Eiropas Parlaments atjaunina 1996. gadā pieņemtos noteikumus attiecībā uz darbā norīkotiem darba ņēmējiem ārzemniekiem. Mērķis ir labāk aizsargāt Eiropas darba ņēmējus, kas īslaicīgi tiek nodarbināti ārzemēs, un izvairīties no jebkāda veida sociālā dempinga.

economic policy

employment (4406)

competition

Norīkotie darba ņēmēji: vienāds darbs, viena valsts, vienāda atlīdzība

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/14771257/NO1-PUB-171013-WORK-LV.srt

Es dodos uz Pinjonu Francijā. Es būšu prombūtnē 1 mēnesi.

Es uz 3 mēnešiem dodos uz Parīzes apkārtni.

Šie trīs poļu darba ņēmēji ir tā saucamie “darbā norīkotie darba ņēmēji ārzemnieki”, 

kuri no savas piederības valsts dodas strādāt īslaicīgā darbā ārzemēs. ##@#

Viņu skaits ES no 600 000 2007. gadā ir pieaudzis līdz 2,05 miljoniem 2015. gadā.

Viņi strādā kā mūrnieki Vācijā, kā santehniķi Francijā.

Vai, kā Ilidiu Ferreira no Portugāles, kā celtniecības strādnieki Beļģijā. ##@#

Mums jāmaksā par mājvietu, jābaro ģimene, mums bija jādzīvo. 

Mēs dodamies uz Beļģiju vai Franciju. Portugāļus var sastapt it visur. 

Atšķirība ir tā, ka šeit ar atbalstu un mums samaksāto atlīdzību 

mēs bez problēmām varam nopelnīt divreiz vairāk nekā Portugālē. ##@#

Norīkotos darba ņēmējus piesaista augstāka alga.

Bet par to pašu darbu viņi parasti saņem mazāk nekā vietējie darba ņēmēji. ##@#

Mēs saņemam 40 eiro stundā, bet viņi saņem uz pusi mazāk. 

Mēs strādājam 8 stundas dienā, viņi — no 10 līdz 12 stundām dienā. 

Viņi strādā sestdienās un valsts svētku dienās. ##@#

Algas atšķirības ir galvenais iemesls, kāpēc tiek grozīts 

1996. gada likums par darba ņēmēju norīkošanu darbā —

pie šī likuma strādā Eiropas Parlaments.

Mērķis ir noteikt vienādu atlīdzību par vienādu darbu vienā vietā.

Man šķiet ļoti svarīgi, lai nākotnē

mums Eiropā nebūtu pirmās un otrās šķiras darba ņēmēju — 

jāizbeidz algu dempings, negodīga konkurence un darba ņēmēju ekspluatācija. ##@#

Tas ir sarežģīts uzdevumos, jo dalībvalstu intereses būtiski atšķiras. 

Patiesībā valstis, kuras uzņem visvairāk norīkoto darba ņēmēju, 

ir arī valstis, no kurām ir visvairāk ārzemēs norīkoto darba ņēmēju.

Un dažas valstis baidās, ka tiks zaudēts svarīgs darba tirgus. ##@#

Šajā Polijas aģentūrā katru dienu tiek saņemti 

simtiem pieprasījumu par darba ņēmēju norīkošanu. 

Francijas, Vācijas un Polijas uzņēmumi meklē kvalificētus darba ņēmējus. ##@#

Manuprāt, direktīvas pārskatīšana ir absolūti nevajadzīga, 

un nekas nemainās attiecībā uz šī tirgus funkcionēšanu. 

Tas nemainīs faktu, ka šobrīd trūkst miljoniem darba roku 

Vācijas, Francijas un Polijas tirgū. Mēs jau šobrīd redzam šīs norises. ##@#

Francijas Būvniecības federācija man teica: "Mums jāved jumiķi no Ungārijas. 

 Eiropas Savienībā vidējais norīkojuma ilgums ir nepilni 4 mēneši. 

Eiropas Parlaments tomēr neliedz iespēju norīkot uz ilgāku laiku. ##@#

Pieaugošais pieprasījums pēc darba ņēmēju norīkošanas iet roku rokā ar krāpšanu: 

nedeklarēti darba ņēmēji, atalgojums zem minimālās algas

un pastkastītes uzņēmumu izmantošana. ##@#

Pastkastītes uzņēmumi sūta darba ņēmējus strādāt citā valstī, 

bet galvenā to mītne ir trešajā valstī, 

kur tai nav reālas uzņēmējdarbības, 

bet jāmaksā zemākas sociālās iemaksas. ##@#

Spēkā esošie noteikumi tika izveidoti pagājušajā gadsimtā — 1996. gadā. 

Manuprāt, padarot noteikumus skaidrākus, 

būs arī skaidrs, kas ir godīga darbība un kas ir krāpšana. ##@#

Eiropas darba ņēmēju pārvietošanās veicināšana, vienlaikus aizsargājot viņu tiesības, 

ir viens no sociālas Eiropas izveidošanas pamatiem. 

Tāds ir direktīvas par darbā norīkotu darba ņēmēju ārzemnieku grozījumu mērķis.