Otrajā 20. gadsimta pusē gan Vācijas, gan Kipras galvaspilsētas sadalīja mūris. 2009. gadā Berlīnes iedzīvotāji atzīmē mūra krišanas 20. gadadienu, tikmēr Nikosijas mūris vēl joprojām eksistē. EuroparlTV devās uz Kipru uzzināt vairāk par dzīvi aiz mūra un

Pārskats: Nikosijas mūra vēsture

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15031114/M003-0009-LV.srt

Ir Berlīnes mūra nojaukšanas   20. gadadiena.

Devāmies uz Kipru, kas   kopš 1974.gada ir sadalīta -

starp Kipras grieķiem salas dienvidos   un Kipras turkiem - ziemeļos.

Ik dienu Nikosijas mūris atgādina   par to saspringto situāciju,

Šī bija dzīvojamā istaba,   lejā bija garāža,

bibliotēka, tēva kabinets,   bet tur bija namdurvis.

Mana istaba bija otrajā pusē   un vēl mums bija liela sēta.

Loizos Afksentiou stāv pie bērnības   mājas, kas tagad ir pilnīgi pamesta.

Tāpat kā tūkstošiem citi kiprieši,   pēc turku iebrukuma 1974.gadā,

arī viņam bija jāpamet   pilsēta Kipras ziemeļos - Famagusta.

Loizos riskē - tagad šī ir   turku kontrolēta militārā zona.

Šeit 2006.gadā,   intervijā Zviedru televīzijai,

Loizos arestēja   Ziemeļkipras slepenpolicija,

tomēr viņš joprojām cer   atgūt savas mājas.

Man ir divi dēli, 10 un 12 g.v.,   viņi vēlas atgriezties šajā mājā.

Viņi tā tika audzināti un mēs ceram,   ka kādu dienu mēs varēsim atgriezties

Citu Famagustas daļu - Varošu – kas   plešas vairāku kvadrātkilometru tālumā,

apdzīvo tikai savvaļas kaķi un čūskas.

Loizos stāsts ir tāds pats   kā tūkstošiem kipriešu.

Turku iebrukums veicināja   200 000 kipriešu izceļošanu.

Kipra tika sadalīta divās daļās   ar buferzonu – ANO Zaļo līniju – vidū.

Kipras grieķi patvērumu   meklēja dienvidos,

Zaļā līnija galvaspilsētu Nikosiju   sadala divās daļās.

Vēl joprojām, pēc 35 gadiem,   ir redzamas kaujas pēdas.

Nikosija ir pēdējā divās daļās sadalītā   galvaspilsēta ES.

Cerams, ka tuvākā nākotnē   cilvēki apmeklēs Nikosiju,

bet, lai apskatītu arī pilsētu,   kas ir spējusi pārvarēt sadalījumu

2008.gadā slavenā Ledra iela,   kas ir galvenā iela centrā,

tika atvērta gan kopienām,   gan tūristiem.

Robežas šķērsošanai vajag   tikai pasi vai identitātes karti.

Agrāk otru pusi varēja aplūkot   tikai caur mazu lodziņu.

Šīs mazās uzvaras nedrīkst   noslēpt esošo spriedzi

starp Kipras prezidentu Dimitris   Kristofias

un Kipras turku kopienas   priekšsēdētāju Memetu Ali Talatu,

kā cēlonis ir Ziemeļkiprā izvietotie   42 000 Turcijas zaldāti.

Biedējošs spēks, kas Ankaru padara   par prezidenta Kristofias sarunu partneri.

Valsts, kas no Anatolijas ir uzņēmusi   160 000 iebraucējus,

Varat iedomāties, cik tai ir liela ietekme.

Vēl viss nav zaudēts - lielākā daļa   Kipras turku cer uz labākām attiecībām

2004.gadā 65% Kipras turku   atbalstīja apvienošanās projektu,

ko ierosināja Annana plāns,   bet no tā attiecās Grieķijas puse.

Ik dienas tūkstošiem Kipras turku   šķērso līniju, lai strādātu dienvidos.

Kipras turku skolotāju savienības   ģenerālsekretārs Seners Eksils

ir regulārs radio raidījumu viesis,   kas atbalsta abu kopienu apvienošanu.

Turcija pārvalda salas ziemeļus   un dzīves apstākļi tajā ir grūti.

Mēs saņemam draudus,   jo Kipras turki nav kristieši,

bet Turcija cenšas uzspiest   fundamentālo Sunnītu islāmu.

Ik gadu kiprieši pasludina tiesības   dzīvot kopā.

Šis eirodeputāts no Morfu   pretokupācijas gājiena laikā

un izbeigt militāro okupāciju   no Turcijas puses.

Mēs pilnībā ievērojam   starptautiskos likumus,

zemi, kur valda drošība,   brīvība un taisnīgums.

saistībā ar ES-Turcijas sarunu stāvokli.

Kipras dilemma būs debašu   uzmanības centrā.