Parlamenta referents Dāvids Makalisters atbild uz pilsoniskās sabiedrības jautājumiem par dažām svarīgākajām tēmām, kas iekļautas 2015. gada ziņojumā par Serbijas virzību uz dalību ES.

Serbija 2015. gadā - Kosova, migrācija un ekonomikas reformas

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/19109250/n004-0039-lv.srt

Un gan ES, gan Serbijas pilsoņiem  ir jautājumi un bažas.

Uz tiem atbild Deivids Makalisters,  Ārlietu komitejas deputāts

un 2015. gada ziņojuma  par iestāšanās sarunām autors.

Serbija, šķiet, virzās pretim  dalībai ES.

Viņi turpina strādāt pie saviem  infrastruktūras projektiem,

lai tie atbilstu ES standartiem,  it īpaši ūdens un notekūdeņu jomā.

Vai ir plānots palielināt  investīcijas no ES puses,

lai paātrinātu vides projektu  ieviešanu noteiktās jomās,

piemēram, Donavas  un Savas upes attīrīšanu.

Serbija varēs pievienoties Eiropas  Savienībai, kad izpildīs visus kritērijus.

Protams, infrastruktūra  un vides stāvoklis

Serbijā ir jāuzlabo.  Valdība strādā pie šiem jautājumiem.

Esmu pārliecināts,  ka Serbija spēs izpildīt

visas eiropiešu prasības,  kad valsts būs gatava.

Vai ES valstīm jāsūta atpakaļ  trešo valstu pilsoņi uz Serbiju

Kā jums šķiet, vai tas  būtu daļējs risinājums?

Vai Serbijai vajadzētu rūpēties  par cilvēkiem, kuri nebija vēlami ES?

Mums jāsaprot atšķirības starp  izcelsmes valstīm ar to problēmām,

kaimiņvalstīm, kurās ieplūst  milzīgs skaits bēgļu,

ierodas Eiropas Savienībā,  ierodas Šengenas zonā,

bet pēc tam izbrauc no Šengenas un ES,  dodoties cauri Maķedonijai, Serbijai

un atkal ienākot ES Horvātijā  un Šengenas zonā Slovēnijā.

Tāpēc mums par to  ir jāpieņem lēmumi Grieķijā.

Tāpēc mums ir obligāti nepieciešami  šie karstie punkti.

Mums nepieciešama laba reģistrācija,  un pēc reģistrācijas veikšanas

ir jādarbojas sistēmai,  lai cilvēki tiktu sadalīti

pa visām dalībvalstīm,  kuras vēlas sadarboties šajā jomā.

Vai nolīguma parakstīšana  par attiecību normalizēšanu

nozīmētu faktisku Kosovas neatkarības  atzīšanu no Serbijas puses?

Vai šāds nolīgums nozīmē,  ka Serbija atzīst Kosovu?

Nav runa par Kosovas oficiālu atzīšanu.

23 ES dalībvalstis ir  oficiāli atzinušas Kosovu,

bet ir piecas dalībvalstis,  kuras nav atzinušas Kosovu.

Tāpēc mēs negaidām, ka Belgrada to darīs.

Mēs sagaidām, ka noslēgumā  šis process pakāpeniski novedīs

pie Serbijas un Kosovas attiecību  vispusīgas normalizācijas,

kas varētu būt Serbijas  pievienošanās sarunu noslēgumā,

potenciāli ļaujot abām valstīm  spēt pilnībā izmantot savas tiesības

un abām valstīm spēt pildīt  visus to pienākumus.