EuroparlTV viesi diskutē par Polijas darba tirgū valdošo realitāti un atklāj savas domas par to, kā Polija gandrīz neskarta izkļuva no finanšu krīzes.

Degpunktā: Polijas panākumu noslēpums

https://api.multimedia.europarl.europa.eu/documents/20125/15646202/M001-0068-LV.srt

Poļu santehniķi, 2004. gada  paplašināšanās biedēkļi, ir kļuvuši bagāti.

Polija ir neskarta izkļuvusi  no 2009. gada krīzes.

Tā bija vienīgā valsts  ar pozitīvu izaugsmi,

kamēr pārējās saskārās  ar maksātnespēju.

Šodien Polija, kas uz sešiem mēnešiem  pārņems ES prezidentūru,

turpina piesaistīt  daudz ārvalstu investīciju.

Pat ķīnieši šajā valstī  būvē autostrādi,

gaidot 2012. gada  Eiropas čempionāta futbolā.

Kāds ir ekonomikas politikas noslēpums,  kas sekmē jaunu darbavietu izveidi?

daudz jauno poļu satraucas  par profesiju nestabilitāti,

tāpat kā viņu Rietumeiropas radinieki,  kuri joprojām ir spiesti emigrēt?

Jakubs Ivaņuks un Patriks Delfoss  devās uz Varšavu,

lai pastāstītu par to poļu jauniešu dzīvi,  kuri tur joprojām dzīvo,

kā arī par ārzemniekiem,  kuri izvēlējušies emigrēt uz šo valsti.

Šī ir Ela, kura dzīvo Varšavā. Viņa saka,  ka savos 26 gados esot priviliģēta.

Tas ir retums, ka viņas vecuma cilvēki  var dzīvot vieni un nopelnīt sev iztiku.

Par laimi, man šis dzīvoklis  pieder un es to neīrēju.

Citādāk es dzīvotu  pie saviem vecākiem.

Ja kādam nav tā greznība iegūt  kādu ģimenes mantojumu,

tad izredzes atstāt māju  ir patiešām mazas.

Bet viņas privilēģijas šeit beidzas, un  viņas karjera Eiropā ir diezgan izplatīta.

Viņa studēja Polijā un Vācijā,  psiholoģiju un mākslas vēsturi,

runā 3 valodās.  Viņas CV ir iespaidīgs,

bet alga un sociālā  nedrošība ir realitāte.

Ela šajā psihologa praksē  divus gadus strādā uz pilnu slodzi

par 2000 zlotu, kas ir nedaudz  mazāk nekā 500 eiro mēnesī.

Psihiskās izglītības laboratorija,  kā varu palīdzēt?

Es paskatīšos savos pierakstos  par brīvajiem laikiem. Mirklīti...

Polijā darbinieka uzturēšanas  izmaksas ir ļoti augstas.

Šis risinājums lielā mērā  samazina darba devēja izmaksas,

jo viņš man liek veikt  biroja administrēšanu,

bet es neesmu pieņemta darbā,  piemēram, par sekretāri.

Esmu atvērusi savu uzņēmumu un,  lai nopelnītu papildu naudu,

ik pa laikam piedāvāju apmācību,  vadības vingrinājumus...

Pat ja situācija ir sarežģīta,  Eiropā tas nav nekas neparasts.

Salīdzinājumā ar citām ES valstīm,  Polija ir viena no labākajām.

Varšava saka, ka poļu santehniķa  sindroms pieder pagātnei.

Šī situācija pat varētu būt pretēja.

Par piemēru ņemsim Borisu Furnjē,  26 gadus vecu francūzi-tirgotāju,

kurš nolēma Varšavā izmēģināt laimi.

Var ātrāk attīstīties,  jo jauniešiem vieglāk piešķir amatus.

Nav kā Francijā, kur tiek jautāts:  Kura skola? Kāds grāds?

Francijā tas ir diezgan hierarhiski,  ir jāgaida vairāki gadi, lai progresētu.

Šeit pietiek ar to, ka vēlies  kaut ko darīt, lai virzītos uz priekšu.

Poļiem priekšā  vēl daudz izaicinājumu.

Abiem varoņiem ir visas  iespējas gūt panākumus,

bet viņi pārstāv privileģētu un  labi izglītotu jauniešu grupu.

Vēlāk redzēsim, vai viņu piemērs  kļūs par nākotnes Polijas simbolu.

lai censtos labāk saprast  mūsdienu Poliju.

Havjers Delkūrs, Strasbūras universitātes  žurnālistikas centra CUEJ profesors.

Roza Tūna, es gribētu parunāt  par Polijas fenomenu.

Polija no 2009. gada krīzes  izkļuva neskarta.

Tā ir vienīgā valsts  ar pozitīvu izaugsmes rādītāju,

kad daudzas citas valstis  saskāras ar grūtībām.

Šajā valstī joprojām  tiek ieguldīti daudz investīciju.

Protams, mūsu iedzimtā ģenialitāte.  - Protams.

Ir vairāki elementi, kas izskaidro,  kāpēc mēs šo krīzi pārcietām,

Viens ir tas, ka mēs kopš 1989. gada  piedzīvojām krasas pārmaiņas.

Kopš tā laika Polijā viss ir mainījies.

Tas ir ietekmējis ikviena  Polijas pilsoņa dzīvi.

Manuprāt, šo divdesmit gadu laikā  mēs šīm pārmaiņām esam pielāgojušies.

Havjer Delkūr, vai ar to pietiek,  lai izskaidrotu šo Polijas fenomenu?

Mēs redzējām,  ka citu jauno ES valstu vidū

Baltijas valstis piedzīvoja  savu banku sistēmu sabrukumu.

lai censtos izskaidrot, kāpēc Poliju  acīmredzami neietekmēja finanšu krīze.

Viens no iemesliem varētu būt  Polijas Centrālās bankas politika,

kas ieviesa noteikumus...  Jā, nacionālā Centrālā banka.

Tā ieviesa noteikumus,  kas tirgiem ļāva izvairīties no krīzes.

Vēl viens elements  nav tik acīmredzams:

Polijas iedzīvotāji atturējās  no kredītu ņemšanas

un kārdinājuma paaugstināt  dzīves līmeni,

un Polija atturējās  no nekustamā īpašuma trakuma.

Manuprāt, mūsu ministri  cieši izpētīja visu citu kļūdas

un centās izvairīties  no šo kļūdu pieļaušanas.

Šai politikai bija milzīga pretestība,

tā bija ļoti piesardzīga,  lai izvairītos no pārmērīgiem tēriņiem,

Polijā šo politiku stipri kritizēja,  bet krīzes laikā

vai stingrās nostājas dēļ  tai no eiro būtu jāatturas?

Pirmkārt, līdz šim Polija darīja visu,  lai tā varētu ieviest eiro.

un attiecībā uz  Māstrihtas kritēriju ievērošanu.