EuroparlTV iepazīstina ar Eiropas Parlamenta plašo uzdevumu klāstu tā mītnēs Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā.

Kā tas darbojas: Eiropas Parlaments

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/11884419/v003-0071-lvx.srt

Taču lielākā daļa  politiskā darba notiek Briselē.

Lai situācija būtu vēl mulsinošāka,  administratīvais darbs

Pie ES tiesību aktiem  strādā 751 EP deputāts.

Viņi pārstāv 500 miljonu eiropiešu  atšķirīgās intereses,

un ik pēc pieciem gadiem viņus tieši ievēl  viņu pārstāvētās valsts iedzīvotāji.

Man pretī ir 1...2...3...4...28 karogi,  katrai dalībvalstij pa karogam.

uz vienādu pārstāvju  skaitu Parlamentā.

Vietu sadale ir atkarīga  no iedzīvotāju skaita.

Maksimālais EP deputātu skaits  no vienas valsts var būt 96,

kā tas ir ES lielākās valsts  Vācijas gadījumā.

Minimālais ir seši deputāti,  kā tas ir tādām mazajām valstīm

kā Luksemburga, Kipra,  Igaunija un Malta.

Eiropas Parlamentam ir trīs galvenās  pilnvaras, kas nepārtraukti pieaug.

Deputāti strādā pie Eiropas  tiesību aktiem un balso par tiem;

tie aptver gandrīz visas  ES kompetences jomas,

EP deputāti strādā  arī pie ES budžeta.

Zināmā mērā visi  ES izdevumi tiek apspriesti šeit.

Vēl vienas pilnvaras,  kas ir ne mazāk svarīgas –

EP deputātiem ir zināma kontrole  pār ES iestādēm un aģentūrām.

Piemēram, tieši EP deputāti ievēl  Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.

Ikviens zina, kas viņam  ir jādara Parlamentā,

jo ir izveidots  ar krāsām iezīmēts kalendārs.

Sarkanā krāsa apzīmē  plenārsēžu nedēļu.

Tirkīza krāsa nozīmē, ka EP deputāti  dodas pie saviem vēlētājiem.

Šeit, Strasbūrā,  šajā lielajā lodveidīgajā telpā,

Tas notiek plenārsēžu laikā,  kad tiek balsots

„Plenārs” no latīņu valodas  „plenum” nozīmē „pilns” –

jo visi EP deputāti  sapulcējas vienā telpā.

Šādas plenārsēdes notiek reizi mēnesī,  un tas ir nedēļu ilgs intensīvs darbs.

Deputāti vēlas pieņemt vai vismaz nobalsot  par maksimāli lielāku dokumentu skaitu.

Tomēr lielāko daļu deputātu laika  aizņem sagatavošanās darbs.

Tas notiek sārto un zilo nedēļu  laikā Parlamentā Briselē.

Sārtā krāsa apzīmē  parlamentāro komiteju nedēļu.

Piemēram: cilvēktiesības,  drošība un aizsardzība,

ārlietas, transports un tūrisms,  budžeta jautājumi un vide.

EP deputāti nodarbojas ar šīm  politikas jomām tādās īpašajās komitejās

EP deputāti strādā  atbilstoši savai pieredzei

Šeit viņi pārbauda  un veic grozījumus priekšlikumos,

kurus saņem no  Komisijas un Eiropadomes.

Darbojas aptuveni  20 parlamentārās komitejas.

Zilā krāsa apzīmē  politisko grupu nedēļu.

Tās vienmēr notiek Briselē  mazākās komiteju sanāksmēs,

taču šajā gadījumā tas darbojas saskaņā  ar katra deputāta politisko piederību.

Tā var būt Eiropas Tautas partija,  Sociālistu un demokrātu grupa

vai Eiropas Liberāļu  un demokrātu apvienība.

Šajās sanāksmēs katra  politiskā grupa izvirza savas prioritātes.

No tām ir atkarīga parlamentāro  komiteju un plenārsēžu darba kārtība.

Visbeidzot tirkīza krāsa apzīmē  Parlamenta ārējos pasākumus.

Šajā nedēļā  EP deputātus var sastapt

vēlēšanu apgabalos,  tiekoties ar savas valsts iedzīvotājiem.

dažādu dalībvalstu tiesību kodeksos.

Tas varētu nozīmēt,  piemēram, diplomu

un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu,

stingrākus pārtikas nekaitīguma un  produktu marķēšanas standartus veikalos,

uzlabotas gaisa un  dzelzceļa pasažieru tiesības,

un vēl daudzu pasākumu kopumu,  kurus ir ieteikuši EP deputāti,

lai cīnītos ar krīzi,  kā arī pieņēmuši parlamenti.

Īsumā – finanses, vide,  veselība, patērētāju aizsardzība,

cilvēku brīva pārvietošanās, preču,  pakalpojumu brīva aprite, tirdzniecība,

lauksaimniecība, zivsaimniecība,  monetārā politika un tā tālāk!

Neviens nevar teikt, ka Eiropas  Parlamenta darbs nav daudzveidīgs.