darbs nebeidzas.

Viņiem vēl jānovērtē  balsu skaitīšana,

vēlēšanu konflikti, tostarp bojāti  biļeteni un citas neprecizitātes.

48 stundu ilgo vēlēšanu laikā  galvenais novērotājs

Nav elementu, kas norādītu,  ka šīs vēlēšanas

nenotika tā, kā tām vajadzētu,  atbilstoši noteikumiem.

Pēc tam seko galīgais ziņojums  un ieteikumi.

Kopš 1993. gada ES ir vadījusi vairāk  nekā 110 novērošanas misiju,

dažreiz ar neapmierinošiem rezultātiem.

Piemēram, 2008. gadā Pakistānā misijas  ziņojums nepārprotami bija nelabvēlīgs

2010. gadā Sudānā  novērotāji bija jāevakuē

pirms misijas beigām  drošības apsvērumu dēļ -

etniskās spriedzes dēļ  valsts dienvidos.

Dažreiz var būt problēmas ar misijas  likumību, kā tas bija 2006. gadā Meksikā.

Misija un Meksikas Federālais  vēlēšanu institūts

par vēlēšanu norisi  sniedza labvēlīgu ziņojumu,

taču opozīcija sūdzējās  par masveida krāpšanu.

Anna Delvo, pirmo jautājumu  uzdošu jums.

Redzējām reportāžu. Vienmēr ir sajūta,  ka šajās valstīs notiek iejaukšanās.

Kurš un kā nolemj  doties uz šīm valstīm?

Vai tas notiek pēc viņu  pieprasījuma vai kā citādāk?

Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs varam turp  doties un novērot vēlēšanas tikai tad,

ja mūs aicina to darīt, tātad tur  nav absolūti nekādas iejaukšanās.

Turklāt nebūtu iespējams  vēlēšanas novērot,

ja jebkurā šī procesa posmā  mums nebūtu atvērtas durvis.

Tāpēc, nepārprotami, valsts iestādei  jāspēj mums atvērt savas durvis.

Novērotājiem jāievēro  arī ētikas kodekss,

kas parāda, ka mēs tur neatrodamies,  lai kaut ko ietekmētu, bet lai tikai novērotu.

Mikael Galer,  jūs bijāt redzams reportāžā.

Kad jūs tur ierodaties... Atgriezīšos pie  jautājuma par iejaukšanos.

vai Tunisijas pilsoņiem dažreiz ir sajūta,  ka viņi tiek uzraudzīti?

Mums bija jāatbild uz jautājumiem par mūsu  lomu un iemesliem, kāpēc tur atrodamies.

Daži jautāja, kāpēc mēs atkal  ieradāmies tik neilgi pēc 2009. gada.

Mums bija jānorāda, ka 2009. gadā  mēs tur nebijām kā ES patiesībā.

Toreiz tieši Ben Ali ielūdza  atsevišķus eirodeputātus,

lai viņi sankcionētu viņa vēlēšanas,  taču tā nebija ES.

Patiesībā mēs savas mājaslapas  galvenajā lapā skaidri pateicām,

ka šī patiešām ir pirmā reize,  kad ES novēro vēlēšanas.

Līdzko tas bija skaidrs,  mēs ieguvām cilvēku uzticību.

Interesanti, ka mūs  uzņēma diezgan labi.

Bet spriedze joprojām bija jūtama.  Mūs uzņēma ļoti labi,

jo viņi gribēja mums parādīt,  ka viņi visu dara atbilstoši,

ka viņi ir nolēmuši - šīs vēlēšanas  būs patiešām demokrātiskas.

Viņi labprāt mums parādīja to,  ko viņi ir veiksmīgi izdarījuši.

Kad jūs tur ierodaties, viņi parāda...  Es to pārtveršu.

Vai, jūsuprāt, jums parāda tikai to,  ko viņi vēlas jums parādīt?

Pa visu valsti  ir izvietoti 150 novērotāju

vai arī viņi dodas uz  konkrētiem vēlēšanu iecirkņiem.

Kā tas tiek organizēts? Vai jūs nolemjat:  „Rītdien es došos turp un novērošu”?