Divu lielo pīlāru mērķis ir nostiprināt banku drošību un pasargāt nodokļu maksātājus no nepieciešamības glābt neveiksmīgās bankas, bet vai eirodeputāti piekritīs izveidot trešo, pēdējo pīlāru?

Banku savienības pēdējais pīlārs: fonda izveide, lai ietaupījumi būtu drošībā

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11566880/n005-160310-001-lv.srt

Finanšu krīzes atskaņās  tika piebremzētas neklausīgās bankas.

Eirozonas banku savienības izveide  balstās uz trim galvenajiem principiem:

Eiropas Centrālā banka uzrauga  nacionālo banku darbību,

atbalsta mehānisms grūtībās nonākušajām  bankām palīdz novērst bankrotu

un stājās spēkā 2016. gadā,  bet vēl atlicis pēdējais solis —

censties garantēt ieguldījumu drošību.

Labāk būtu izveidot jaunu iestādi —

Eiropas banku uzraugu,  tas būtu bijis labāks risinājums.

par līdz šim eksistējošo  sadrumstaloto valstu sistēmu,

kurā dalībvalstis sacentās  par vājāko banku uzraudzību;

tas bija viens no faktoriem,  kas noveda mūs pie finanšu krīzes.

Krīzes laikā par normu kļuva glābšana.

Bet tas uzpūta valdības parāda apjomu.

Tagad ir ieviesta ES stila sistēma,  kurā investori pārvalda risku.

Mums, protams, jāizvairās no iekšējas  rekapitalizācijas neplānotām sekām,

jo riska mazināšanas vietā  tā vairo uzticības mazināšanos.

Tam visupirms ir nepieciešama  banku savienības pabeigšana,

tāpēc noguldījumu garantija  un atbalsts ir izšķiroši elementi,

turklāt mums iekšējā rekapitalizācija  ir jāizmanto proporcionāli un taisnīgi.

Tomēr Vācija arvien ir pret  noguldījumu garantijas sistēmu,