La Tribune un La Libre Belgique žurnālisti pievienojas diskusijai par nedēļas aktuālākajiem tematiem, īpaši ES un Ķīnas samitu.

Preses telpa : ES un pasaule

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15268457/d003-0012-lv.srt

Esiet sveicināti EuroparlTV  "Preses telpā"!

jautājumus, kuri atradās Eiropas  virsrakstos - Ķīna, Brazīlija un terorisms.

Lai pārrunātu šo ziņu apskatu, studijā ir  Karolīna Grasso no EuroparlTV,

un Florense Otreta, La Tribune  Briseles korespondente.

Liels paldies viešņām, ka ieradāties.

Ķīna vairākas dienas atradās  galvenajos tematos

laikā, kad Briselē notika pirmais lielais  starptautiskais -ES un Āzijas samits.

Ķīnas premjerministrs  Vens Džibao bija šeit.

Protams, daudz tika pārrunāta  tirdzniecība, cilvēktiesības,

Eiropieši lūdza Ķīnu vēlreiz  novērtēt tās valūtu,

kas sniedz zaudējumus  ES eksportam Ķīnas labā.

Venu Džibao tas nokaitināja un  viņš lūdza pārtraukt spiedienu uz Ķīnu.

Īsumā Vens Džibao lūdza  laiku un elastību,

un mēs pavisam neesam pārliecināti,  ka viņa teikto saprata.

Ķīnas ekonomika aug,  un tās premjerministrs

kur parakstīja nolīgumus ar  premjerministru Džordžu Papandreu,

tai skaitā nolīgumu,  nopirkt daļu Grieķijas parāda

apmaiņā pret Grieķijas koncesijas  atlaišanu Ķīnai noteiktās ostās,

tai skaitā Piraeus, vienā no  lielākajām Vidusjūras ostām.

Prese komentēja šo Ķīnas virzību Eiropā.

Daily Telegraph bija virsraksts  "Jaunais zīda ceļš Eiropā".

Vēl ironiskāk - Francijas  ziņu portāls Médiapart

to apkopoja sakot:  "Ķīna nopērk Grieķiju!"

Ķīna virza uz priekšu savus bandiniekus  Eiropā. Florense, jūsu komentārs.

Varētu domāt, vai viņi Grieķiju  pārvērtīs Trojas zirgā.

Tas ir pretstats Trojas karam,  jo aziāti nāk uz mūsu kontinentu.

Jādomā vai tad, kad Ķīna ir  nopirkusi 15% no Grieķijas parāda,

tā iegūs vietu Ecofin ministru padomē,  kas varētu izraisīt problēmas.

No citas puses, Ķīnas izaugsme  sniedz ieguvumus visiem.

Stipra juaņa ir šķērslis  mūsu eksportētājiem,

bet tas ir arī veids, kā samazināt  mūsu importa izmaksas.

Tirdzniecības deficīts, piemēram,Francijā,  kur tas palielinās, būtu vēl sliktāks,

ja juaņu vēlreiz novērtētu par 10 vai 15%,  jo tas samazina pirktspēju.

Tātad, es domāju,  ka abām pusēm ir taisnība -

Pirms dažām nedēļām vai mēnešiem, kad  Grieķijas krīze bija augstākajā punktā,

turki ieradās Atēnās, lai sniegtu  tirdzniecības piedāvājumus

un lai lūgtu grieķu draugiem  ciešāk ar tiem sadarboties.

Viņi iespējams kaut ko uzsāk vai nē.  Sabīne.

Jāsaka, ka turku klātbūtne  Grieķijā ir izdevīga.

Tirdzniecības attiecību saglabāšana  uzlabo miera attiecības.

Ja tas nozīmē, ka Grieķija var ietaupīt  uz ieročiem un aizsardzību

un var nodot šīs summas sociālajām  jomām, tādā gadījumā tas drīzāk ir labi.

Šis ES un Āzijas samits tika atzīmēts arī  ar dažām žurnālistikas bažām,

kas notika samita nedēļas laikā.  Florense, kas notika?

ES un Ķīnas samita beigās bija  jānotiek preses konferencei.

Bet Ķīnas iestādes lūdza  Ministru padomi

liegt pieeju Ķīnas žurnālistiem,  kurus viņi uzskatīja par nevēlamiem,

kaut arī Eiropas iestādes  viņus bija akreditējušas.

Vispirms, Padomes preses  departaments piekrita to darīt,

tāpēc akreditētajiem  Ķīnas žurnālistiem tika liegta ieeja.

Tad iestādes pārdomāja un sacīja:  "Visi var tik ielaisti".

Beigās, tā kā ķīnieši nevarēja  uztiept savu,

viņi vienkārši atcēla preses konferenci.

Tāda veida problēmas jau  notikušas EP ar Krieviju.

Vēl viens temats Eiropas ziņās ir  terorisma trauksme,

kuru Eiropā oktobra sākumā izziņoja ASV.

Šī trauksme Eiropā izraisīja kņadu.

Pirmo reizi ASV izdeva ziņojumu,  kas skar visu Eiropu.

Šī vienpusējā trauksme ES izraisīja  visai lielu reakciju.

Vācijas iekšlietu ministrs  Tomass de Mezjērs uzskata,

Beļģija mazina trauksmi,  jo baidās radīt paniku pilsoņu vidū.

Bet Lielbritānija un Zviedrija  to uztver nopietni.

Mediji runāja par īstiem un  nenovēršamiem draudiem,

kamēr valdības ieteica  paaugstināt draudu līmeni.

Le Monde un Spānijas  dienas avīze ABC

aktualizēja jautājumu par draudu  atspoguļošanu medijos.

vai draudi bija patiesi,  acīmredzami un bīstami.

- Vai tagad mēs zinām?  Jā, zinām - tie ir pasaules līmeņa draudi.

bet iesaistīti 25 gadus jauni  Eiropas džihadisti,

kuri apmācīti  Afganistānā un Pakistānā

Viņiem ir Eiropas pases,  tādēļ viņus ir grūtāk identificēt.

Tas notika iekšlietu ministru  sanāksmes laikā 7. oktobrī.

no ASV Iekšējās drošības departamenta,  tā kā šī trauksme ir problēma.

Eksperti apgalvo, ka panika par  uzbrukumu jau ir Al Qaeda uzvara.

Pat Francijas drošības un  izlūkošanas vadītājs

uzskata, ka karavīri,  kuri patrulē zem Eifeļa torņa -

esam to redzējuši televīzijā un presē -

ir veiksme un bezmaksas  publicitāte Al Qaeda.

Vai drošības pasākumi tomēr  nav labāk par seku novēršanu?

Šai trauksmei bija jārodas.  Florense.

Es pilnīgi noteikti neesmu eksperte  Eiropas terorisma draudu jomā.

Tā ir pastāvīga Eiropas autonomijas no  ASV problēma drošības jautājumos.

Mēs esam bijuši pilnībā iejaukti  ar ASV 50 gadus.

Tas nav mainījies  ar terorisma draudiem.

Saistībā ar izlūkošanu, mēs  nepārprotami atpaliekam no ASV.